Pārtikai atvēlētā nauda no kopējiem ienākumiem:
- Vidēji ES 15%
- Latvijā 25% - 33%
Bet kompānijas GFK šogad aprīlī veiktā aptauja liecina, ka aptuveni piektā daļa no visas Latvijas iedzīvotājiem met laukā pārtikas produktus. Ko un cik daudz no pārtikas nonāk atkritumos, cilvēki, protams, neuzskaita, vien zināms, ka apzinīgāk pret pārtiku izturas ļaudis vecumā virs 45 gadiem, bet vieglprātīgāka ir jaunā paaudze. Turklāt kopumā Latvijā pret pārtiku cilvēki ir nevērīgāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Raidījuma komandas Rīgā pie miskastēm sastaptie cilvēki saka, ka konteineru saturs ļauj paēst un diezgan labi. Daži stāsta, ka atrasto pārtiku arī pārdod, „tiem, kam vajag”.
„Cilvēks, kurš strādā, nevar atļauties to, ko es atrodu - sieru, sarkanos ikrus, kūpinātu lasi. Viņam viena diena, divas termiņš izgāja. To var ēst vēl,” stāsta kāds pie miskastēm sastaptais vīrietis.
Arī raidījuma eksperimentā atklājās, ka no konteineriem izdodas uzklāt galdu četrām personām un katram vēl pa malkam vīna. Ja to visu vajadzētu nopirkt veikalā, bez aptuveni 50 eiro te neiztiktu.
Savukārt pārtikai, kurai beidzies derīguma termiņš, būtu jānonāk pārstrādē vai iznīcināšanā, bet izrādās, to var atrast Rīgas Centrāltirgū līdzās nelegālām cigaretēm, ja vien pircējus neuztrauc marķējuma trūkums.
Kas uzpērk miskastēs atrasto pārtiku un kā tā nonāk pie labticīgiem ēdājiem, skatieties LTV raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” pirmdien plkst. 19:30 LTV1 un internetā ltv.lsm.lv