Panorāma

4. maija svinīgie pasākumi šogad notiks digitāli

Panorāma

Panorāma

KNAB: J. Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora izvēlē

KNAB: Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora izvēlē

Par ģenerālprokurora amatu sacentīsies astoņi pretendenti. Šī būs pirmā reize, kad kandidātu uz Saeimu virzīs Tieslietu padome, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vērtēšanā piedalīsies arī Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesaka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ vērtēšanā nepiedalīties.

Kuru kandidātu virzīt uz Saeimu, izlems Tieslietu padomes 15 locekļi. Virzīts tiks tas kandidāts, kurš saņems vismaz astoņas balsis. Balsošanā piedalīsies arī esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma atbrīvot no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru Jaunā konservatīvā partija panāca izmaiņas likumā, kas liek uz ģenerālprokurora amatu sludināt konkursu. Tam pieteikušies astoņi kandidāti. Starp tiem ir pieci prokurori – Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs un Uvis Kozlovskis, kā arī viens tiesnesis – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Stukāns.

Viņš norāda, ka astoņi kandidāti uz ģenerālprokurora amatu esot negaidīti daudz.

Savam pēctecim Kalnmeiers vieglas dienas neparedz: “It sevišķi ņemot vērā pilnīgi jaunu aspektu, kas ir nācis negaidīti, – tā ir pandēmija un ekonomiskā krīze. Līdz ar to ir skaidrs, ka budžeta pieauguma nebūs. Drīzāk otrādi. Finansējums var tikt samazināts prokuratūrai, līdz ar ko radīsies vesela virkne problēmu.”

Deviņi no 15 Tieslietu padomes locekļiem ir tiesneši, tajā skaitā Juris Stukāns, kurš pats kandidē uz ģenerālprokurora amatu. Viņš Latvijas Televīzijai gan norādījis, ka Tieslietu padomē lemšanā nepiedalīsies.

Divas vietas padomē ieņem Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji – tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Pret viņu Ģenerālprokuratūra uztur apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Lietā joprojām turpinās tiesvedība.

Jurašs gan neuzskata, ka tas būtu iemesls viņam Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nepiedalīties: “Šajā gadījumā es gribu teikt, ka jebkurš prokurors ir patstāvīgs savā lēmuma pieņemšanā, un es absolūti šīs lietas nesasaistu. [..]

Es neredzu nevienu pašu iemeslu, kāpēc es nevarētu piedalīties ģenerālprokurora atlasē.”

KNAB norāda – interešu konflikta likumu Jurašs nepārkāpj, taču ētisku apsvērumu dēļ tik un tā ģenerālprokurora atlasē viņam piedalīties nevajadzētu. KNAB komentārs:

“Tas, ka ģenerālprokurora amata kandidātus vērtētu Tieslietu padomes loceklis J. Jurašs, kuram apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūra, neradīs interešu konfliktu Likuma izpratnē, ja vien kāds no kandidātiem nav J. Juraša radinieks vai darījumu partneris. J. Juraša piedalīšanās ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā var radīt šaubas par J. Juraša kandidātu vērtējuma objektivitāti un neitralitāti, līdz ar to biroja ieskatā J. Jurašam ētisku apsvērumu dēļ no ģenerālprokurora amata pretendentu vērtēšanas vajadzētu atturēties.”

Tieslietu padome ģenerālprokurora amata kandidātus sāks vērtēt tad, kad par viņiem būs saņemts pozitīvs atzinums no Satversmes aizsardzības biroja. Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beigsies 11. jūlijā.

KONTEKSTS:

Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu.

Notikumi sākās pirms vairāk nekā četriem gadiem. Ap to laiku Jurašs esot saņēmis viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, lai palīdzētu Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim izvairīties no atbildības kriminālprocesā par “Latvijas dzelzceļa” nu jau bijušā vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanu. Pēc Juraša iesnieguma KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu.  

Dažus gadus vēlāk Jurašs par Igaunijas uzņēmēja Osinovska piedāvājumu pastāstīja žurnālistiem. Pēc Juraša intervijas Latvijas Televīzijai un žurnālam "Ir" tika uzsākta izmeklēšana par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt lietu par iespējamu mēģinājumu piekukuļot Jurašu KNAB izbeidza.

Prokuratūra norādīja, ka Juraša atklāsmes medijiem esot notikušas laikā, kad veiktas operatīvās darbības, tāpēc izmeklētājiem nācies izbeigt operatīvo lietu. Sākotnēji prokurors Aivis Zalužinskis gan secināja , ka pamata kriminālprocesam nav, jo nav pierādīts, ka KNAB operatīvās izstrādes lietu izbeidzis tieši Juraša intervijas dēļ, kā arī atzina, ka informācija par korupciju nedrīkst tikt uzskatīta par valsts noslēpumu.

Prokurora Zalužinska lēmumu atcēla viņa priekšnieks un nozīmēja citu prokuroru, kurš nonāca pie pretējiem secinājumiem. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti