"Ja šīs dotācijas savulaik tika pamatotas ar nepieciešamību pēc augstvērtīgākas politikas, tad mēs ne tikai politikas rezultātos, teiksim, iekšzemes kopproduktu uz vienu cilvēku un tā tālāk, bet arī tādā salīdzinoši vienkāršā lietā kā partijas programma, mēs redzam, ka nav," tā Ikstens.
"Būtu tikai godīgi prasīt kaut ko pretī, teikt: "Draugi mīļie, mēs jūs esam diezgan dāsni apmaksājuši! Nu, tad kur ir rezultāts?"
Tikmēr Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, politikas zinātņu doktore Vita Matīsa norāda, ka programmu rakstīšana pirmkārt ir labs vingrinājums pašām politiskajām partijām. Viņa pati parasti izlasot tikai pāris partiju programmas, proti, to partiju programmas, par kurām pati varētu balsot. "Bet tā nelaime ir tā, ka papīrs pacieš visu, un galvenais tomēr ir tie cilvēki, kuri realizēs to programmu," teica Matīsa.
Atšķirīgās domās ir fonda "Ziedot.lv" valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta – viņa uzskata, ka 4000 zīmju programmas patiesībā var būt visai noderīgas, taču pie nosacījuma, ka tās ir uzrakstītas kvalitatīvi. Savukārt "jaunajām partijām" paplašinātā programma būtu ļoti svarīga, jo tā dotu ieinteresētajiem vēlētājiem iespēju saprast, ko tieši konkrētais politiskais spēks piedāvā. "Nāk ar šiem uzstādījumiem, ka mēs tagad visu mainīsim, bet tu nevari dabūt nekādu atbildi, kā viņi to darīs," tā Dimanta.
Savukārt, runājot par varas partijām, viņa ironiski atzīmēja, ka tās mēdz četrus gadus nīkuļot un pēc tam – uzaicināt gastroenterologu. "Un tad – priekš kam rakstīt programmu," retoriski vaicāja viņa.
Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs gan, atbildot uz šo repliku, piebilda, ka "Attīstībai/Par!", no kuras saraksta 14. Saeimas vēlēšanās kandidē pazīstamais gastroenterologs Anatolijs Danilāns, tomēr ir sagatavojusi izvērsto programmu.
Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām tika būtiski palielināts 2020. gadā – kopumā deviņām politiskajām partijām, kas 2018. gadā notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās saņēma vismaz 2% vēlētāju balsu ik gadu tiek izmaksāti vairāk nekā 4,6 miljoni eiro. Vislielāko finansējumu – 800 tūkstošus eiro gadā saņem "Saskaņa", "Konservatīvie" saņem teju 640 tūkstošus eiro gadā, "Attīstībai/Par!" – gandrīz 587 tūkstošus eiro gadā, Nacionālā apvienība – 573 tūkstošus eiro gadā, Zaļo un Zemnieku savienība – gandrīz 507 tūkstošus eiro gadā, bet "Jaunā Vienotība" – 442 tūkstošus eiro gadā. Valsts finansējumu saņem arī parlamentā nepārstāvētas politiskās partijas – Latvijas Reģionu apvienība, kas tagad iekļāvusies ''Apvienotajā sarakstā'', Latvijas Krievu savienība un "Progresīvie". Savukārt politiskajai partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (savulaik KPV LV – red.) valsts finansējuma izmaksa ir apturēta.
