Bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kura īsi pēc Zolitūdes traģēdijas nāca klajā ar paziņojumu par tautas kustības veidošanu, kas varētu pāraugt politiskajā partijā, sniegusi negaidīti atklātu interviju LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" kādas fiktīvas jauniešu organizācijas pārstāvim.
Lai arī šobrīd cīņā pret apreibinošo vielu izplatību sabiedrības lielākā uzmanība pievērsta tā saucamajām "legālo" narkotiku bodēm, kas tirgo augu maisījumus, galvenā problēma meklējama iemeslos, kāpēc pusaudži vispār izvēlas šīs vielas un aizraujas ar to lietošanu. Kādas meitenes mamma jau vairāk nekā astoņus gadus cīnās par savas meitas nākotni un, vērtējot savu pieredzi, norāda, ka vecāki bieži vien pārāk nevērīgi un neieinteresēti audzina savus bērnus.
Lai arī Latvijā amatpersonas skaļi runā, cik slikti ir pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu un tas lielā mērā vainojams daudzu cilvēku nāvē, situācija uz Latvijas ceļiem pierāda, ka ātrumu pārsniegšana kļuvusi par ikdienišķu likuma pārkāpumu, secinājis raidījums "Aizliegtais paņēmiens", izmantojot radarus un veicot virkni eksperimentu. Latvija ir arī viena no iecietīgākajam valstīm visā Eiropā, ja raugās uz to, cik mazi te ir sodi. Tos tagad nolemts padarīt bargākus, un ja īstenosies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vēlme sodīt arī tos autovadītājus, kas atļauto braukšanas pārsniedz par 10 km/h, sodus var nākties maksāt gandrīz visiem Latvijas šoferiem.
Lai arī visās mazākumtautību jeb tā sauktajās krievu skolās šajā nedēļā norisinās dažādi 18.novembra svētkiem veltīti pasākumi, tas vēl nenozīmē, ka skolu vadība ir lojāla Latvijai un tās vēsturei, tā secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pēc veiktā eksperimenta. Pilnu video skatīt šeit.
"Nu, redziet, dzīvi joprojām esam. Bet cik gadus mēs jau tā - vismaz desmit! Un dzīvojam, un laba redze, laba dzirde! Prāts arī tā neko!" intervijā raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" atklājuši regulāri točku apmeklētāji Juris un Vasja, kas arī skaidro, ka Matīsa tirgus rajonā ir vairāk nekā trīs nelegālās alkohola tirdzniecības vietas.
"Droši vien viņi naktī gāja pirkt. Es domāju, no sākuma dzēra labu. Ja desmitos būtu vaļā legālais veikals, kurš tad ietu pēc tās krutkas. Neviens neietu pirkt," intervijā LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" norādījusi Jelgavas spirta drāmā mirušās 24 gadus vecās Aļonas mamma Olga. Šīs jaunās sievietes nāve lielā mērā lauž sabiedrības priekšstatu, ka "točkās" pārdotais alkohols nonāk tikai pie bezpajumtniekiem.
Lai arī Latvijas pedagogi par disciplīnas problēmām savā skolā publiski nemēdz runāt, baidoties par skolas reputāciju, LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" slēpti veiktā pedagogu aptauja norāda, ka problēmas ir samilzušas tik tālu, ka daudzi skolotāji gribētu, lai nepaklausīgo bērnu vecākus sodītu ar naudas sodiem. Kāds skolotājs piedāvājis par bērna uzvedību sūdzēties arī vecāku darba vietās.
Tūkstošiem bezdarbnieku, kas dzīvo no attīstības centriem attālākos novados, ir "iespundēti" esošajā situācijā – darba uz vietas nav, bet braukt līdz darbam uz tuvāko centru viņiem neatmaksājas. Tajā pašā laikā strādāt šie cilvēki grib. Līdz ar to nākotnē var veidoties absurda situācija, ka šie - laukos dzīvojošie cilvēki - turpina pārtikt no pabalstiem, bet lielajiem attīstības centriem var nākties piesaistīt ārvalstu darba spēku. Šādus secinājumus izdara LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", veicot eksperimentu Vaiņodē.
Reaģējot uz Vaiņodes novada vadītāja Visvalža Jansona atklātību, ka pašvaldībai nebūtu nekas iebilstams, ja potenciālais investors maksātu algas arī aploksnēs, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pauda, ka tas viņu nepārsteidz. Viņš arī norādīja, ka pašvaldību vadītāji zina, kur viņu novadā uzņēmēji maksā aplokšņu algas. „Es domāju, tuvu simt procentiem ir lietas kursā," teica premjers.
Lai arī Latvija šī gada sākumā starptautiskā pētījumā atzīta par ļoti tolerantu valsti, ne visi ir gatavi iebraucējiem izīrēt dzīvokli. Problēmas ir arī atrast darbu. Tā eksperimentā secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", latviešu meiteni ieģērbjot musulmaņu sievietes apģērbā – burkā ar mērķi noskaidrot sabiedrības attieksmi un ksenofobijas līmeni.