"Jaunā Vienotība" 4000 zīmju programmā pirms 14. Saeimas vēlēšanām apņēmusies ieviest efektīvu krīžu vadības sistēmu. Krīžu vadības sistēmu mainīt piedāvā arī "Apvienotais saraksts", taču šī politiskā spēka pārstāvji uzstāj, ka nepieciešamas vēl citas izmaiņas, piemēram, Ministru kabineta sēdēm jānotiek biežāk.
Skaidrojot, kas tieši būtu maināms, Kariņa priekštecis Kučinskis norādīja: "No visām ministrijām, kas ir iesaistītas, tiek izveidota projekta grupa, kur nodefinē uzdevumus, nodefinē vīziju, kādai jāizskatās, un iesaistīti ir visi. To nevada ministrs, šobrīd to var tikai pie premjera izdarīt, jo savādāk tie pārējie neklausīs." Tiesa, šādas projektu grupas konkrētu uzdevumu risināšanai, piemēram, enerģētikā, varētu vadīt arī nozaru ministri, bet tad viņiem būtu jādod tiesības izraudzīties ekspertus no citām ministrijām, bet par uzdevuma izpildi atbild valdība kopumā. Tādējādi viņš neslēpa skepsi par "Jaunās Vienotības" politiķu pieteikto ieceri veidot ar enerģētiku un klimatu saistīto jautājumu risināšanu koncentrēt vienā ministrijā.
Līdzšinējā valdības vadītāja Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa savukārt argumentēja, ka, tieši risinot dažādas krīzes šīs Saeimas sasaukuma laikā, nonākts pie secinājuma, ka ir vajadzīgs viens atbildīgais. "Tā nevar būt tāda situācija, kad premjeram ir jārisina daudzi horizontālie jautājumi. Premjeram ir jādara viņa darbs, un visu laiku nāk klāt vēl visādi krīzes jautājumi," teica Siliņa.
"Apvienotā saraksta" politiķis Edvards Smiltēns uzsver – viņa pārstāvētais politiskais spēks piedāvā stiprināt Ministru prezidenta institūciju un rīkot divas Ministru kabineta sēdes nedēļā, no kurām vienā tiktu skatīti stratēģiskie jautājumi. Iespējams, varētu palielināt Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru skaitu vai atjaunot īpašu uzdevumu ministru amatus, pieļāva Smiltēns.
Atbildot uz raidījuma vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, ko darīt ar dažnedažādām padomēm, kuras, atbilstoši to nolikumiem, arī jāsasauc un jāvada premjeram, kādreizējais valdības vadītājs Kučinskis pieļāva, ka Kariņam būtu jāmaina savs vadības stils, vairāk pievēršoties darbiem. Viņam oponēja "Jaunās Vienotības" valdes locekle, pašreizējā Kuldīgas novada domes vadītāja Bērziņa, uzsverot, ka pat tad, ja ne viss vienmēr bijis labi, Kariņa valdība ir spējusi risināt vairākas nopietnas krīzes, proti, Covid-19 krīzi, Ukrainas bēgļu krīzi un tagad – enerģētikas krīzi.
"Var kaut kas nepatikt, var patikt, kaut kādas lietas varbūt varēja darīt savādāk. Pēc kaujas jau visi ir gudri, bet tās krīzes ir pārvarētas," secināja Bērziņa.
