Panorāma

Panorāma

Panorāma

Repatriācijas reisi atvedīs simtiem valstspiederīgo

Dīkstāves pabalstos izmaksā nelielu daļu piešķirtās naudas

Finanšu ministrs noraida ieceri maksāt pabalstus par samazināto slodzi

No dīkstāves pabalstiem paredzētās naudas iztērēta tikai neliela daļa, turklāt vairumam pabalsta saņēmēju summa nesasniedz pat minimālo algu. Lai uz pabalstu varētu pretendēt vairāk cilvēku, Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste iesaka pabalstus piešķirt arī tad, ja darbiniekam samazinās slodze, tomēr finanšu ministrs šādu iespēju noraida. 

ĪSUMĀ:

  • Dīkstāves pabalstiem piešķirti 102 miljoni eiro, izmaksāti līdz šim – 3,5 miljoni.
  • Lielākā daļa pabalstu nepārsniedz minimālo algu jeb 430 eiro.
  • VID: Tas ir nepatīkams pārsteigums.
  • Gandrīz 40% pabalstu - izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur mazas algas.
  • Latvijas Bankas ekonomists iesaka maksāt pabalstus par samazināto slodzi.  
  • Finanšu ministrs Reirs šādu ieceri noraida: Neviena valsts nav tik bagāta.
  • Reirs: Nevarēs pārliecināties, vai saņēmējs tiešām strādā mazāk.
  • Ministrs: Uzņēmējiem vairāk vajadzīgs dažādu finanšu instrumentu atbalsts.
  • Reirs: Būtu labi ietaupīt daļu no pabalstiem piešķirtajiem 102 miljoniem eiro.

Lai gan dīkstāves pabalstiem valdība marta beigās piešķīra 102 miljonus eiro, šobrīd pabalsti izmaksāti tikai 3,5 miljonu eiro apmērā.

Dīkstāves pabalstu saņēmuši nedaudz vairāk kā 13 000 darbinieku no 2350 uzņēmumiem, kā arī 543 pašnodarbinātas personas. Vidējais pabalsta apmērs bijis 258 eiro. Tikai 552 darbinieki saņēmuši maksimālo pabalsta apmēru – 700 eiro, savukārt gandrīz 11 000 pabalsts nesasniedz minimālo algu jeb 430 eiro.

To par nepatīkamu pārsteigumu sauc Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme. Tā kā pabalsts ir piesaistīts oficiālās algas apmēram, zemās summas liecina par ēnu ekonomiku.

“Arī darbinieki interesējas, kāpēc tā summa ir tik maza. Kā es esmu minējusi,  tas ir naivums domāt, ka uzņēmējs [aploksnē] maksā šo skaidro naudu un par to maksā nodokļus. Laikam uz to paļauties nevajadzētu.

Šeit ir acīmredzams spogulis tam, kas iepriekš ir noticis,” mazus pabalstus komentēja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.

Zemais pabalstu apmērs skaidrojams arī ar to, ka gandrīz 40% pabalsta saņēmēju strādā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur darba algas nav lielas.

Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste uzskata, ka citās nozarēs saņemt dīkstāves pabalstus traucē tas, ka tādā gadījumā darbinieku nevar nodarbināt vispār.   

Tāpēc Rutkaste aicina valdību apsvērt iespēju pabalstus piešķirt arī daļējas dīkstāves gadījumā, proti, ja uzņēmums turpina strādāt, taču darbinieki strādā mazāk stundu.

“Ja slodze no pilnas slodzes ir samazinājusies uz pusslodzi vai trešdaļu slodzes,  negatīvā ietekme ir ļoti būtiska un atbalsts noteikti palīdzētu noturēt vairāk ienākumu, vairāk darbinieku uzņēmumos, lai brīdī, kad vīrusa krīze beigsies un atsāksies normāla uzņēmējdarbība, šie uzņēmumi straujiem soļiem varētu atgriezties pie normālas ražošanas,” aicināja Rutkaste.  

“Es domāju, neviena valsts nav tik bagāta, lai spētu izmantot visus instrumentus, ko izmanto citas valstis,” uz to atbildēja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Reirs daļējās dīkstāves pabalstu ideju noraida. Viņš stāstīja, ka nebūtu iespējams pārliecināties, vai pabalsta saņēmējs tiešām strādā mazāk nekā parasti.

“Kamēr kontroles mehānisma nebūs, tikmēr Finanšu ministrija nevar pieļaut situāciju, ka līdzekļi tiek tērēti tādā veidā. [..] Šī informācija, ja kāds izmanto nelietderīgi šo atbalstu, izplatās ļoti ātri, un sabiedrībā zūd atbalsts vispār palīdzībai kā tādai. Zūd ticība valsts pārvaldei,” skaidroja Reirs.

Ministrs arī uzskata, ka uzņēmējiem vairāk nepieciešams atbalsts dažādu finanšu instrumentu veidā, nevis dīkstāves pabalstos.

Tāpat Reirs aicina dīkstāves pabalstu efektivitāti nevērtēt pēc tā, cik daudz naudas pabalstos izmaksāts. Viņaprāt, būtu labi, ja daļu no pabalstiem piešķirtajiem 102 miljoniem eiro varētu ietaupīt.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti