Latvijas Televīzijas raidījuma „ Aizliegtais paņēmiens” komanda operācijas „ Bistro "Frics"” laikā mēģināja uzsākt mazu biznesu – frī kartupeļu bistro Jūrmalas centrā, un secināja, ka šāda iniciatīva izmaksā vairāk, nekā iespējams nopelnīt, un mazais uzņēmējs sastopas ar kaudzi problēmu. To apliecina arī pavisam reāla uzņēmēja Ilze Irbe, kura raidījumam bija gatava pastāstīt par savu pieredzi.
Lai gan valstī noteiktā bargā sodu politika par dažādu normatīvu aktu neizpildi uzņēmējiem liekas neskaidra un var apdraudēt mazā biznesa eksistenci, naudas soda noteikšana nav kontroles dienestu pašmērķis. Tā, piemēram, Jūrmalā pagājušajā gadā no 600 inspekcijām naudas sods piemērots vien 11 gadījumos, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” diskusijā sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Lai gan uzņēmumiem ir izvirzītas daudz un dažādas prasības un iedzīvotājus aktīvi aicina ziņot par nelikumībām, uz daudzām sūdzībām dienesti nereāģē. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Bistro "Frics"”, piemēram, atklāja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nespēja konstatēt pārkāpumu, jo pārbaudē ieradās pirms bistro atvēršanas laika. Arī Valsts ieņēmumu dienests uz sūdzībām nereaģēja.
Par pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) negodprātīgo inspektori, kas pieķerta kukuļņemšanā, mediji ziņoja, vēl pirms LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācija “Frics” parādījās ēterā. PVD atzina, ka inspektore pieķerta nelikumībās un darbu iestādē pameta, bet informācija nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Taču tas nav viss stāsts – sakritības vai citu iemeslu dēļ nākamajā dienā pēc inspektores pieķeršanas bistro “Frics” piedzīvoja PVD pārbaudi “pēc pilnas programmas”, lai gan iepriekš pret uzņēmumu nekādu pretenziju nebija.
Bezdarba līmenis Latvijā svārstās 8-9% robežās, un teorētiski mazkvalificētu darbinieku atrašanai nevajadzētu būt problēmai, taču, turpinot vērienīgo žurnālistisko operāciju “Bistro ''Frics''”, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komanda pārliecinājās, ka mazais uzņēmums par tādu algu, kuru tas spēj maksāt, darbiniekus atrast nevar.
Stundas likmes populārajās ātrās ēdināšanas ķēdēs ir no 2,2 eiro stundā, kas ir tikai par dažiem centiem vairāk, nekā valsts noteiktā minimālā likme - līdz 4 eiro stundā, ja nostrādāti divi gadi. Savukārt viens no lielākajiem darba devējiem valstī, kas arī regulāri meklē darbiniekus - veikalu tīkls “Maxima” - maksā nedaudz vairāk par minimālo likmi – 2,65 eiro, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, turpinot operāciju “Bistro Frics”.
Finasējuma pieejamība ir viena no lielākajām problēmām mazā un vidējā biznesa sektorā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas kopējā telpā, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” diskusijā sacīja Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsedētāja Elīna Egle. Savukārt AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis jaunajiem uzņēmējiem ieteica finansējuma iegūšanai izmantot "crowdfunding" (latv. val. "pūļa finansējums")
Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vērienīgā operācijā “Bistro Frics” turpina atklāt mazā biznesa reālijas Latvijā: daļēji tiekot galā ar dažādām normatīvu aktu prasībām, bistro sāk darbu un pārliecinās, ka izmaksas ir tik lielas, ka būtu nepieciešams aizdevums, taču saņemt to ir gandrīz neiespējami.
Lai gan Latvijā ik gadu izaudzē pusmiljonu tonnu kartupeļu, izrādās, ka atrast vietējās izejvielas frī kartupeļu pagatavošanai nevar, un Latvijā frī kartupeļiem izmanto importētos tupeņus, vērienīgajā operācijā “Bistro Frics” uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Birokrātijas apmēri, ar ko saskarās tie, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir šokējoši. Problēma ir gan komunikācijas trūkumā, gan informācijas nepieejamībā, pēc iepazīšanās ar Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācijas “Bistro Frics” pirmo sēriju atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Arī ļoti gribēdami, uzņēmēji vienas vasaras laikā legāli nespēj izlīkumot pa birokrātisko prasību labirintu un tikt pie būvvaldes saskaņojuma terasei ar četriem galdiņiem un tirdzniecības atļaujas. Turklāt amatpersonas nesteidz informēt uzņēmējus par visām prasībām un vēl paziņo, ka nezināšana neesot viņu problēma. Par to LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās vērienīgākajā operācijā raidījuma vēsturē - “Bistro Frics”.
Kamēr vadlīnijās Izglītības likumā iestrādātajām normām par tikumisko audzināšanu vēl tikai top un amatpersonas rosina pedagogus pagaidām atbildību par atsevišķu mācību materiālu izvēli neuzņemties vienpersoniski, atbildība par to, cik morāli atbilstošas ir bērnu brīvā laika izklaides un apmeklētie kultūras pasākumi, ir vecāku ziņā. Tomēr, kā raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” diskusijā lēsa Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, bērniem nevajadzētu rādīt visas ikdienas dzīvē sastopamās negācijas.
Kopš mācību gada sākšanās plašu rezonansi radījuši jau divi ar nesen Izglītības likumā iestrādātajām normām par tikumisko audzināšanu saistīti gadījumi, kas likuši skolotājiem kļūt uzmanīgiem, izvērtēt izvēlēto mācību materiālu un meklēt padomu pie augstākstāvošiem speciālistiem. Taču Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Nelaimīgais skolotājs” noskaidroja, ka lielākā daļa aptaujāto Saeimas deputātu un izglītības jomas speciālistu nezina, kā piemērojamas jaunās normas, un padoma vietā, biedējot ar iespējamajām sekām, aicina skolotājus izvairīties no atbildības un nerunāt par neviennozīmīgi vērtējamiem jautājumiem.
Šobrīd valsts nodrošina siltas pusdienas aptuveni 80 tūkstošiem skolēnu, kopumā tam tērējot apmēram 18 miljonus eiro, taču vidēji bērni apēd tikai 80% no pasniegtā. Savukārt valsts iestādes, kam būtu jārūpējas, pirmkārt, lai bērni būtu paēduši, otrkārt, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta lietderīgi, nekādas kontroles neveic, operācijā “Brīvpusdienas” noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Raizēs par bērnu veselību un ēdienkartes daudzveidību Veselības ministrija izstrādā jaunu, skolām paredzētu paraugēdienkarti, savukārt valsts un pašvaldības cenšas nodrošināt brīvpusdienas pēc iespējas lielākam skaitam skolēnu. Taču bieži vien skolēni nemaz nevar pagūt kārtīgi paēst, jo pusdienu pārtraukumam paredzētais starpbrīdis ir tam par īsu, operācijā “Brīvpusdienas” secināja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens.”
Lai gan vidēja atzīme angļu valodas eksāmenos ir gandrīz 55% Latvijas vidusskolu beidzēju un šie rādītāji ir labāki nekā matemātikas, vēstures un pat latviešu valodas eksāmenos, jauniešu labās angļu valodas zināšanas ir pārspīlētas. Jaunajai paaudzei ir laba angļu valodas izruna, bet ir problēmas ar vārdu krājumu un gramatiku, un tikai retais ir spējīgs veiksmīgi izturēt darba interviju starptautiskā uzņēmumā, - to operacijā “Angļu valodas eksāmens” secināja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Pēc uzņēmuma “Gan Bei” skandāla, kas pirms nepilna gada atklāja liela vēriena krāpšanos ar nodokļiem, izmantojot kases aparātus, negodīgie uzņēmēji kļuvuši daudz uzmanīgāki. Taču, kā operācijā “Melnā kase” atklāja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kompāniju starpnieki joprojām piedāvā iegādāties kases aparātus, kas aprīkoti “nodokļu optimizācijas” vajadzībām. Arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā raidījumam atzina, ka situācija šajā jomā nav uzlabojusies, bet, iespējams, pat pasliktinājusies.
Lai gan varētu domāt, ka šausmas, ko sabiedrībā vieš pēdējā laikā klajā nākušie pedofilijas gadījumi, likušas sabiedrībai pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu drošībai un piekodināt mazos neielaisties sarunās ar nepazītamiem cilvēkiem, bērni joprojām gatavi doties līdzi svešiniekam, ja vien tiek piesolīts parādīt kaut ko viņu interesēm atbilstošu, operācijā “Sunītis” pārliecinājās Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Šī gada laikā vien uz valsts austrumu robežas par nelegālu tās šķērsošanu aizturēti vairāk nekā 300 nelegālie robežšķērostāji no Vjetnamas. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, lielākas peļņas meklējumos nelegālie imigranti no Vjetnamas cer nokļūt Polijā, savukārt Latvijas austrumu robežas drošības vājie punkti viņu iekļūšanu valstī padarījuši teju par pastaigu.
Lai gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) iepriekš noliedzis, ka šobrīd būtu viegli šķērsot valsts austrumu robežu, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā izrādījās, ka cilvēks var stundu neatļauti uzturēties robežjoslā viena kilometra attālumā no Latvijas robežsardzes torņa un palikt nepamanīts.
Tikai aptuveni puse no vairāk nekā 30 aptaujātajiem Latvijas ģimenes ārstiem apliecināja, ka gatavi uzņemties gaidāmo bēgļu ārstēšanu. Pārējie vai nu aizbildinājās ar jau tā pietiekoši lielo noslogotību, vai arī godīgi atzina, ka piespiedu kārtā pildītu doto Hipokrāta zvērestu un palīdzētu nelaimē nonākušajiem, taču labprātīgi izvairītos no saskarsmes ar bēgļiem, tā operācijā “Svešie / savējie” noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Apzinoties, ka sākotnēji varētu rasties problēmas ar sazināšanās valodu, taču cerot uz valsts un pašvaldības palīdzību integrācijas jautājumos, Latvijas skolas ir gatavas uzņemt un izglītot bēgļu bērnus, operācijas “Svešie / savējie” laikā izpētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Aptuveni puse no 50 aptaujātajiem ar kāzu rīkošanu saistītajiem uzņēmumiem bija gatava piedalīties viendzimuma laulību pasākuma organizēšanā un ar sava zīmola reklamēšanu šādas sociālas kampaņas ietvaros problēmas nesaskatīja. Savukārt otra puse bija gatava piedalīties, taču no šādas publicitātes labprāt izvairītos, tā operācijā "Precamies" noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Lai atļautu viendzimuma pāriem laulāties Latvijā, būtu jāgroza Satversme, taču LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” aptauja liecina, ka šobrīd balsu šādai iniciatīvai varētu nebūt vispār. Latvijas politiķi aicina sabiedrību būt saprotošiem, izrādīt cieņu pret cilvēkiem ar citādu seksuālo orientāciju, taču tai pašā laikā kategoriski iebilst pret viendzimuma laulību legalizāciju.
Neskatoties uz to, ka lombardu darbiniekiem, pieņemot atvesto velosipēdu, ir iespēja pārliecināties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē, vai tas nav uz cita cilvēka vārda reģistrēts braucamais, Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Velozagļi” atklāja, ka nozagtu velosipēdu bez problēmām var nodot lombardā. Turklāt paši darbinieki nemaz nav ieinteresēti pētīt, no kurienes nāk atvestais divritenis.
Kamēr Latvijas valdība par vienu no prioritātēm sauc dzimstību un ģimenes labklājību veicinošu sociālo politiku, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā atklāj, ka ģimenei, kurā aug trīs bērni un kuras vecākiem ir vidēji ienākumi, nav iespējams atrast sev piemērotu dzīvokli – īres dzīvokļu īpašniekus biedē bērnu skaits un radītās neērtības, savukārt bankas, rūpējoties par kredītņēmēju finansiālo stāvokli un iespējām pildīt savas saistības, aizdevumu nepiešķir.
Pierasts uzskatīt, ka agresīvi autobraucēji, kas, ignorējot noteikumus, apbrauc sastrēgumus, manevrē starp joslām un nerēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem, pārstāv noteiktu braucēju kategoriju, un, piemēram, pārsvarā brauc ar lepniem un jaudīgiem auto. Taču Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā izrādījās, ka, neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj arī apvidus automašīnu vadītāji, agresīvo braucēju spektrs ir plašs.
Teju katru gadu uz Latvijas ceļiem palielinās pārkāpumu skaits – tiek fiksēti arvien jauni dzērājšoferu promiļu rekordi, savukārt lielākie ātruma rādītāji sniedzas jau pāri 200 kilometriem stundā. Pieaug arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Pagājušajā gadā par agresīvu braukšanu Latvijā sodīti aptuveni 900 autobraucēji, šogad šim skaitlim ir tendence mazināties, taču LTV raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” operācija „Ķeram agresīvos” atklāj, ka lielais skaitlis it tikai neliela daļa no tiem autovadītājiem, kas uz ceļa izturas neapdomīgi, nerēķinoties ne ar kādiem satiksmes noteikumiem.
Rīgā miskastes ir pilnas ar pārtiku, kas dažiem ļauj pabarot ģimeni un pat par 10 eiro dienā piegādāt izejvielas kādai čebureku ēstuvei Pļavniekos, LTV raidījumam „Aizliegtais paņēmiens” pastāstīja vietējā „atkritumu biznesa” darbone Valentīna. Uzņēmums „miskastes pārtikas” uzpirkšanu noliedz, taču nespēj dokumentāli pierādīt gaļas izcelsmi.
Latvijā iedzīvotāji pārtikai tērē prāvu daļu no saviem ienākumiem, taču daudzus no iegādātiem produktiem nemaz neapēd, bet daļai pārtikas derīguma termiņš beidzas vēl veikalos. Teorētiski šeit arī būtu jābeidzas šo produktu stāstam, taču LTV raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” operācija „Ko neapēdam” atklāj, ka vecie produkti nonāk citu pārdevēju plauktos, bet atkritumos atrastais ļauj dažiem ne vien paēst, bet arī nopelnīt.
Atšķirība starp faktisko vidējo ieņemto biļetes cenu maršrutā Rīga – Olaine un “Rīgas taksometru parka” deklarētajiem rādītājiem ir aptuveni 32 eirocenti, kas viena gada laikā uz visu pasažieru plūsmu veido apmēram 350 tūkstošus, un ko, iespējams, kompānija valstij nenorāda, lai saņemtu lielāku valsts dotāciju, operācijā “Viltīgie autobusi” atklāja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
