“Aizliegtā paņēmiena” operācijas “Ķeram agresīvos” uzdevums bija novērot ceļu satiksmi vairākos Rīgas ielu krustojumos un parādīt agresīvas braukšanas masveidīgumu. Viens no šādiem krustojumiem bija Zemitānu tiltā, virzienā no Purvciema uz centru.
Gan ceļa zīmes, gan arī marķējums uz asfalta šajā vietā vēsta par sabiedriskā transporta joslu, kas nozīmē, ka pa to var pārvietoties tikai sabiedriskais transports, proti, trolejbusi, autobusi, pasažieru mikroautubusi, kā arī vieglie taksometri, bet tikai ar pasažieriem. Lai nogrieztos pa labi, privātajiem autobraucējiem jādodas līdz pašai tilta pakājei, taču, kā novēroja raidījuma komanda, kamēr vieni gaidīja rindā, citi centās to apbraukt, iebraucot sabiedriskā transporta joslā.
"Kāpēc stāvēt garā rindā, ja var nogriezties?! Es taču nevienam netraucēju!” neizpratnē par aizrādījumu bija aptaujātā “Volkswagen” markas spēkrata vadītāja.
Turpretī automašīnas “Ford” vadītājs, atzīstot savu pārkāpumu, skaidroja, ka nav pamanījis to, ka atrodas sabiedriskā transporta braukšanas joslā, kā arī atzina, ka pats personīgi negatīvi vērtē agresīvu braukšanu.
Dažādus skaidrojumus pārkāpumu attaisnošanai rada arī citi autovadītāji - "BMW" automašīnas vadītāja atvainojās intervētājiem, skaidrojot, ka kavē darbu, savukārt “Audi” markas automašīnas šoferis apgalvoja, ka parasti nekad nepārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, taču, tā kā pēc profesijas viņš ir ārsts, dažkārt sanāk steigties un kļūdīties.
Vairāki agresīvie braucēji izvairījās no raidījuma komandas uzdotajiem jautājumiem, atcērtot, ka savā rīcībā nesaskata likuma pārkāpumus.
Līdzīgus gadījumus “Aizliegtā paņēmiena" komanda novēroja arī citos Rīgas ielu krustojumos. Satekles ielā, kur krustojumā ar Lāčplēša ielu skaidri norādīts, ka no pirmās joslas var braukt tikai taisni vai pa labi, bet tiem, kas grib nogriezties pa kreisi, ir jāieņem kreisajā malējā josla, stundas laikā raidījuma komandai izdevās saskaitīt desmitiem pārkāpēju, tostarp arī ātrās palīdzības autovadītāju, kas, pārkāpjot noteikumus, neatļauto manevru izbrauca bez ieslēgtām bākugunīm.
Tāpat, vērojot satiksmi Rīgas ielās, “Aizliegtā paņēmiena” komanda secināja, ka bieži ne mazāk agresīvā veidā ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj arī gājēji un velosipēdisti.
Agresīvo autobraucēju pārmācīšanai Latvijā paredzēti ne tikai ceļu policijas uzliktie naudas sodi, bet arī īpaša Ceļu satiksmes drošības direkcijas programma. Tā paredz, ka autovadītājs, kas uzkrājis astoņus soda punktus, labprātīgi un par saviem līdzekļiem apmeklējot direkcijas organizētos kursus, var dzēst divus no tiem. Viens piedāvāto kursu variants ir drošas braukšanas skola, bet otrs – Ceļu satiksmes drošības direkcijas telpās notiekoša grupas terapija psihologa vadībā. To, kurš variants piemērotāks konkrētam auto pārkāpējam, izvērtē pašas direkcijas izveidota komisija.
Grupas terapijas četras nodarbībās, kuru laikā, sēžot aplī, katrs grupas dalībnieks dalās pieredzētajā, ik mēnesī šobrīd piedalās aptuveni divdesmit autovadītāju.
Tas pirmais stereotips ir tāds, ka tur vajadzētu nonākt tādiem briesmīgi dusmīgiem cilvēkiem, vai ne? Bet īstenībā tā nav. Daļa, protams, ir, kas ir dusmīgi uz ceļa, bet viena daļa ir tāda, kam sanāk tos noteikumus pārkāpt. Tas ir stāsts par viņa attiecībām ar noteikumiem vispār,” pastāstīja grupas vadītāja un klīniskā psiholoģe Natālija Dauberga.
Lai gan šāda kārtība ieviesta vien pērn un direkcija vēl nav apkopojusi informāciju par terapijas efektivitāti, Dauberga atzina, ka pieredze ir dažāda.
Psiholoģe lēsa, ka nav iespējams izmainīt cilvēku četru nodarbību laikā, taču, ja vien no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēja puses nav pretestības, iespējams viņu ievirzīt pareizās sliedēs. Pretestības gadījumā nelīdzētu arī pamatīgas psihoterapijas kurss, sacīja Dauberga.
Tu kā psihologs viņam varētu sākt moralizēt un teikt, jā, tu esi agresīvs un tev vajadzētu ... , taču tas netiktu uzklausīts. Bet, kad tu sēdi un dzirdi, ka citi grupas biedri saka, tu zini, ja es tevi satikšu uz ceļa, man ir bail, tad to uztver pavisam savādāk,” pauda Dauberga.