Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par Jēkabpils pilsētā Bebru ielas mikrorajonā, iespējams, nekvalitatīvi ieklāto asfaltu nolēmis vērsties policijā, pirmdien vēsta LTV raidījums.
Autora ziņas
Ko pēc lēmuma Latvijā aizliegt čaulas kompāniju apkalpošanu bankās iesaka nodokļu konsultanti, kuri Latvijā apkalpo čaulas kompānijas? LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", uzdodoties par informācijas tehnoloģiju kompāniju, vērsies pie konsultantiem – kādas firmas piedāvā iegādāties, ja uzņēmums par nopelnīto naudu nodokļos negrib maksāt tik, cik noteikts Latvijā.
Uzņēmumiem, kuri strādā un dzīvo Latvijā, mātes kompānijas mēdz būt reģistrētas kādās ārzonās, kur ir plašas iespējas nodokļu optimizācijai un mazāk atklātības. Piemēram, "Draugiem Group" centrs tika reģistrēts Maltā, taču pērn uzņēmumā esot nolemts no šādas pieejas atteikties. Arī Latvijā tapušā "ātro kredītu" devēja "4finance" holdings pieder Kipras uzņēmumam. Lai gan tiek mēģināts uzlabot caurskatāmību, eksperti atzīst – caurumi sistēmā aizvien pastāv.
Tā kā ir vērojama izvērsta cīņa pret čaulas kompānijām, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās skaidrot, kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas. Raidījumā modelētas situācijas, kā caur čaulas kompānijām uzņēmumi var slēpt ienākumus, lai par tiem nevajadzētu maksāt nodokļus. Tāpat parādīts, kā caur tām var legalizēt politiķu saņemtus kukuļus.
Vizītēs pie sociālās ģimenes ārstes un nakts patversmēs bezpajumtnieki saskaras ar rupjību, nicinājumu un pat fizisku agresiju, eksperimentā “Dzīve uz ielas” secinājis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” (AP). Tikmēr pats bezpajumtnieks, pašam nezinot, var būt kļuvis pat par septiņu firmu īpašnieku jeb sava veida “čaulas bezpajumtnieku”, līdz ar to nav klasificējams kā trūcīgais.
“Rīgas satiksmes” un pašvaldības policijas dotais solījums steigties palīgā iedzīvotājiem, ja sabiedriskajā transportā ir kāds smakojošs un netīrs pasažieris, netiek pildīts, operācijā “Dzīve uz ielas” secina LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” (AP). Savukārt pašā sabiedriskajā transportā tipiska aina ir šāda: pasažieri novēršas no netīrā bezpajumtnieka, taču neiebilst, vadītājs vai konduktore atzīst bezspēcību, ja bezpajumtniekam ir biļete, savukārt policija vispār neierodas uz izsaukumu.
Pārtikas produktu iepakojumi sākumā ir skaisti un glīti, un palīdz pārdot preci, bet pēc tam – pārvēršas vienkāršos atkritumos. Ko no tā visa var pārstrādāt teorētiski, un ko reāli jau tālāk no šķirošanas līnijām arī nosūta pārstrādei? To skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Pārstrādājam atkritumus".
Lai būvniecībā līdz ar plānoto ģenerālvienošanos, kas paredz nozarē paaugstināt minimālo algu, to nevarētu apiet, būtiska ir darba laika elektroniskā uzskaite un nostrādāto stundu kontrole. Taču daži LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" uzrunātie programmatūras izstrādātāji gatavi nākt talkā noslēpt to, ja uzņēmēji "pielabo" darbinieku pārāk daudz nostrādātās stundas.
Būvniecības nozarē, kurā ir būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars, daļa uzņēmumu potenciālajiem darbiniekiem sola maksāt tikai oficiālas algas, bet citi gatavi lavierēt un tikai daļu maksāt oficiāli. Taču vēl pielaidīgāki nodokļu nemaksāšanai ir potenciālie darbinieki, eksperimentā noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju cenas dēļ izvēlas pirkt lietotu auto, bet vai lietoto auto tirgotāji par mašīnas vēsturi tās pircējiem saka patiesību? LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā pārliecinājās, ka nobraukuma rādītājus plačos esošajiem auto aizvien vilto un par plūdos un pamatīgās avārijās cietušajiem auto stāsta pasakas.
Lai gan jau iepriekš identificēta problēma, ka gidiem Rīgā nav noteikti kvalitātes standarti un 2014.gadā noteikta gidu sertifikācija, cilvēki, kas tūristiem reprezentē Latvijas galvaspilsētu, joprojām var stāstīt jebko, piemēram to, cik godīgs ir Rīgas mērs, kā pilsētas baznīcas gailis izstaro enerģiju vai salīdzināt Latvijas okupāciju ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Izrādās, ka sertifikācija nozīmē tikai pareizo dokumentu iesniegšanu.
Lai arī jaunā datu aizsardzības regula visā Eiropas Savienībā spēkā stāsies no 25. maija, daudzas veikalu ķēdes aizvien prasa ievērojamu datu apjomu, kas jaunajā sistēmā vairs nebūs atļauts. Arī telemārketingā un medijos ne visi spēlētāji, iespējams, ir un būs gatavi darboties pēc jaunajiem noteikumiem, kas prasīs daudz jutīgāku attieksmi pret cilvēku personu datiem, secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (AP).
Strīdā par tiesībām uz veģetāru uzturu skolās, kur tiesa šī jautājuma izlemšanu atstāja ārstu - nevis bērnu vecāku - ziņā, Tiesībsarga birojs ir viennozīmīgi vecāku pusē. Tikmēr valdībā plāno spriest par noteikumu pārskatīšanu, lai ļautu bērniem dot veģetāru uzturu skolās, intervijā LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pastāstīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība).
Vorkaļu ģimene uzturā nelieto gaļu, toties to aizvieto ar citiem uzturvielām bagātiem ēdieniem. Gan vecākiem, gan bērniem analīzes esot labas. Taču ģimenei nākas saskarties ar sarežģījumiem skolā, kurā mācās abas meitas, sarunāt pilnvērtīgas veģetāras pusdienas. Ēdinātājs norāda – ja bērns gaļu neēd, var izvēlēties dārzeņus. Taču šādā gadījumā meitenes paliek bez pilnvērtīgām pusdienām.
Latvijas nelielajos novados praktiski nav labiekārtotu dzīvokļu – to secinājis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens", izpētot situāciju aptuveni 40 Latvijas novados, kuros iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 un kur akūti nepieciešami jauni cilvēki, lai novads turpinātu pastāvēt. Latvijā ir vairāk nekā 100 novadi, un mazākajos iedzīvotāju skaits turpina samazināties.
Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē arvien populārāks kļūst ēdiens, kura dzimtene ir Tuvie Austrumi – kebabs. Pēc LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” aicinājuma notikušajās pārbaudēs divos populārajos kebabnīcu tīklos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklāja vairākus pārkāpumus un vienas filiāles darbību pat nolēma apturēt.
Pagājušajā gadā no Jēkabpils Bebru mikrorajonā ieklātā asfalta ņemtajos divos paraugos tā biezums ir vismaz divas reizes mazāks, nekā bija paredzēts līgumā, pirmdien, 19. martā, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” (AP). Ja šādā veidā asfalts ir ieklāts visā mikrorajonā, balstoties uz asfalta cenām un raidījuma aprēķiniem, Jēkabpils pašvaldība varētu būt pārmaksājusi vairāk nekā 170 000 eiro.
Kamēr dažās skolās tā saucamās skolas naudas vai fonda naudas nav, tikmēr citur ir jāziedo konkrēta naudas summa mēnesī vai gadā praktiskām lietām vai, piemēram, dāvanai skolotājai, secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (AP). Turklāt uz tiem, kuri nevar ziedot, var tikt izdarīts spiediens, un, kā atzīmē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, - dāvanas un ziedojumi ir arī pašcieņas un iederēšanās sabiedrībā jautājums. Tie, kuri neziedo, "izkrīt" no sabiedrības.
Policija aicina sabiedrību nerīkot linča tiesas sociālajos tīklos, liekot tur bildes un video, bet, ja ir kāda informācija par iespējamiem pārkāpumiem, vērsties pie likumsargiem. Taču LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā tikai viena no četrām policijas nodaļām reaģēja uz satiksmes noteikumu neievērošanu, kas bija nofilmēts un iesniegts policistiem.
Nesen Rīgā Doma kora skolas ģērbtuvē kādai skolniecei tika nozagta nauda. Nevar teikt, ka tas būtu kas ļoti ārkārtējs, taču īpašais šajā stāstā ir Latvijas sabiedrības reakcija. Iztiekot bez policijas, bez tiesas, daļa Latvijas sabiedrības, tostarp skolotāji, policisti, bērnu tiesību aizstāvji un priekšzīmīgi ģimenes cilvēki sociālajā tīklā "Facebook" nosodīja un "linčoja" kādu reālu meiteni, par kuru kāds bija izteicis aizdomas, ka viņa ir nozagusi maku.
Latvijas simtgadē LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" raugās, vai politiķi un augstas amatpersonas lolo latviešu valodu un runā pareizi. Tā, piemēram, ne mazums kļūdu atrodams ministru runās, bet mazliet mazāk kļūdās Saeimas deputāti, savukārt īpaši ar kļūdām izceļas tiesībsargājošo iestāžu vadība.
Bardaks bērnu sarakstos, bardaks informācijas apmaiņā starp bāriņtiesām, bardaks arī saziņā ar audžuģimenēm un vienotas un labi strādājošas sistēmas trūkums – tas šobrīd raksturo sistēmu, ar ko jārēķinās topošajām audžuģimenēm. Šādi secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", uzklausot vairāku jaunu audžuģimeņu pieredzi.
Kapseļu ielas bērnunamā Rīgā vairāki bērni jau agrā vecumā lielās devās saņem trankvilizatorus un citas zāles, kuras var izraisīt atkarības, liecina bērniem pērnā gada nogalē dotu medikamentu saraksts, kas nonācis LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” rīcībā. Inspekcija pārkāpumus nesaskata – zāles dod atbilstoši diagnozēm. Savukārt bērnunamā ne psihiatrs, ne neirologs nestrādā regulāri, un nav skaidrības, kurš pārbauda diagnozes un uzrauga zāļu iedarbību.
Kapseļu ielas bērnunamā ievietoto Gustavu daktere potenciālajai audžumammai raksturoja kā vissmagāk slimo bērnu visā bērnunamā – problēmas ar sirdi, nierēm, epilepsija, jālieto zāles. Guntu tas tomēr neapturēja, bet vēlāk izrādījās, ka puikam vienas zāles absolūti nebija nepieciešamas un ar sirdi un nierēm arī viss kārtībā.
“Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Ļaunā vāvere” demonstrē, kā, manipulējot ar faktiem, pieņēmumiem un atsaucēm, var izveidot negatīvu sižetu, piemēram, par vāveri, kas šogad izraudzīta par Latvijas gada dzīvnieku.