ĪSUMĀ:
- Britu valdība plāno vairāku kilometru attālumā no Īrijas robežas izveidot buferzonu ar muitas posteņiem.
- Par to ziņo Īrijas sabiedriskā raidorganizācija RTE, publiskojot nopludinātus britu valdības plānus.
- Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs šādus britu piedāvājumus nosaucis par absurdiem.
- Tikmēr Džonsons noraidījis Īrijas medijos izskanējušo informāciju par muitas buferzonas izveidi.
-
Džonsons turpina apgalvot, ka strādā vaiga sviedros, lai vienošanās ar Briseli tiktu panākta.
Šāda informācija radījusi pamatīgu satraukumu par atteikšanos no līdzšinējās britu valdības nostājas, kas sola darīt visu iespējamo, lai pārbaužu uz Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas nebūtu, lai tādējādi saglabātu Ziemeļīrijas miera procesu.
Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs šādus britu piedāvājumus nosaucis par absurdiem un lemtiem neveiksmei.
Viņš norādījis, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešami nopietni piedāvājumi no Apvienotās Karalistes, ja tā grib panākt jebkādu vienošanos vēl šajā mēnesī. Arī Īrijas opozīcijas partijas uzsver, ka briti faktiski runā par reālu buferzonu, kas nav apmierinoša alternatīva pagaidu noregulējumam.
Tikmēr pats britu premjerministrs Džonsons joprojām turpina apgalvot, ka strādā vaiga sviedros, lai vienošanās ar Briseli tiktu panākta.
Viņš kategoriski noraidījis Īrijas medijos izskanējušo informāciju par muitas buferzonas izveidi, jo šādi piedāvājumi oficiālajos dokumentos iekļauti netiks.
Nesniedzot gan konkrētākus paskaidrojumus, Džonsons uzsvēris, ka Eiropas Savienībai iesniedzamais piedāvājums, ko varētu publiskot tuvāko dienu laikā, būšot ļoti labs un iekļaušot vienotu regulējuma zonu visā Īrijā. Pēc viņa vārdiem, vienota teritorija lauksaimniecībai, sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem, lauksaimniecības pārtikai ir ļoti liela piekāpšanās no Apvienotās Karalistes puses.
Džonsons teicis, ka līdz nedēļas nogalei Briselei būs iesniegts oficiālais piedāvājums. Britu premjers vēlreiz apliecināja, ka gatavojas panākt "Brexit" bez liekas aizkavēšanās, tātad 31. oktobrī.
Šajās dienās vairāki Eiropas Savienības diplomāti britu presei ir izteikušies, ka Džonsona pašreizējo pieeju var dēvēt par "kamikadzes stratēģiju", piebilstot, ka domstarpības starp abām pusēm joprojām esot milzīgas. Tāpat tiek norādīts, ka pat dažu centimetru novirzīšanās no piedāvājuma saglabāt Īrijas robežu atvērtu varētu nozīmēt milzīgas grūtības jebkādas vienošanās pieņemšanai.
Savukārt opozīcijā esošās leiboristu partijas otrais ietekmīgākais cilvēks Džons Makdonels paziņojis, ka ir maz ticama neuzticības balsojuma sarīkošana Džonsonam līdz Eiropas Savienības līderu samitam 17. un 18. oktobrī. Pēc šīs tikšanās arī būs redzams, vai vienošanās vispār ir iespējama un vai premjerministrs pakļausies likumam un prasīt "Brexit" sarunu pagarinājumu.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
