Panorāma

«Zelta sietiņa» mammai – 80

Panorāma

Panorāma

Ekonomiku stimulēs ar publiskajiem iepirkumiem

EM: Pēc «Covid-19» krīzes gada otrajā pusē jāiegulda pēc iespējas vairāk naudas ekonomikā

Kad būs starta šāviens, mums tam jābūt gataviem - tā par plānu atjaunot ekonomisko izaugsmi, kad vīrusa izplatība būs ierobežota, saka ekonomikas ministrs Jāns Vitenbergs no “KPV LV”. Galvenais uzsvars – valstij gada otrajā pusē jāiegulda pēc iespējas vairāk naudas ekonomikā caur publiskajiem iepirkumiem.

“Covid-19” krīze mazinās Latvijas iekšzemes kopproduktu par 8%; ekonomikas sildīšanas nolūkā paredzēts intensificēt ceļu būves un mājokļu atjaunošanas projektus un mudināt augstas vērtības eksporta attīstību. Šie pasākumi paredzēti Ekonomikas ministrijas plānā ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes.

“Tas fokuss ir ceļu būve un mājokļu jautājuma sakārtošana, mājokļa siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana. Tās ir tādas divas būtiskas lietas, kur mēs defektus varam pārvērst par efektiem, izmantot šo radušos situāciju,” sacīja Vitenbergs.

Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē galvenā cietēja ir tūrisma joma, vienlaikus ir nozares, kurās ietekme tikpat kā nav jūtama, izteicās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

„Salīdzinoši nedaudz cieš būvniecība, jo ar būvniekiem noslēgti līgumi un darbi rit uz priekšu, tāpat darbinieku skaits un algas īpaši netiek samazinātas informācijas tehnoloģiju nozarē. Metālapstrādes nozarē visvairāk cieš uzņēmēji, kuri piegādā detaļas autobūves industrijai. Pārējiem šajā nozarē kritums ir mazāks. Farmācijas nozarē pieprasījums joprojām ir stabils, bet uzņēmēji norāda, ka problēma ir loģistikā, bet pieprasījums saglabājas un atsevišķos gadījumos pat aug,” klāstīja Rožkalns. 

Pēc «Covid-19» krīzes gada otrajā pusē jāiegulda pēc iespējas vairāk naudas ekonomikā

Rožkalns uzsvēra, ka vietējā tirgū labi sevi parādījuši biznesa inkubatori un šajā programmā strādājošie par krīzi nesūdzoties. Aprīlī 15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni uzņēmumi. Vienlaikus aģentūra ik nedēļu apvaicā dažādu jomu uzņēmējus, un daudzkārt sadzirdēta norāde, ka būtisks atbalsts būtu lielo valsts un pašvaldību iepirkumu iniciēšana. To paredz arī Ekonomikas ministrijā topošais plāns, teica nozares ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tās lietas, ko mums noteikti vajadzētu izdarīt, ir mobilizēt publiskos iepirkumus, lai varētu maksimāli ātri ieplūdināt naudu tautsaimniecībā gada otrajā pusē,” sacīja Vitenbergs.

“Tie tirgus spēlētāji, kuri pamatā nav piedalījušies šādos iepirkumos, varbūt var mobilizēties un var piedāvāt savus risinājumus, lai stabilizētu ekonomiku,” piebilda Rožkalns.

Konkrētus skaitļus, cik naudas jauniem iepirkumiem valsts varētu atvēlēt, ministrija pagaidām nesauc.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits gan paziņojis, ka ceļu atjaunošanai paredzēts papildus novirzīt 75 miljonus eiro. Tas ir viens no veidiem, kā nepieļaut straujāku bezdarba kāpumu.

To kā vienu no krīzes lielākajiem riskiem uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija. Organizācijas eksperts Jānis Hermanis norāda, ka svarīgi nepieļaut iepriekšējās krīzes kļūdu – jaunu emigrācijas vilni.

“Noteikti daļa bezdarbnieku atradīs atbilstoši savai kvalifikācijai darbu tajā pašā profesijā, nozarē, varbūt pat pie tā paša darba devēja, taču noteikti daļa bezdarbnieku neatradīs darbu, jo būs mainījusies situācija.

Tas ir ļoti liels risks, ka šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt, viņi aizbrauks uz citām valstīm,” brīdināja Hermanis.

Lai to novērstu, ekonomikas ministrs sola pilnveidot bezdarbnieku apmācību, lai, krīzei beidzoties, tie būtu pārkvalificēti darbam tautsaimniecībai vajadzīgās nozarēs.

“Jāmaina mīts, ka valsts ar šīm izglītības programmām izglīto floristus un citus tādus hobijus, bet reāli es gribētu, ka mēs konkrēti iezīmējam lietas, uz kurām mēs gribētu iet, un tad izglītojam šos cilvēkus,” sacīja Vitenbergs.

Savukārt pašlaik aktuālajos lauksaimniecības sezonas darbos valsts nemēģinās piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm, gan ņemot vērā esošos kustības ierobežojumus Covid-19 krīzes dēļ, gan cerībā, ka šīs darba iespējas izmantos Latvijā dīkstāvē vai bezdarba situācijā nonākušie cilvēki.

Bet eksportējošajiem uzņēmumiem jāpārorientējas uz lielākas pievienotās vērtības produktu eksportu, norādīja ministrs.  

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra zina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ eksportējošajās nozarēs apjoma sarukums ir 20% līdz 30%, un norāda uz dažādām aktuālām iespējām eksporta tirgos.

Piemēram, ASV ir liels pieprasījums pēc pārtikas ar ilgstošu derīguma termiņu, bet Francijā liela slodze ir farmācijas jomā.

Tekstila uzņēmumiem sniegta informācija par sertifikācijas nosacījumiem pašlaik aktuālo aizsargmasku ražošanai gan vietējam, gan aizrobežu patēriņam.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti