Ekonomikas izaugsme bremzējas, patēriņa cenu pieaugums šā gada septembrī sasniedzis 22,2%, taču, neraugoties uz dažu ekonomistu brīdinājumiem, ka strauja minimālās mēnešalgas celšana var vēl palielināt spiedienu uz galaproduktu cenām, aizejošā Saeima skata jautājumu par minimālās mēnešalgas palielināšanu līdz 620 eiro. Šonedēļ attiecīgie Darba likuma grozījumi apstiprināti 2. lasījumā, taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka šāds minimālās algas pieaugums ir pārāk pieticīgs – tā 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem nosūtījusi vēstuli, kur aicina minimālo algu nākamgad palielināt līdz 640 eiro mēnesī.
12. oktobra diskusijā "Kas notiks ar inflāciju, ekonomikas prognozēm un 2023. gada valsts budžeta plāniem?" raidījuma dalībnieki sprieda, vai šis ir īstais brīdis lemt par tik strauju minimālās algas pieaugumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra: "Ir jārunā ne tikai par minimālo algu un tās paaugstināšanu, bet arī par neapliekamo minimumu un tai skaitā par to, lai šis neapliekamais minimums būtu tāds, kas mazinātu konvertu algas un nozīmētu, ka mēs ietekmējam arī vidējo algu līmeni zināmā mērā." Viņaprāt, tādējādi tiktu veicināta Latvijas ekonomikas konkurētspēja.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, jautāts par minimālās mēnešalgas celšanu pašreizējos apstākļos, kad centrālā banka prognozē, ka jau nākamgad iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā būs ar mīnusa zīmi, pieļāva, ka tā būtu nepieciešama, taču jautājums ir, cik straujam jābūt minimālās algas kāpumam.
"Mēs neesam pret to, ka minimālā alga būtu dabiski jāceļ un pie tam vēl būtu jāvienojas par kaut kādu konkrētu procentu no vidējās algas," sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Taču viņa uzsvēra – minimālās algas celšana ir jāvērtē kompleksi, vienlaikus vērtējot arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu un iespēju atteikties no pirms dažiem gadiem ieviestā diferencētā neapliekamā minimuma. "Tas iedos mums ne tikai skaidrību un vienkāršību, bet arī [ceļu] atpakaļ no ēnu ekonomikas," argumentēja Meņģelsone.
2023. gada valsts budžeta dokumenti, kurus šonedēļ skatīja valdība, gan neparedz nekādas nodokļu politikas izmaiņas. "2020.–2021. gadā mums bija gan zema inflācija, gan arī ekonomikas izaugsme nebija tik strauja, kā mums varbūt gribētos. Gan centrālā banka, gan valdība ar savu budžetu mēģināja visu laiku atbalstīt to ekonomiku, lai mēs neiekrītam vēl dziļākā recesijā. Šobrīd situācija izskatās atšķirīga tādā ziņā, ka mums, no vienas puses, problēma ir inflācija, bet arī izaugsme nav nekur uzšāvusies debesīs," norādīja Bitāns.
Patlaban minimālā mēnešalga Latvijā ir 500 eiro mēnesī, savukārt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir diferencēts. Tā maksimālais apmērs šā gada otrajā pusē ir 3000 eiro.
