PVD: Naudas sods nav pašmērķis – tas Jūrmalā gada laikā piemērots vien 2% pārbaudēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan valstī noteiktā bargā sodu politika par dažādu normatīvu aktu neizpildi uzņēmējiem liekas neskaidra un var apdraudēt mazā biznesa eksistenci, naudas soda noteikšana nav kontroles dienestu pašmērķis. Tā, piemēram, Jūrmalā pagājušajā gadā no 600 inspekcijām naudas sods piemērots vien 11 gadījumos, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” diskusijā sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Balodis skaidroja, ka pārtikas aprite un drošums ir sfēra, kur “prasības tiek rakstītas ar saslimšanas gadījumiem”. Tādēļ gadījumā, ja uzņēmums, pārkāpjot normatīvus, ar nekvalitatīvu produkciju apdraud lielu skaitu cilvēku, piemērojamie sodi tomēr nešķiet adekvāti.

Iepriekš vēstīts, ka bistro "Frics" vadība no kādas PVD inspektores saņēma piedāvājumu lētāk iegādāties apliecību par PVD noteikto, 45 eiro vērto mācību kursu, kura iziešana ir obligāts pasākums visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem. Balodis šajā sakarā atzina, ka arī viņam kursu sistēma nepatīkot,  tomēr to atcelšana esot normatīvo aktu jautājums.

Komentējot raidījuma komandas piedzīvoto gadījumu, kurā līdz ar sodu par paškontroles mapes neesamību uzņēmumam bija jāsamaksā arī rēķins par PVD ceļa izdevumiem, Balodis skaidroja, ka tā esot standarta procedūra gadījumos, ja inspekcija jāveic ārpus kārtas. Viņš atgādināja, ka pirmās pārbaudes laikā uzņēmumam nekas nebija jāmaksā, taču, tā kā tika konstatēti pārkāpumi un saskaņots to labošanas laiks, inspekcija bija jāveic vēlreiz.

Balodis arī pastāstīja, ka PVD prakse neparedz uzņēmumu brīdināšanu par inspekciju, bet negodprātīgo inspektori, kura tika pieķerta kukuļņemšanā un šobrīd no darba ir aizgājusi, Balodis nodēvēja par “kauna traipu visam PVD”.

Savukārt Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēsa, ka naudas sodi, kas tiek piemēroti par neesošu darba līgumu, palielināti, ņemot vērā pārkāpuma sekas darbiniekam. “Cits jautājums, ka varētu izstrādāt vadlīnijas, pēc kurām piemērot sodu,” rosināja Pētersone.

Turpretī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) atzina, ka atbildība par neskaidro sodu politiku nav jāuzņemas dienestu vadītājiem, ja no politiskās vadības puses “viss pārsvarā ir vērsts uz stingrākiem sodiem un "skrūvju pievilkšanu"”. Savukārt PVD Bondars pārmeta pārāk lielu koncentrēšanos uz procesu, nevis uz galamērķi, proti, uz to, lai pārtika, kas notiek uz galda, patiešām ir veselīga. 

Ziņots, ka LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijas laikā Jūrmalā, Jomas ielā, tika izveidots bistro “Frics”, kas gatavoja un tirgoja frī kartupeļus ar mērcēm. Uzņēmuma dibināšana noritēja raiti, bet izmaksas un laiku paņēma daudzās prasības gan pārtikas aprites, gan darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā, gan būvvaldes prasības.

Raidījuma komanda operācijas laikā saskarās ne vien ar kādu negodprātīgu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolieri, bet arī atklāja, ka daudzi dienesti uz neatsaucas uz iedzīvotāju sūdzībām. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nespēja konstatēt pārkāpumu, jo, lai veiktu pārbaudi, viņi ieradās vēl pims pirms bistro atvēršanas laika. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienests uz sūdzībām nereaģēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti