«Aizliegtais paņēmiens»: Ģimenei ar 3 bērniem Latvijā nav iespējams ne noīrēt, ne nopirkt dzīvokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kamēr Latvijas valdība par vienu no prioritātēm sauc dzimstību un ģimenes labklājību veicinošu sociālo politiku, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā atklāj, ka ģimenei, kurā aug trīs bērni un kuras vecākiem ir vidēji ienākumi, nav iespējams atrast sev piemērotu dzīvokli – īres dzīvokļu īpašniekus biedē bērnu skaits un radītās neērtības, savukārt bankas, rūpējoties par kredītņēmēju finansiālo stāvokli un iespējām pildīt savas saistības, aizdevumu nepiešķir. 

Latvijā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir izstrādāti dzimstību motivējoši pabalsti un nodokļu atlaides. Salīdzinoši nesen ar valsts atbalstu izveidota arī īpaša Ģimenes karte, kas vecākiem ar trim un vairāk bērniem piedāvā dažādas atlaides veikalos un uzņēmumos, kas šajā Ģimenes kartes programmā ir iesaistījušies.

Tāpat no šī gada sākuma atjaunota arī valsts galvojuma programma ģimenēm ar bērniem pirmā mājokļa iegādei. Arī tajā likts akcents uz lielāku bērnu skaitu ģimenē – jo vairāk bērnu, jo lielāks valsts galvojums.

Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” rīkotajā operācijā “Trīs bērni” piedalījās trīs bērnu ģimene, kas vēlējās atrast jaunu dzīvesvietu, proti, trīsistabu dzīvokli Rīgā vai netālu no Rīgas. Abi ģimenes vecāki kopā mēnesī uz rokas saņem aptuveni 1000 eiro, kas ir tuvu vidējās algas rādītājiem 2014. gadā. Savukārt bērnu pabalsta apmērs par trim bērniem kopā ir 68,28 eiro.

Vispirms ģimene mēģināja dzīvokli noīrēt, izmantojot populāro sludinājumu vietni SS.lv - piedāvājums izrādījās gana plašs. Noīrēt trīsistabu dzīvokli iespējams gandrīz katrā Rīgas mikrorajonā, to vidējā īres cena ir aptuveni 300 eiro. Papildus ģimenei jāsedz visi komunālie maksājumi, kas ziemas sezonā varot pārsniegt 200 eiro.  Rēķinoties, ka par dzīvokli būs jāatdod puse no ienākumiem, ģimene nolēma sazvanīt vairākus dzīvokļu izīrētājus.

Lai gan sludinājumos kā bonuss lielākoties bija norādīts skolu un bērnudārzu tuvums, izrādījās, ka, saskaroties ar ģimeni, kurā aug divi pirmsskolas vecuma bērni un viens pusaudzis, īzīrētāji nav gatavi slēgt vienošanos.

“Ne tāpēc, ka negribam bērnus, bet man mazdēls ir tādā vecumā un mājās sakrāsoja sienas. Tikai tādēļ,” skaidroja dzīvokļa Maskavas ielā īpašniece.

Turpretī divu Purvciema mitekļu īpašniekus nobiedēja prāvais bērnu pulciņš – ja ģimenē augtu tikai viens bērns, iespējams, dzīvoklis būtu pieejams.

“Ziniet, es no rīta runāju ar saimnieci, viņa negrib tādu daudzumu bērnu… Jo viņa jau vienreiz ir apdedzinājusies ar to,” taisnojās kaimiņiene Brantkalna ielā.

Uz Brantkalna ielā esošo dzīvokli raidījuma komanda ekperimenta kārtā nosūtīja arī pāris jauniešu. Izīrētājas attieksmē uzreiz bija jūtamas pārmaiņas, uzzinot ka jaunajam pārim bērnu nav, atsaucība lija pāri malām. Tāpat izīrētāja nenoturējās, nepasūdzējusies, kādas klapatas rada bērni. 

“Ar bērniem grib daudz cilvēku, ar diviem, ar trijiem,” atzina sieviete, atbildot uz jautājumu par to, kādēļ dzīvoklis ilgstoši stāv neizīrēts.

Līdzīgu situāciju mājvietu meklējošā ģimene piedzīvoja vēl vairākās vietās – ja atteikums netika saņemts uzreiz, tad gala rezultātā tomēr atradās iemesli, kāpēc šādi īrnieki nebija vēlami. Mēģinot izīrēt kādas privātmājas otro stāvu, nācās secināt, ka, neskatoties uz to, ka īpašniekiem nav iebildumu pret bērniem, mazie jaunajā mājvietā nedrīkstētu nedz dipināt pa māju, nedz spēlēt bumbu pagalmā.

Vēlāk, izvietojot aicinājumu vecākiem dalīties pieredzē par jaunas mājvietas meklēšanu sociālajā tīklā Facebook.com, raidījuma komanda secināja, ka ar līdzīgām grūtībām saskaras vēl daudzas ģimenes.

Mums arī problēma atrast izīrējamu dzīvokli. Ar divus un trīs gadus veciem bērniem praktiski neiespējami. Izīrētāji vairās kā no mēra, vienā vispār pateica, ka, ja būtu tikai kāds dzīvnieks, tad vēl izīrētu, bet ar bērniem tādā vecumā diemžēl nē,” klāstīja Kerlija Gita.

Neatrodot piemērotu īres mitekli, ģimene apsvēra iespēju iegādāties paši savu mājokli. Naudas uzkrājumu gan ģimenei nav, taču pēc "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta pagājušajā gadā veiktā pētījuma datiem, naudas trūkuma dēļ bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo apmēram puse no visiem iedzīvotājiem, līdz ar to šadā pat stāvoklī ir vēl daudzas citas Latvijas ģimenes.            

Šobrīd valsts finanšu iestādes "Altum" īstenotā atbalsta programma, kas paredz valsts galvojumu daļai no pirmās hipotekārā kredīta iemaksas, ir pieejama četrās komercbankās – "Swedbankā", SEB bankā, bankā "Citadele" un bankā "Nordea". Šī galvojuma daļas apmērs mainās atkarībā no bērnu skaita ģimenē - ar vienu bērnu tie ir desmit procenti, ar trīs un vairāk bērniem – pat 20 procenti.

Raidījuma eksperimenta ietvaros ģimene pirkšanai nolūkoja 60 kvadrātmetru lielu trīsistabu dzīvokli Ķengaragā, kura pārdevējs tam noteica cenu - 42 tūkstoši eiro.

Bankā "Citadele" ģimenei paskaidroja, ka naudas summa, ko ar valsts atbalsta programmu ģimene var saņemt kredītā, ir 95% no dzīvokļa cenas. 5% ir valsts noteiktā obligātā pirmajā iemaksa. Papildus šai summai ģimenei jāsamaksā komisijas nauda - 2% no kredītsummas bankai un 2% no pārdevuma summas Zemesgrāmatā, tātad kopā vismaz 4000 eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ģimene pirms kredīta pieprasīšanas jau pasūtīja neatkarīgu nekustamo īpašumu ekspertu vērtējumu, banka pati vēlreiz vērtē dzīvokli, kas tikai palielina pirmo iemaksu.

"Nordea" bankā, noklausījies ģimenes vēlmes saistībā ar dzīvokļa iegādi, tā cenu, uzzinājusi, kādi ir ģimenes ienākumi, un mirkli parēķinājusi, bankas darbiniece uzreiz atbildēja, ka ne ar valsts atbalstu, ne bez tā par kredītu nevar runāt.  

Uz vienu personu iztikas minimums ir 450 eiro, uz ģimeni tie ir 770, bet tad attiecīgi arī par katru bērnu ģimenē nāk klāt ienākumi 178 eiro. Jums šis te iztikas minimums kā tāds jau pārsniedz kopējo ienākumu apmēru ģimenē. Nu un tad papildus saistības.. šobrīd nebūs iespēja noformēt,” bankas kredītpolitiku skaidroja darbiniece.        

Arī SEB bankā ģimene saņēma paskaidrojumu, ka vecāku ienākumi nav tik lieli, lai iegādātos izvēlēto dzīvokli bez ievērojamas pirmās iemaksas, jo banka kredītā varētu piešķirt aptuveni 30 tūkstošus eiro, līdz ar to dzīvokļa cenas un kredīta summas starpība, proti, 12 000 eiro būtu pirmās iemaksas apmērs.

Savukārt, lai saņemtu kredītu "Swedbank", nelīdzēja pat valsts atbalsts, jo iztikas minimumam, pēc bankas aprēķiniem, jābūt 250 eiro uz katru ģimenes locekli.

"“Altums", tas ir pēc tam, primāri banka vērtē, vai jūsu ģimenes finansiālā situācija ir pietiekama, lai jūs varētu šādu kredītu uzņemties,” stāstīja "Swedbank" pārstāve.

Tādu pat situāciju pirms dažiem gadiem piedzīvoja arī Dzērvju ģimene no Tukuma, kurā nu jau aug pieci bērni. Savu dzīvokli ģimene meklēja vēl tad, kad bērni bija tikai divi, bet neviena banka kredītu tā arī neiedeva. Šobrīd visi ir apmetušies īrētā trīsistabu dzīvoklī Tukumā, mēnesī par to maksājot apmēram 320 eiro. Tā vietā ģimene labāk šo naudu maksātu par kredītu.

 Protams, man arī var pārmest un var teikt, ka bērnus vajadzēja radīt pēc tam, kad tev jau bija, kur viņus izmitināt, bet, pirmkārt, mēs nekad nevaram saplānot, cik tieši bērni  mums būs, mēs jau varam iegādāties vienistabas vai divistabu dzīvokli, bet, ja mums laika gaitā rodas vairāk bērnu, tad mums vienalga vajag  citu mājokli. Otrs ir tas, cik ilgi mums būtu jākrāj, lai mēs varētu pirms bērniem iegādāties mājokli, un tad attiecīgi trešais – kādā vecumā mums būtu pirmie bērni?” raizes pauda māmiņa Inga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti