Izdevuma "Domuzīmes" galvenās redaktores Rudītes Kalpiņas sociālajos tīklos izplatītais apgalvojums par Eiropas Savienības (ES) regulējumu, kas liedzot dalībvalstu skolās kā otru svešvalodu mācīt krievu valodu, izpelnījies daudzu, arī pazīstamu cilvēku atzinību, taču izrādās nepatiess, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Valsts izglītības sistēma tērē resursus, lai mācītu skolēniem krievu valodu. Tā ir populārākā otrā svešvaloda skolās, kuru mācās jau no 6.klases, un ik gadu to apgūst aptuveni 60 000 jauniešu. Taču LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentos pārliecinājās, ka lielākā daļa jauniešu krieviski nespēj uzturēt pat elementāru sarunu. Arī šo zināšanu rezultātus īsti nepārbauda, jo eksāmens ir izvēles un to kārto tikai neliela daļa no 12.klases beidzējiem.
Sniega tīrīšana no ēku jumtiem sagādā raizes ne vienam vien namīpašniekam, un, cerot ietaupīt, daži nolīgst lētākus sniega tīrītājus, bet LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izpētīja, ka tie ne tikai var piedāvāt pakalpojumu bez nodokļu nomaksas, bet arī neievēro drošības prasības un riskē ar savu un apkārtējo drošību. Savukārt no darba inspektoriem viņi slēpjas, strādājot naktīs.
Latvijā izveidotais mikrouzņēmuma nodokļa režīms varētu būt pievilcīgs arī ārzemniekiem, un kādi uzņēmēji no kaimiņvalstīm varētu pārcelties uz Latviju, taču pašiem tikt galā ar formalitātēm viņiem būtu pagrūti, jo Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā pārliecinājās, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav spējīgs konsultēt uzņēmējus angliski.
Pavisam nelielam biznesam Latvija, salīdzinot ar Igauniju, izrādās, ir nodokļu paradīze, secināja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aprēķinot kāda maza uzņēmuma izmaksas un ieguvumus Latvijā un Igaunijā.
Lai arī līdz skolas gaitu beigšanai ir palicis vien pusgads, daudziem 12.klases skolēniem nav skaidrs, ko viņi apgūs augstskolā un kur šīs zinības vispār iegūs, noskaidroja LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens”.
(precizēts*)
Zināšanu un motivācijas trūkums, ačgārnas gaidas un arī nesagatavotība pareizajai izvēlei ir daži no iemesliem, kāpēc daudzi jaunieši uzsākt studijas augstskolās par budžeta naudu, bet vēlāk tās pamet, un faktiski valsts par viņu mācībām izmet naudu vējā, vēsta LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Latvijā bezšķirnes suni no patversmes ir iespējams padarīt par šķirnes suni ar ciltsrakstiem, par to eksperimentā pārliecinājās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijas laikā "Ķepa uz maka" pieķēris suņa čipošanā veterinārārsti Ligitu Ūdri, kurai nav darbībai nepieciešamā sertifikāta un kas veterinārijā darbojās, izmantojot savas meitas, arī veterinārārstes, datus.
Šķirnes suņu un kaķu tirgus Latvijā nav nekāda lētā bodīte, bet gana prāvu summu bizness, kurā dārgāko eksemplāru cenas pārsniedz ne vien Latvijas minimālās, bet pat vidējās algas apmērus. Taču šis rūpals Latvijā netiek īpaši uzraudzīts, lai arī pārkāpumu tur netrūkst. To operācijā "Ķepa uz maka" secinājis Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Veselības ministrija, lai arī piekāpusies ģimenes ārstiem un atlikusi e-veselības sistēmas ieviešanu līdz jūlijam, tomēr cer, ka drīzumā sistēma sāks strādāt un vismaz receptes un slimības lapas tiks izrakstītas tikai elektroniski. Ģimenes ārstiem par e-veselības programmu organizē kursus, bet, izrādās, par to, kā programma strādājot un par kļūdām nevienam stāstīt nedrīkst, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
12. Saeimas deputātu domas par to, vai ilggadējai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniecei Jutai Strīķe būtu jāpiešķir Triju Zvaigžņu ordenis, dalās. To eksperimentā noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", kas saistībā ar vēlmi noskaidrot, kā piešķir valsts augstāko apbalvojumu, nonāca likumsargu redzeslokā.
Šķiet, nevainīgā LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vēlme noskaidrot, kā piešķir valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni - mūsu valsts likumsargu izpratnē izrādījās tik bīstams noziegums, ka bija jāpiesaista Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija, jānoklausās telefonsarunas un jāizseko zvanītāju atrašanās vieta. Bet pēc vērienīgas rosības process izbeigts, jo noziegums nav konstatēts.
Alkoholisms un stiprā alus patērēšana ļoti bieži iet roku rokā ar ilgstošu bezdarbu un zaudētām amata prasmēm. Turklāt alkohola atkarība ir tik stipra, ka ir psiholoģiski izskaudusi ne tikai pašu alkoholiķu vēlmi un spēju atgriezties darba tirgū, bet arī salauzusi attiecības ar līdzcilvēkiem, kas pat necenšas alkoholiķus „uzlikt uz ceļa”.
Stiprā alus ražošanā galvenais mērķis ir panākt maksimālu alkohola reibumu par minimālu cenu, „nooptimizējot visu, ko vien var nooptimizēt”, LTV raidījumam „Aizliegtais paņēmiens” uzsver alus darbnīcas „Labietis” īpašnieks Edgars Melnis.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atmasko kādu shēmu, kā grāmatu izdevējs neko nesamaksā autoram. Šādā shēmā figurē arī izdevniecības “Jumava” vārds, kas pēc izdoto grāmatu skaita ir Latvijā ir otrā lielākā izdevniecība.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentos Latvijas novados, Rīgā un nelielā Norvēģijas pilsētā pārliecinājās, ka cilvēki vienaldzīgi noskatās uz grūtnieci, kura ir acīmredzami piekauta. Un vienaldzīgi ir arī Latvijas dienesti. Par to raidījumam pastāstīja arī kāda meitene, kas reālajā dzīvē piedzīvoja vardarbību. Policija vairs necēla viņas telefona zvanus, bet cilvēki mierīgi gāja garām, kad viņa gulēja zemē ar seju asinīs.
Norvēģija nereti tiek pieminēta kā piemērs, kur ļoti vērīgi seko līdzi apkārt notiekošajiem un kur bērna nepienācīga pieskatīšana vecākiem var beigties ļoti bēdīgi. Un, lai gan raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā atklājās, ka arī norvēģi paši nesteidz iesaistīties citu problēmu risināšanā, policijas reakcija uz vientuļo meiteni septītajā grūtniecības mēnesī, kurai ir zilumi uz sejas, salīdzinot ar Latvijas kolēģiem, ir kā diena pret nakti.
Vietējā sabiedrība ir satraukta, savā starpā situāciju apspriež, taču problēmas risināšanā neiesaistās, secinājis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pēc eksperimenta, kura laikā fiktīva grūtniece apmēram devītajā grūtniecības mēnesī ar acīmredzamām vardarbības pazīmēm bija apmetusies uz dzīvi divās Latvijas vietās, - vienu nedēļu Cesvaines novadā un otru – Vaiņodē.
Pētot starppilsētu sabiedriskā transporta ātrumu, cenas un komfortu, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atklājis, ka maršrutā Auce – Dobele caur Īli pasažieriem ceļu nākas mērot par 78% ilgāk, nekā tas būtu izdarāms ar automašīnu.
Lai arī dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecība Rīgas Centrāltirgū ir miljonos eiro mērāms bizness, valsts nodokļos no galvenajiem tirgotājiem 2015.gadā saņēmusi salīdzinoši niecīgas summas, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” apkopotā informācija.
Rīgas tirgos netrūkst vietējo produktu piedāvājumu, un nereti vietējie labumi ir dārgāki par importa precēm, taču Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka, piemēram, zemenes, tomāti un pat avenes nakts tirgū, “vietējie” ir tikai pēc uzraksta, un tirgotāju nosauktajās zemnieku saimniecībās tos nemaz neaudzē.
Alternatīvā vai bēgļa statusa iegūšana bēgļiem ir īpaša diena, jo tad viņi kļūst par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un var pamest “Muceniekus”. Politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu. Taču LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izpētīja, ka mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt sava pie mājokļa.
No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. Arī Bunana, kura vēl jūlijā medijiem stāstīja, ka viņas bērni mācās latviešu valodu un gatavojas skolai, nespēdama atrast dzīvesvietu, devās pie brāļa uz Vāciju, noskaidroja LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" komanda.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” temats nr.1 šosezon bija izvairīšanās no nodokļiem un to nemaksāšana. Tāpat raidījumā pētīti jautājumi saistībā ar drošību, bērniem un bēgļiem.
Globalizācijas laikmetā, kad pārtikas veikalos pārdotā produkcija kļūst arvien vienveidīgāka, daudzi Latvijas mazie ražotāji cenšas šim vilnim neļauties un izdomā arvien jaunus produktus, ko jau ar Latvijas vārdu piedāvāt pircējiem. Taču maziem mājražotājiem tikt lielveikalos nav nemaz tik vienkārši, turklāt viņu produkcijai būs arī krietns uzcenojums. Piemēram, “Klēts” produkcijai veikalā “Rimi” tas ir 50%, atklāja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Individuālajiem mājražotājiem, kas šuj, ada, darina un vēlas savu produkciju piedāvāt kādam suvenīru veikalam Vecrīgā, izrādās, ir jārēķinās ar uzcenojumu līdz pat 100%. Turklāt veikalos vēl iesaka ražotājiem piedāvāt zemāku iepirkuma cenu, atklāja LTV raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” komanda.
