Turklāt, izvaicājot pierobežas iedzīvotājus un Polijā nonākušos nelegālos imigrantus, atklājās, ka Latvijas austrumu robeža kalpo kā nopietns nelegālo robežpārkāpēju tranzīta ceļš nokļūšanai tālāk Eiropā.
Pārbaudot Latvijas austrumu robežjoslas drošību un cenšoties izprast nelegālo imigrantu rīcības motivāciju, “Aizliegtais paņēmiens” pirms tikšanās ar robežsargiem veica nelielu eksperimentu Pasienes apkaimē pie pašas robežas pēdu joslas.
Kāda persona aptuveni stundu uzturējās šajā vietā un vairākkārt pārlēca pēdu joslu te uz vienu, te uz otru pusi. Aptuveni kilometra attālumā no šīs vietas atrodas robežsardzes novērošanas tornis. Par spīti tam, ka pierobežas joslā bez īpašas caurlaides nedrīkst nedz uzturēties, nedz šķērsot robežu, neviena robežsardzes patruļa šo eksperimentu neapturēja.
Arī tikšanās laikā robežsardzes vadība noliedza, ka konkrētajā laikā un vietā būtu fiksēts kāds robežšķērsošanas pārkāpums.
Latvijas aizsardzībai nākamgad plānots tērēt par aptuveni 60 miljoniem vairāk nekā līdz šim. Tajā pašā laikā Latvijas austrumu robežas stiprināšanai atvēlēti vien trīs miljoni eiro, kas varētu likt domāt, ka valsts robežsardze ir pietiekami nodrošināta operatīvai darbībai. Tomēr, kā operācijā “Austrumu robeža” noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, Latvijas austrumu robežas aizsardzībā ir virkne vājo punktu, tostarp nepietiekams tehniskais aprīkojums un darbaspēka trūkums. No vairāk nekā 400 kilometru garās austrumu robežas žogs ir tikai 300 metru garumā pie Grebņevas un pusotru kilometru garš pie Silenes.
Bez žoga starptautiski novērtēts elements nelegālu robežšķērsotāju konstatēšanai ir 12 metrus plata uzarta pēdu josla un tai paralēla apgaitas taka visas robežas garumā. Šobrīd uz Latvijas austrumu robežas tik platas pēdu joslas nav nevienā vietā, un robežsardze pagaidām vēl tikai plāno nākamgad to sākt ierīkot par piešķirtajiem trim miljoniem eiro.
Pašlaik robežsardzes darbiniekiem jāiztiek ar pāris metru platu pēdu joslu, ko nevērīgākie pārkāpēji tumsas laikā gan iemin, taču zinošākie un dienas laikā to bez grūtībām var pārlēkt. Turklāt šāda pagaidu josla nav visas robežas garumā, jo purvājos to ierīkot nav viegli. 12 metrus plata pēdu josla krietni vien palielinātu iespējas operatīvi aizturēt robežpārkāpējus, atzīst arī paši robežsardzes darbinieki.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operāciju “Austrumu robeža” arī par to, kur un ar kādu mērķi pāri Latvijas austrumu robežai dodas vjetnamieši un vai vispār ir viegli nelegāli šķērsot valsts robežu, skatieties pirmdienas vakarā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.ltv.lsm.lv
