“Tās tiks veidotas valdības uzdevumā, un visdrīzāk to darīs tas, kas vislabāk māk to izdarīt. Es pieņemu, ka tas arī būs “Latvenergo”, bet šīs drošības rezerves būs domātas divām daļām – gan “Latvenergo” sadaļai, gan arī mājsaimniecību nodrošināšanai,” viņa teica.
“Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs gan norādīja, ka 2 TWh sašķidrinātās dabasgāzes, kuru kompānija ir iegādājusies pēc tam, kad Krievija šā gada 24. februārī iebruka Ukrainā, ir paredzētas elektrības ražošanai termoelektrocentrālēs. Jautāts par mājsaimniecību nodrošināšanu ar dabasgāzi, Cikmačs atzina: “Šim mērķim nav plānotas vēl rezerves.”
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās gadā sasniedz aptuveni 1,7 TWh.
Patlaban saistīto lietotāju apgādi ar dabasgāzi nodrošina “Latvijas gāze”, taču, ja tā līdz šā gada 1. jūlijam nebūs nodrošinājusi pietiekamus dabasgāzes krājumus, kompānija zaudēs publiskā tirgotāja statusu. Dabasgāzes piegādes no Krievijas kopš šā gada 1. aprīļa vairs nenotiek, bet Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu jau guvusi iecere gāzes importu no Krievijas aizliegt pavisam.
“Šādu likumu Saeima var pieņemt un uzdot “Latvijas gāzei” kā publiskam tirgotājam nodrošināt šos krājumus. Tas nozīmē, ka jūs mūs spiedīsiet nopirkt vēsturiski augstākajā cenu brīdī rezerves, kuras mums būs jāglabā Inčukalnā,” pauda “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, brīdinot, ka tādējādi dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām var pat dubultoties. Šāda pieauguma kompensēšanai valsts budžetā būs nepieciešamas milzīga summa.
Savukārt enerģētikas lietpratējs Juris Ozoliņš brīdina, – ņemot vērā, ka patlaban vienīgā iespējamā alternatīva dabasgāzes piegādēm no Krievijas ir sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, izmantojot Klaipēdas termināli, pastāv risks, ka visiem gāzes nepietiks. “Mums ir jāgatavojas, ka mums būs dabasgāzes ierobežojumi,” sacīja Ozoliņš.
