Ministrs skaidroja, ka pašlaik robežu sakopj paši robežsargi – izcērt krūmus un meklē dēļus laipiņām. Tomēr, lai darbs būtu raitāks, ir apsvērta iespēja rīkot solidaritātes talku, kur varētu iesaistīties iedzīvotāji.
Viņš arī nepiekrīt, ka pašlaik ir viegli šķērsot austrumu robežu. Turklāt nelegālos robežas šķērsotājus nevarētu atturēt tikai ar žogu, kāds ir iecerēts Igaunijā. Tam ir vajadzīgas arī atbilstošas tehnoloģijas un iespējas operatīvi reaģēt, piemēram, nodrošināt iespēju pārvietoties ar kvadriciklu.
Pašlaik tiek iecerēts ierīkot 12 metru joslu un dažos posmos tiek apspriesta arī žoga uzbūve.
Pilnvērtīgai robežas ierīkošanu traucē tikai naudas trūkums – trīs gadu laikā tam būtu nepieciešams 21 miljoni eiro. Kopumā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 460 kilometri, un Kozlovskis uzskata, ka tuvāko sešu gadu laikā šīs robežas ierīkošanai jābūt prioritātei.
