«Aizliegtais paņēmiens»: Latvijas skolas gatavas uzņemt bēgļu bērnus

Apzinoties, ka sākotnēji varētu rasties problēmas ar sazināšanās valodu, taču cerot uz valsts un pašvaldības palīdzību integrācijas jautājumos, Latvijas skolas ir gatavas uzņemt un izglītot bēgļu bērnus, operācijas “Svešie / savējie” laikā izpētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Raidījuma komanda, operācijas “Svešie / savējie” laikā uzdodoties par nevalstisku organizāciju “Drošs patvērums”, mēgināja noskaidrot situāciju pirms bēgļu uzņemšanas. Tā kā paredzams, ka ziemas otrajā pusē Latvijā gaidāmo 250 bēgļu vidū būs arī bērni, dažādām Latvijas skolām tika jautāts, kā būtu, ja šajā skolā būtu jāmācās kādam bērnam ar bēgļa statusu - vai skola spētu nodrošināt cittautiešu bērnam labvēlīgus apstākļus.

Lai gan vairāku skolu pārstāji atzina, ka bažas rada saziņas valoda un piemērotu mācību programmu trūkums, visas aptaujātās skolas bija gatavas iesaistīties bēgļu bērnu uzņemšanā.

“Problēmas sagādā angļu valoda, taču, ja būs papildu programmas, tad [bēgļu bērnu apmācību] iespējams realizēt,” atzina Daugavpils 3. vidusskolas pārstāvji.

“Bez šaubām, vietas jau atradīsies - ne simtiem bērnu, bet tehniski vietas būtu; bet, kā to visu praktiski izdarīt – uz to sarežģītāk atbildēt,” skaidroja Hanzas vidusskolā.

Īpaši atsaucīgas bēgļu bērnu uzņemšanai bija nelielas skolas, kuru pārstāvji atklāja, ka priecāsies par katru apmācāmo, kas attālinās skolu no slēgšanas.

“Mums audzēkņus vajag, un mēs būsim priecīgi, ja mums būs, ko mācīt,” sacīja Barkavas profesionālās vidusskolas pārstāve.

“Tā ir nākotne, tukša vieta nepaliek, un, kā saka, tā ir mūsu nākotne,” tā savukārt raidījumam atbildēja Grundzāles pamaskolā.

Vērtējot to, kā jaunpienācējus ar citādāku kultūru un ādas krāsu varētu uzņemt vienaudži, skolotāju domas dalījās. Viena daļa aptaujāto apstiprināja, ka skolas mikroklimats ir labvēlīgs bēgļu bērnu uzņemšanai, citi tikmēr bija atturīgi, sakot, ka to laiks rādīs.

 “Protams, ka nebūtu nekādas diskriminācijas. Par to taču izrunātu, un jāsaprot, ka arī latviešu bēgļus savulaik uzņēma pasaulē un deva darbu un iztikšanu,” klāstīja Laucienes pamatskolas pārstāve.

To, ka, integrējot bēgļu bērnus Latvijas skolās, valstij būtu jāvelta resursi skolotāju apmācībai, “Aizliegtajam paņēmienam” apliecināja arī kādas Latvijā dzīvojošas ķīniešu ģimenes tulks. Tulks pastāstīja, ka ģimenē augošais bērns kādu laiku mācījies vienā no Rīgas skolām, taču galu galā šo pašvaldības skolu bijis spiests nomainīt pret privāto skolu.    

“Viņi [skola] lika manīt to, ka viņš ir traucēklis. Var jau saprast, ka viņš viņiem traucēja, un viņi to arī lika nojaust, vairākas reizes iesakot nomainīt skolu,” stāstīja tulks.

LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operāciju “Svešie / savējie” arī par to, vai Latvijas ģimenes ārsti ir gatavi savā praksēs uzņemt kādu bēgli un kļūt tam par pastāvīgu ārstu, skatieties pirmdienas vakarā plkst. 19.30  Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.ltv.lsm.lv

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti