Ņujorka kļuvusi par otro ASV štatu, kas aizliegusi aromatizētās elektroniskās cigaretes jeb veipus. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz vairākiem ar veipošanu saistītiem nāves gadījumiem.
Autora ziņas
Spānijā notiks vēl vienas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas – tā tikai pusgadu pēc iepriekšējām paziņojis Spānijas premjers Pedro Sančess. Spānijai tās būs ceturtās parlamenta vēlēšanās četru gadu laikā. Sančesa sociālisti uzvarēja aprīļa vēlēšanās, taču tā arī nav spējuši vienoties ar citām partijām par koalīcijas izveidošanu. Nav garantēts, ka jaunas vēlēšanas atrisinās politisko strupceļu.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, taču nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās. Līdz ar to viņš nonācis pretrunās ar parlamenta pieņemto likumu, kas bloķē bezvienošanās “Brexit”. Tikmēr tiesa šonedēļ varētu paziņot, vai viņa lēmums apturēt parlamenta darbu bijis likumīgs
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis bažas par iespējamo spriedzes saasinājumu Tuvajos Austrumos pēc nedēļas nogalē notikušajiem uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas objektiem. Viņš arī teicis, ka Irāna destabilizē visu reģionu.
Otrdien, 17. septembrī, Izraēlā notiks parlamenta vēlēšanas. Amatu jau piekto termiņu pēc kārtas centīsies saglabāt līdzšinējais premjerministrs Benjamins Netanjahu, tomēr aptaujas liecina, ka ievērojams atbalsts ir arī viņa sāncensim Benijam Gancam. Tādēļ ir grūti prognozēt, kā balsos seši miljoni Izraēlas balsstiesīgo. Pirms vēlēšanām Netanjahu izpelnījies kritiku par solījumiem anektēt Jordānas ieleju.
Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss, kuru nākamā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izraudzījusies tieslietu komisāra amatam, tiek turēts aizdomās par korupciju un naudas atmazgāšanu. Beļģijas policija veic sākotnējo izmeklēšanu, kurā jānoskaidro, vai ir pamats izvirzīt apsūdzības.
Par iespējamiem ministra pārkāpumiem liecības sniedzis kāds bijušais slepeno dienestu aģents. Aizdomas ir saistītas ar Reindersa vadītās ministrijas veiktajiem publiskajiem iepirkumiem.
Par iespējamiem ministra pārkāpumiem liecības sniedzis kāds bijušais slepeno dienestu aģents. Aizdomas ir saistītas ar Reindersa vadītās ministrijas veiktajiem publiskajiem iepirkumiem.
Laikā, kad skolēni atgriežas skolas solos, ASV veikalu plauktos arvien biežāk sāk parādīties ložu necaurlaidīgas mugursomas. Kompānijas, kas tās ražo, apgalvo, ka atbild uz satrauktu vecāku pieprasījumu, kamēr kritiķi uzskata, ka ražotāji izmanto traģēdiju savai peļņai. Un traģēdijas netrūkst - pagājušajā mēnesī ar vienas dienas starpību ASV piedzīvoja divas masu apšaudes, kurās kopā bojā gāja 32 cilvēki. Augusts ir bijis visnāvējošākais mēnesis ASV šogad - kopumā apšaudēs gājuši bojā 94 cilvēki.
Krievija un Ukraina sestdien, 7. septembrī, veikušas ilgi gaidīto gūstekņu apmaiņu. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Atbrīvoto Ukrainas pilsoņu vidū ir režisors Oļegs Sencovs, kā arī 24 ukraiņu jūrnieki, kurus Krievija pagājušā gada novembrī sagūstīja Kerčas šaurumā. Savukārt visai pretrunīgus viedokļus izsaucis Ukrainas lēmums izdot Krievijai Vladimiru Cemahu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainas austrumos.
Lai gan Lielbritānijas parlamentā šonedēļ tiek lemts par to, ka bezvienošanās “Brexit” nedrīkst pieļaut, jo tam būtu smagas ekonomiskās sekas, britu premjerministrs Boriss Džonsons parlamentam nepiekrīt.
Lielbritānijas parlamentā trešdien gaidāms balsojums par likumprojektu, kas bloķēs tā dēvēto bezvienošanās "Brexit". Tas kļuva iespējams pēc opozīcijas partiju un vairāku valdošās Konservatīvās partijas deputātu otrdienas balsojuma. Šāds lēmums tiek uzskatīts par triecienu premjerministra Borisa Džonsona valdībai. Pats Džonsons uzskata, ka viņa valdībai ir atņemta nopietna ietekmes svira sarunās ar Briseli, un sola izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Pēc vasaras brīvdienām otrdien, 3. septembrī, Lielbritānijas parlamenta deputāti atgriežas Vestminsterā, lai dažu dienu laikā mēģinātu novērst iespēju, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstājas bez vienošanās. Parlamentam šī būs ļoti svarīga nedēļa. Valstij draud politiskais haoss pēc tam, kad premjers Boriss Džonsons nolēma apturēt parlamenta darbu uz aptuveni mēnesi, tieši pirms izstāšanās no ES. Viņš paudis gatavību bezvienošanās "Brexit", bet viņa Konservatīvās partijas deputāti brīdināti par izslēgšanu, ja balsos pret valdību. Nav izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu izsludināšana.
ASV viceprezidenta Maika Pensa vizītes laikā Polijā parakstīta deklarācija par abu valstu sadarbību jaunās 5G tehnoloģijas ieviešanā, taču runāts arī par Krievijas agresiju. Penss kritizēja Vāciju par “Nord Stream” atbalstīšanu un uzslavēja Poliju par tās stingro nostāju enerģētiskās neatkarības jautājumā.
Vācijā par galēji labējo uzskatītā partija „Alternatīva Vācijai” ievērojami nostiprinājusi savas pozīcijas divās Vācijas austrumu federālajās zemēs Saksijā un Brandenburgā. Svētdien, 1.septembrī, notikušajās vēlēšanās pret imigrāciju stingri noskaņotie eirospektiķi abās kļuva par otro lielāko politisko spēku. Tomēr pirmo vietu joprojām saglabāja vadošie politiskie spēki – Saksijā kristīgie demokrāti, bet Brandenburgā – sociāldemokrāti. Abas partijas gan zaudējušas popularitāti un uzrādīja sliktākus rezultātus nekā iepriekšējās vēlēšanās.