Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?

Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps

Jānis Domburs 15.maijs, trešdiena 21:15

Asākie strīdi par 9. maiju «Kas notiek Latvijā?» debatēs: nozombētie cilvēki, empātija, taisnība pie viena nosacījuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, 9. maija kolektīva atzīmēšana šogad būtu uzskatāma par solidarizēšanos ar agresorvalsti Krieviju – šāda atziņa trešdien, 13. aprīlī, izskanēja publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?”.  Diskusijā, kuras tēma bija Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotne, 9. maija atzīmēšana un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atšķirīgie skatījumi uz šo datumu un Krievijas karu pret Ukrainu, īpaši asus strīdus raisīja tieši jautājums par to, vai un kā šogad būtu pieļaujama 9. maija īpaša atzīmēšana.

Saeima pagājušajā nedēļā šā gada 9. maiju noteica par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu, taču Rīgas pašvaldība vien jau saņēmusi vismaz trīs pieteikumus par pasākumu rīkošanu pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa. Viens no pieteikumu iesniedzējiem – Latvijas Krievu savienības (LKS) Rīgas domes frakcijas vadītājs Miroslavs Mitrofanovs diskusijā gan pauda: “Es nepazīstu nevienu organizāciju vai personu, kura ierosinātu tur kaut ko svinēt.” Pēc viņa teiktā, pieteikums iesniegts ar mērķi sapulcēties uz īsu klusuma brīdi pie Uzvaras parkā esošā monumenta.

“Saskaņas” valdes loceklis un Rīgas domes frakcijas vadītājs Konstantīns Čekušins uzstāja – neesot nekāda pamata uzskatīt, ka tie, kas atzīmē 9. maiju, šādi pauž atbalstu Krievijai. “Ir realitāte – jūs redzat, cik cilvēku nāk katru gadu 9. maijā pie pieminekļa uzlikt ziedus,” tā Čekušins. Atbildot uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna repliku, ka šie cilvēki ir nozombēti, viņš retoriski vaicāja, vai tiešām vairāki simti tūkstošu cilvēku ir nozombēti.

“Laikam šie kungi negrib apzināties, ka tiešām 9. maija atzīmēšana šogad nozīmētu solidarizēšanos ar agresorvalsti. Cik es esmu sadzirdējis, šo saikni jūs neatzīstat,” uzrunājot “Saskaņas” un LKS politiķus, sacīja filozofs Igors Gubenko.

 

Viņš ir viens no vairāk nekā 100 cilvēkiem, kas parakstījuši pagājušajā nedēļā izplatīto Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vēstuli “Karš un mēs”. Viņaprāt, 9. maija atzīmēšana ir mērķtiecīgi īstenotas Putina ārpus Krievijas esošo "tautiešu politikas" sastāvdaļa.  

Tikmēr Bordāns aicināja 9. maija atzīmētājus izjust empātiju pret Latvijas iedzīvotājiem, kuru piederīgie krituši par upuriem PSRS armijas ienākšanai. “Šāva uz ielas, šāva Stūra mājā… un tagad jūs gribiet, lai mēs ar mīlestību un empātiju izturamies pret šo te vājprātu, kas notiek 9. maijā, ko dara nozombēti cilvēki, ” uzsvēra Bordāns.

Ilggadējo 9. maija pasākumu Uzvaras parkā rīkotāja – biedrības “9maijs.lv” vadītājs, bijušais Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks apgalvo, ka viņa vadītā organizācija jau vairākus gadus esot teikusi, ka 9. maija “formātam” ir jāmainās. “Mēs paši sajutām, ka tas formāts ir jāmaina, jo cilvēki jau gaidīja diemžēl varbūt vairāk to koncertu,” tā Baraņņiks.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti