Panorāma

Aprit 30 gadu visas Latvijas tautas deputātu sapulcei

Panorāma

Bērnu slimnīcā saslimst darbinieks

Sociālajam uzņēmumam «RB Cafe» atsaka dīkstāves pabalstus

Dīkstāves pabalstus nesaņem invalīdus nodarbinošā «RB Cafe»; EM sola labot noteikumus

Patlaban uzņēmumi, kas dibināti pirms pagājušā gada marta, bet līdz Covid-19 krīzei auguši un attīstījušies un šī gada martā uzrāda lielāku apgrozījumu nekā attiecīgajā periodā pērn, pie dīkstāves pabalsta netiek. Tas atteikts ne vienam vien uzņēmumam, tostarp "RB Cafe", kurā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti. Ekonomikas ministrs sola turpināt pilnveidot pabalstu sistēmu.

ĪSUMĀ:

  • “RB Cafe” nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, dibināta 2018. gadā.
  • Taču sākumā uzņēmums gatavojās darbam, pērn martā vēl reāli nestrādāja.
  • Rezultātā šogad martā apgrozījums lielāks nekā pērn.
  • Tas liedz darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstus, lai gan kafejnīcu nolemts slēgt.
  • No 12 darbiniekiem pabalstu lūdza 2 cilvēkiem ar invaliditāti pensijas vecumā.
  • Viņi neatbilst bezdarbnieku saņēmēja profilam un nesaņems nekādu atbalstu.
  • VID skaidro: Pabalstus piešķir tikai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktumiem.
  • Ekonomikas ministrs atzīst nepilnības, sola pilnveidot noteikumus.
  • Uz nepieciešamību aizpildīt likuma robus norādīja arī premjers. 

Sociālais uzņēmums “RB Cafe” ir pirmā kafejnīca Latvijā, kurā pārsvarā strādā cilvēki ar invaliditāti. Uzņēmuma īpašniece ir biedrība “Rūpju bērns”, kas kafejnīcas durvis pirmoreiz vaļā vēra pagājušā gada vasarā.  Tāpat kā daudzas citas kafejnīcas “RB Cafe” darbu pārtraukusi Covid-19 izplatības dēļ.

“Mēs savu kafejnīcas darbību un vispār uzņēmējdarbību esam apstādinājuši uz nenoteiktu laiku, un kopš 16. marta mums kafejnīca ir slēgta,” stāstīja sociālā uzņēmuma "RB Cafe” vadītājs Māris Grāvis.

Dīkstāves pabalstus nesaņem invalīdus nodarbinošā «RB Cafe»; EM sola labot noteikumusLinda Zalāne

    Viņš sacīja, ka šāds lēmums pieņēmts, jo atcelta liela daļa pasūtījumu, kā arī tāpēc, ka uzņēmumā strādā cilvēki ar invaliditāti un viņi ir īpašā riska grupā.

    “Domājot arī par darbinieku veselību, mēs pieņēmām lēmumu, ka tā būs prātīgāk; mums nav arī daudz ko darīt. Ņemot vērā, ka mums bija kolēģi, kas bija strādājuši mazāk par 12 mēnešiem un neatbilda bezdarbnieka statusam,

    tad domājām, ka varētu lūgt dīkstāves pabalstu, lai pārdzīvotu šo laiku, bet mēs saņēmām atteikumu,” stāstīja Grāvis.

    No 12 cilvēku komandas uzņēmums dīkstāves pabalstu lūdza diviem darbiniekiem, kuri ir cilvēki ar invaliditāti pensijas vecumā un neatbilst bezdarbnieku saņēmēja profilam.

    Māris Grāvis skaidroja, ka pēdējā gada laikā apgrozījums kāpa, jo  “uzņēmums ir dibināts 2018. gadā, bet sākotnējo periodu pavadījām sagatavošanās darbos. 2019. gada martā mēs vēl nestrādājām, un tā rezultātā mums bija pavisam niecīgi vai nebūtiski ieņēmumi un apgrozījums.

     Savukārt 2020. gada martā apgrozījums ir daudz, daudz lielāks nekā 2019. gada marta apgrozījums,” skaidroja Māris.

    “2019. gada jūnijs varētu būt pirmais mēnesis, ko mēs varam vērtēt. Savukārt pēc tam ar katru mēnesi mūsu apgrozījums aizvien pieaug, pieaug, pieaug, un, protams, loģiski, ka 2020. gada martā, pat nostrādājot pusmēnesi, mums ir daudz lielāki ieņēmumi nekā 2019. gada martā, kurā mēs vispār neko nedarījām,” stāstīja Grāvis.

    Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis Andrejs Vaivars skaidroja, ka  “nevienos Ministru kabineta noteikumos nav atrunāta situācija, kas notiek, ja uzņēmums ir dibināts jau krietni iepriekš (pirms pagājušā gada marta) un reāli darbību sācis, piemēram, pagājušā gada vidū. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot dīkstāves pabalsta pieteikumus, konkrēti vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem,” skaidroja Vaivars.

    “Dīkstāves pabalsti šobrīd ir nemitīgā pārveides procesā,” nepilnības atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”). Tās tiek pārspriestas arī ar sadarbības partneriem koalīcijā.

    “Mani ļoti bieži uzrunā uzņēmēji un dažādas organizācijas un norāda uz nepilnībām, kuru  diemžēl ir ļoti daudz. Nākamajā tikšanās reizē ar sadarbības partneriem mēs prezentēsim daļējās dīkstāves modeli, kas motivētu uzņēmējus turpināt darbību. Jūs minējāt, ja marts ir robežšķirtne... Diemžēl arī tie uzņēmumi, kas ir dibināti šī gada pirmajos trīs mēnešos, nevar saņemt dīkstāves pabalstu. Tas mums noteikti ir jāmaina,” sacīja Vitenbergs.

    Uz nepieciešamību aizpildīt likuma robus norādīja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)

    “Mums ir jāturpina attīstīt ieņēmuma dienesta algoritmu, lai tādi gadījumi, ka strikti neatbilst... lai tomēr elastīgāk skatās, pēc būtības. Jāatceras, ka šī ir pilnīgi jauna sistēma, ļoti īsā laikā izveidota, un es atzīšu, ka viena otra nepilnība ir,” sacīja Kariņš.

    Premjers sola, ka visi dzīvotspējīgie uzņēmumi, kas godīgi maksājuši nodokļus, valsts atbalstu saņems, lai šo krīzes laiku varētu ''pārziemot''.

    Kopumā kopš marta beigām dīkstāves pabalsti izmaksāti aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, kaut gan valdība šim mērķim novirzīja vairāk nekā 100 miljonus.

    Premjers un finanšu ministrs uzskata, ka zemais pieprasījums pēc pabalstiem liecina nevis par pārāk stingriem nosacījumiem tā saņemšanai, bet gan uzņēmumu vēlmi darbu turpināt arī ārkārtējās situācijas laikā.

    KONTEKSTS:

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti