Ungārijā aizturēts kapteinis, kura kuģis Donavas upē Budapeštā sadūrās ar mazāku kruīza kuģi, izraisot septiņu cilvēku nāvi. Aizturētais ir Ukrainas pilsonis.
Autora ziņas
Egilu Levitu ar ievēlēšanu apsveikušas Latvijas kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas prezidentes, paužot cerību uz drīzu sadarbību. Arī lietuvieši pirms dažām dienām ievēlēja jaunu prezidentu – Gitanu Nausēdu. Abi ar Levitu prezidenta amatā stāsies gandrīz vienlaikus. Vienlaikus ārvalstu medijos izcelts, ka jaunais Latvijas prezidents ir jurists un Eiropas Savienības (ES)Tiesas tiesnesis.
Neoficiālie vēlēšanu rezultāti rāda, ka šajās vēlēšanās varētu uzvarēt „Jaunā Vienotība”. Tāpat Eiropas Parlamenta (EP) jaunajā sasaukumā vietas varētu iegūt „Saskaņa”, „Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība (NA) „Visu Latvijai/ Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Krievu savienība (LKS). Politologi, vērtējot neoficiālos rezultātus, lielus pārsteigumus nesaskata.
Rumānijā reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām gaidāms arī valsts prezidenta izsludinātais tautas balsojums par uzticību valdībai cīņā ar korupciju. Eiropas Savienības prezidējošā valsts Rumānija jau vairākkārt brīdināta no Briseles puses - ja valdība centīsies vājināt korupcijas apkarošanu, tiks ierosināta sankciju procedūra. Kritika izskan ne tikai Briselē, bet arī no pašu iedzīvotājiem.
Austrijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas notiks šī gada septembrī. Par to paziņojis Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens pēc tam, kad vakar izjuka valstī valdošā koalīcija. Kā norāda politikas komentētāji, korupcijas skandāls, kas skāris labējās Brīvības partijas līderi Hansu Kristiānu Štrahi, nākotnē var atstāt iespaidu arī uz citām galēji labējām partijām Eiropā.
Kaut arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir vienīgās vēlēšanas, kurās mums ir iespēja ietekmēt politiku Eiropas līmenī, pirms pieciem gadiem balsot devās vien 30% Latvijas balsstiesīgo. Turklāt jauniešu vidū rādītāji ir vēl sliktāki – vien 17%. "Providus" pētniece Iveta Kažoka iezīmē paradoksu – jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas Eiropas Savienību vērtē vispozitīvāk, bet Eiropas vēlēšanās balso viskūtrāk.
Austrijā no amata atkāpies vicekanclers un galēji labējās Brīvības partijas līderis Haincs Kristians Štrahe. Viņš iesaistīts iespējamā korupcijas skandālā. Pats Štrahe paziņojis, ka ir kļuvis par mērķtiecīga politiska uzbrukuma upuri, solot savu godu aizstāvēt tiesā. Tikmēr izskan ziņas, ka Austrijā varētu tikt sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Ar neveiksmi beigušās kārtējās “Brexit” sarunas – šoreiz starp abām galvenajām partijām britu parlamentā: Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas konservatīvajiem un opozīcijā esošajiem leiboristiem. Sarunu mērķis bija rast izeju no politiskā strupceļa, ko radīja nespēja vienoties par “Brexit” procesu. Leiboristu līderis neveiksmē vaino valdības nestabilitāti un vājumu, tikmēr Meja norāda uz pārāk lielo viedokļu atšķirību.
Malta tradicionāli ir valsts ar vienu no augstākajām aktivitātēm Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kaut dalība vēlēšanās valstī nav obligāta. Visur – gan medijos, gan uz ielas – dominē galvenokārt tikai abas galvenās partijas: centriski kreisie leiboristi un centriski labējie nacionālisti. Neviena trešā partija iepriekšējā EP nav iekļuvusi. Kritiķi uzskata, ka abu partiju prioritāte ir nevis laba politika, bet cīņa par palikšanu pie varas. Taču jaunā paaudze dod cerību par sistēmas maiņu.
Vienai no pasaulē populārākajām saziņas lietotnēm "WhatsApp" bijuši drošības trūkumi, kas ļāvuši hakeriem viedtālruņos instalēt spiegošanas programmatūru, otrdien paziņoja "Facebook" piederošā kompānija "WhatsApp". Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novērošanas institūcijai "Cert.lv" Latvijā neviens tāds gadījums nav zināms, taču speciālisti aicina cilvēkus būt piesardzīgiem.
Slovākija ir valsts ar viszemāko vēlētāju aktivitāti katrās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visā Eiropas Savienībā (ES). Pirms pieciem gadiem vēlēt aizgāja vien 13% balsstiesīgo, un arī šoreiz aktivitāte varētu būt līdzīga. Eksperti brīdina, ka šajā situācijā uzvarētāji var būt tieši eiroskeptiskie spēki, jo viņu kampaņa ir daudz skaļāka un viņi spēj mobilizēt arī jauniešus, kuriem iepriekš interese par vēlēšanām nav bijusi. Savukārt tie jaunieši, kas atbalsta Eiropas Savienību, bieži vien izvēlas palikt mājās.