Operācijas laikā “Aizliegtais paņēmiens” vēlējās novērtēt jauniešu angļu valodas zināšanas, sarīkojot viņiem gan rakstisku, gan mutisku valodas pārbaudījumu. Vispirms caur sludinājumu darba vakanču portālā “CV online” tika meklēts mārketinga asistants kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam. Meklētā darbinieka uzdevumos būtu palīdzēt prezentēt uzņēmumu un sagatavot par to dažādus materiālus. Valodas zināšanas – angļu un krievu - darba sludinājumā netika akcentētas, bet norādītas kā vajadzīgas.
Valoda šajā vakancē ir tikai līdzeklis, raidījums nevērtēja pašu galveno - kandidātu piemērotību amatam un to, vai viņi tiešām ko saprot no mārketinga. Kas tādā gadījumā, iespējams, ļautu viņiem cerēt iegūt darbu.
Divu nedēļu laikā uz sludinājumu atsaucās vairāk nekā 20 pretendenti. No tiem klātienes sarunai raidījums aicināja 11 cilvēkus - trijiem no viņiem bija bakalaura grāds, vienam - maģistra grāds, bet pārējie bija augstskolu ceturto kursu studenti. Pārstāvētas bija gan Latvijas Universitāte, gan Banku augstskola, gan Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, gan Tehniskā universitāte, gan Rīgas Juridiskā augstskola. Pirms tam seši no potenciālajiem darba ņēmejiem vidējo izglītību ieguvuši Latvijas reģionu skolās, pieci – Rīgā.
Raidījuma pieaicinātā eksperte - Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja, profesore Silvija Andernovica, kurai angļu valoda ir dzimtā, atzina, ka kopumā tulkojums nebija slikts, tā jēga – saprasta, taču jauniešu rakstītajā bija atrodamas gan sīkas gramatikas kļūdas, gan prievārdu kļūdas, kā arī jūtams ierobežots vārdu krājums. Dažus no pretendentiem speciāliste angļu valodas dēļ atzina kā nederīgus darbam birojā, kur dominē angļu valoda.
“Tur bija viens vai divi kandidāti, kam salīdzinoši švakas valodas zināšanas, bet tas arī ir jāsaprot, ka, ja tu nelieto to valodu gandrīz katru dienu, tad tu nevari sagaidīt, ka viņš būs kaut kādā super līmenī,” vērtēja Andernovica.
Daudz sliktāk pretendentiem veicās, sarunājoties ar pašu pasniedzēju un atbildot par līdzšinējo darba pieredzi un arī par angļu valodu, kur un kā tā apgūta.
No vienpadsmit kandidātiem Andernovica pēc intervijas kā iespējamos darbiniekus vērtēja tikai divus, kas abi turklāt kādu laiku dzīvojuši un strādājuši vai mācījušies ārzemēs.
Ar pretendentu rakstīto un ar interviju ierakstiem iepazinās arī otrs raidījuma eksperts - angļu filologs un doktorants, arī Latvijas Televīzijas ziņu dienesta ārzemju nodaļas žurnālists Imants Frederiks Ozols. Viņš no visiem izcēla tikai vienu puisi, kas, jūtams, esot motivēts strādāt starptautiskā līmenī, un viņa angļu valoda esot patiešām laba. Pārējie nav piepūlējušies, nav vārdu krājuma, atzina Ozols.
Eksperts norādīja, ka Latvijas jauniešiem ir ļoti laba angļu valodas skaņu izruna, taču valodas nianses, kuru apgūšanai vajadzīga piepūle un sistemātisks darbs, palikušas vājā līmenī.
“Tur, kur mums pietiek ar angliski runājošo cilvēku atdarināšanu, tur mēs esam labi un pat ļoti labi, jo ikdienā to situāciju ir ārkārtīgi daudz, no kurām mēs varam ņemt to piemēru. Bet tur, kur mums jau atkal ir papildus jāmācās, tur, kur mums ir jāveic apzināta piepūle, uzlabojot savu vārdu krājumu, tā vairs nav,” skaidroja žurnālists.
Abi speciālisti valodas pilnveidošanai ieteica vairāk lasīt angliski, ne tikai uzņemt to virspusīgajā popkultūras žanrā.
“Tas lielais iztrūkums ir cilvēku sapratne par to, ka tā ir svešvaloda. Un, lai mēs labi runātu svešvalodā, mums ir jāturpina arī pilnveide, turklāt nemitīgi. Un šai pilnveidei ir jābūt izaicinošai,” piebilda Ozols.
“Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka grūtības jauniešiem sagādā ne vien angļu valoda, bet arī krievu valoda. Uz jautājumu, vai paveikto uzdevumu varētu izpildīt arī krieviski, no visiem 11 jauniešiem tikai viena meitene atzina, ka viņai problēmu nebūtu, jo tā ir viņas dzimtā valoda.
Papildus šim eksāmenam raidījums veica arī nelielu eksprestestu, uz ielas satiktiem jauniešiem lūdzot pārtulkot īsu frāzi par Latviju angliski un krieviski.
Testa vietai tika izraudzīts augstskolu puduris Ķengaragā, Lomonosova ielā, kur atrodas gan Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, gan Baltijas transporta un sakaru institūts, gan citas augstskolas.
“Es esmu krievs vispār. Es Putinam pastāstītu, Obamam pastāstītu, visiem,” braši atzina pirmā kursa students Igors, teikto pierādot darbos un tekoši iztulkojot frāzi abās prasītajās valodās.
Liela daļa jauniešu atzina, ka viņu angļu valodas zināšanas varētu vērtēt kā sarunvalodas līmenim atbilstošas.
“Es domāju, ka tādā iesācēju līmenī varētu, jā. Vai varētu pastāstīt? Gramatiski pareizi - simt procenti, nē,” par savām angļu valodas zināšanām atklāta bija otrā kursa studente Baiba, piebilstot, ka ar krievu valodu būtu daudz grūtāk.
Testa laikā atklājas, ka dažiem krievvalodīgajiem jauniešiem aizvien ir problēmas ar latviešu valodu, savukārt latviešiem – ar krievu, un kā vieniem, tā otriem - arī ar angļu, jo tikai dažiem izdevās raiti iztulkot mineto frāzi abās valodās.
Šobrīd vidējās izglītības posmā skolēni pārsvarā apgūst divas svešvalodas. Pirmā – pārsvarā angļu – ir jau no pirmās klases, un vecākajās klasēs vidēji skolēni to mācās četras stundas nedēļā. Otrā svešvaloda, saskaņā ar izglītības standartu, sākas no piektās klases, un pēdējos gados arvien populārāka kļūst krievu valoda, lai gan apgūt iespējams ir arī vācu, franču un citas valodas.
Vēlāk augstskolās vispārīgā līmenī svešvalodas vairs nemāca, ir vien atsevišķs kurss – jau par specifiskiem terminiem apgūstamajā profesijā.
Par to, kādā veidā angļu valodas apguve notiek skolās ar valodu novirzienu, pieredzē dalījās Rīgas Angļu ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Gunta Purmale.
Purmale pastastīja, ka viņu skolā jauniešiem labākas angļu valodas apguvei tiek pasniegti trīs priekšmeti - parastā angļu valoda, kura visiem ir četras mācību stundas nedēļā, un tad papildus ir jāmācās angļu lietišķā darījumu valoda un angļu un amerikāņu literatūra. Turklāt, skolā ieviesta tā dēvētā “CLIL” metode, kas nozīmē integrētu valodas un satura apguvi. Līdz ar to pedagogi cenšas skolēniem citos priekšmetos daudz ko mācīt angliski, skaidrot terminus un definīcijas, lai viņiem arī pēc tam nākotnē, studējot svešvalodā, būtu vieglāk saprast, kas ir kas.
