45,2% respondentu bija grūti atbildēt vai trūka informācijas par to, kā mainījies KNAB darbs Straumes pirmā pilnvaru termiņa laikā. Starp tiem, kas uzskata, ka tas uzlabojies, 13,3% domā, ka KNAB darbs pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojies nedaudz. Tikai 2,4% respondentu uzskata, ka tas ir būtiski uzlabojies. Tikmēr starp tiem, kas uzskata, ka KNAB darbs ir pasliktinājies, 6% ir noskaņoti ļoti kritiski un domā, ka pasliktināšanās bijusi būtiska.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, komentējot aptaujas rezultātus, atzina, ka pats arī iepriekš izteicis KNAB vadītājam Straumem pārmetumus par nepietiekamu sabiedrības informēšanu.
“Viņš nāca no vienas no drošības iestādēm, pašas slepenākās īstenībā – militārā pretizlūkošana. Neviens īsti nevar nosaukt pat, kurš tur ir priekšnieks. Un tad, kad viņš stājās amatā, šis bija uzstādījums, ko arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicināja pārvērtēt, – ka šis darbs prasa arī informēt sabiedrību,” tā Latkovskis.
Tikmēr Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) pauda, ka, nenoliedzot to, ka sabiedrības viedoklis ir svarīgs, tādā jomā kā korupcijas apkarošana būtiskāks ir ekspertu vērtējums.
Valsts kancelejas direktors, KNAB priekšnieka amata atlases konkursa komisijas vadītājs Jānis Citskovskis, taujāts par to, vai komisija, izraugoties kandidātu uz KNAB priekšnieka amatu, jebkādā veidā vērtējusi sabiedrības viedokli, pauda, ka komisija, vērtējot pretendentu, vadās pēc likumā noteiktās kārtības un prasībām. “Procesā bez komisijas piedalās arī pārstāvji no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes. Trīs pārstāvji piedalās gan šajā intervēšanas procesā, gan izsaka savu viedokli vērtējuma veidā tad, kad komisija pieņem gala lēmumu,” skaidroja Citskovskis, piebilstot, ka tādējādi vairāk vai mazāk tiek iegūts priekšstats par to, kāds ir sabiedrības pārstāvju vērtējums.
Jau vēstīts, ka Valsts kancelejas rīkotajā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu bija pieteikušies divi pretendenti. Par konkursa uzvarētāju tika atzīts Straume, bet otrs pretendents izrādījās neatbilstošs kritērijiem.
