Pasaules panorāma

Šteinmeiera formula Ukrainas miera procesa rēbusam

Pasaules panorāma

Lietuvā bažījas par Baltkrievjā topošo atomelektrostaciju

HRW: kontrole pār medijiem ir kā pirmā autoritārisma sastāvdaļa

«Human Rights Watch» par Ungāriju: Kontrole pār medijiem – pirmā autoritārisma komplekta sastāvdaļa

“Radio Brīvā Eiropa” drīzumā varētu atgriezties Ungārijā, ko tā pameta 1993. gadā drīz pēc komunisma krišanas. Ja ASV Kongress tam dos zaļo gaismu, tā būs jau trešā valsts Eiropā pēc Rumānijas un Bulgārijas, kur, pēc ASV valdības ieskatiem, apdraudēta preses brīvība. Kritiskas pret Ungāriju ir arī cilvēktiesību organizācijas.

Raidorganizāciju “Radio Brīvā Eiropa” ASV dibināja 1949. gadā, lai sniegtu objektīvu informāciju komunistiskās valdības propagandas nomocītajās sabiedrībās. Medija misija arī tagad ir strādāt tiem cilvēkiem, kuriem nav brīvas pieejas informācijai.

Lai arī vairs nedzīvojam Aukstā kara laikā, medija atgriešanās Ungārijā signalizē par problēmām ar mediju brīvību valstī. Par to liecina arī Pasaules preses brīvības indekss, kurā viena gada laikā Ungārija nokritusies par 14 vietām.

Bažas par notiekošo Ungārijā vairākkārt paudusi arī “Human Rights Watch”. “Es domāju, ka šis lēmums daudz ko pasaka par Ungārijas medijiem šodien, cik ļoti vadošā partija ar Orbānu priekšgalā ir iznīcinājusi brīvu presi. Tas, kas tur notiek, ir kritisko balsu apklusināšana. Redzam, ka neatkarīgo mediju skaits samazinās, jo tos nopērk valdības sabiedrotie vai arī apvieno medijus zem viena “jumta”. Tā tika apvienoti 400 mediju izdevumi,” norādīja  organizācijas mediju direktors Eiropā Endrjū Štroeleins (Andrew Stroehlein).

Lielākā daļa reiz brīvo mediju tagad apvienoti zem organizācijas, kas saucas “Centrāleiropas mediju un preses nodibinājums”. Valdība apgalvo, ka šis nodibinājums tika izveidots, lai “glābtu drukāto presi un nodrošinātu sabiedrisko mediju ilgdzīvošanu”.

Ungārijas vēstniecība Latvijā komentēja: “Valdība pieņēma lēmumu dibināt Centrāleiropas mediju un preses nodibinājumu, jo drukātās preses glābšana, īpaši kontekstā ar sabiedrisko mediju forumu ilgtermiņa izdzīvošanu, ir sabiedrības interesēs. [..] Ungārijas valdība ir apņēmusies aizsargāt mediju brīvību un redakcionālo neatkarību. [..] Var diskutēt par procentiem, taču redzam, ka dominē mediji ar liberālu interpretāciju par pasauli.”

Tomēr nodibinājums faktiski centralizē mediju un reklāmu tirgu, vienlaikus radot iespaidu par plurālistiskiem medijiem, kas patiesībā visi noved pie propagandas kanāliem. Kā norāda eksperts - autoritāru līderu nežēlastībā vienmēr pirmie krīt mediji. 

“Šis jaunais autoritārisms – tas ir kā komplekts, līdzīgs tiem, kurus var saņemt IKEA. Tu atver kasti, un tur visas detaļas vienmēr ir tās pašas: preses apspiešana, tiesu neatkarības izaicināšana, brīvas izglītības, pilsonisko sabiedrību ierobežošana. To visu var salikt kopā dažādās valstīs, bet tas vienmēr sākas ar medijiem. Tas ir pirmais, kam viņi uzbrūk, jo tam ir potenciāls izaicināt viņu varu,” skaidroja “Human Rights Watch” pārstāvis.

Eksperts atzīst, ka Ungārijā vēl ir palikuši daži neatkarīgi avoti, kuros strādā profesionāli žurnālisti, bet tiem ir pārāk maza auditorija, lai radītu reālu pretestību.

Un kas notiek - cilvēki “balso ar savām kājām” jeb valsti pamet, īpaši izglītotie jaunieši. Viņaprāt, Orbāns par to pat priecājas, jo tie ir cilvēki, kas varētu kādreiz izveidot opozīciju.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti