Nedzirdīgajiem

Без обид. Валдис Домбровскис

Nedzirdīgajiem

Vakars ar Renāru Zeltiņu

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Bistro Frics». 3. sērija. Kur ņemt darbiniekus?

Bistro «Frics» meklē darbiniekus: Kāpēc frī kartupeļus nācās cept pašiem žurnālistiem

Bezdarba līmenis Latvijā svārstās 8-9% robežās, un teorētiski mazkvalificētu darbinieku atrašanai nevajadzētu būt problēmai, taču, turpinot vērienīgo žurnālistisko operāciju “Bistro ''Frics''”, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komanda pārliecinājās, ka mazais uzņēmums par tādu algu, kuru tas spēj maksāt, darbiniekus atrast nevar. 

Operācijas laikā Jūrmalā, Jomas ielā, izveidots bistro “Frics”, kas gatavotu un tirgotu frī kartupeļus ar mērcēm. Uzņēmuma dibināšana noritēja raiti, bet izmaksas un laiku paņēma daudzās prasības gan pārtikas aprites, gan darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā, gan būvvaldes prasības.  

Komanda arī atklāja, ka, lai arī Latvijā audzē daudz kartupeļu,  frī jāgatavo no poļu kartupeļiem, jo tikai tādi ir pieejami saldēti fasētā veidā. Turklāt cena ir augsta. Ir vēl arī daudzas citas izmaksas. Lai sāktu šādu biznesu, būtu nepieciešami vismaz 10 tūkstoši eiro.  Bet operācijas laikā secināts, ka komercbankas aizdevumu tik jaunam uzņēmumam neizsniedz, arī valsts reklamētā atbalsta programma “Altum” nav tik pretimnākoša kā cerēts.   

“Bistro Frics”. Darbinieki.

Operācijas uzdevums: pieņemt darbā darbiniekus, kas gan pagatavotu frī kartupeļus, gan tos tirgotu, būtu atbildīgi, jo darbs ir ar naudu, un būtu ar komunikabli.


Klienti varētu būt arī Jūrmalas viesi, tāpēc darbiniekam bez latviešu valodas kaut cik būtu jāspēj runāt krieviski un angliski.


Nepieciešami 4 darbinieki, lai ievērotu likumā noteikto 40 stundu darba nedēļu.  


4 darbinieki ar pašreizējo minimālo algu  360 eiro mēnesī kopumā izmaksā 1440 eiro – vislielākie izdevumi, kas veido produkta pašizmaksu 

Tālāk komanda pārliecinājās, ka atrast darbiniekus arī nav tik vienkārši. Bistro “Frics” kā jauns uzņēmums, kam nav lielu ienākumu, nolemj maksāt tuvu minimālajai likmei - 2,2 eiro stundā, bet uz sludinājumu portālā ss.lv atsaucās vien seši cilvēki.

Viena ir jūrmalniece, viņai nebūs jātērē nauda ceļam, un minimālā alga viņu apmierina. Jautāta, vai viņa gribēs slēgt līgumu, viņa atbild, ka viņai neko tādu nevajag. Arī saņemot mājienu, ka alga varētu būt aploksnē, viņa neprotestē.

“Tas jau visur tā ir.  Tāpēc, ka, nu, neviens jau negrib nodokļus maksāt, arī es negribu tos nodokļus valstij maksāt, jo ko tā valsts - baigi palīdz kaut ko? Nu, neko.”

Darbam piekrīt arī kāda jauniete, kas tikko beigusi vidusskolu un vasarā dzīvo Jūrmalā. Vēl piesakās kāda pārdevēja no veikala Jomas ielā, viņa meklē labāku atalgojumu, taču ar valsts valodu viņai ir problēmas, un izrādās, ka  latviešu valoda ir šķērslis ne vienam vien.

Uz sludinājumu Nodarbinātības aģentūras mājaslapā par vakanci Jūrmalā atsaucas tikai viena meitene, kura gan uz darba interviju tā arī neierodas.

Savukārt  aģentūras Jūrmalas filiālē uzreiz piedāvā jauniešus, par kuriem valsts sedz pusi no minimālās algas. Filiālē gan brīdina, ka “tie skolēni tādi.. nu, kā kurš [..] var aizmirst uz darbu atnākt”. Bet rezultātā pieteicas tikai viens puisis, bet viņš vēlāk arī bistro “Frics” strādāja, solīto naudu saņēma un viņu kā labu darbinieku raidījuma komanda var ieteikt arī citiem.

Latgalē bezdarbs ir, darbinieku nav

Taču ar vienu strādātāju nepietiek, un komanda nolemj meklēt darbiniekus Rēzeknē, kur bezdarba līmenis pārsniedz 17%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā gan uzreiz norāda – “jums ir mērķis par minimālu samaksu atrast labu darbinieku, bet cilvēkam ir mērķis par labu samaksu strādāt normālu darbu tuvu mājām”.

Tomēr aģentūra atlasa 54 darba meklētājus, un komanda mēģina ar viņiem sazināties. Daži nav gatavi pārcelties uz Jūrmalu, pat ja apmaksātu dzīvošanu hostelī, jo nevar pamest bērnus, daži mācās Rēzeknē  augstskolās vai vakarskolās un nevar pamest mācības, kāds dzīvo viens un viņam ir suns, kuru kaut kur jāatstāj.

Bet daudzus no aģentūras iedotā saraksta nevar sazvanīt vispār, pat vairākas dienas un nedēļu. Rezultātā ir tikai viens, ar kuru par kaut ko var runāt, bet viņš grib 500 eiro mēnesi plus mitekļa izmaksas, turklāt visu oficiāli. 

Līdzīga paredze arī citiem uzņēmumiem Latgalē. Kāds meklē pavāru, ir pat gatavs cilvēkam visu iemācīt un alga ar laiku var sasniegt pat 800 eiro mēnesī, bet viņš raidījuma komandai atzīst, ka piesakās maz, tiem, kas piesakās, trūkst kvalifikācijas vai ir problēmas ar alkoholu.

”Ņemam arī tādu, kuriem nav izglītības un pieredzes, bet kuriem ir vēlme strādāt, kaut ko mācīties un tā. Bet diemžēl tādu ir maz,” secina uzņēmējs.

Arī kokapstrādes uzņēmums meklē darbiniekus, sākumā sola 360 eiro, pēc tam - 500.  “Pat sievietes ņemam darbā. Mēs dēļus eksportam taisām. Ir grūtības. Latgalē vispār problēmas ar cilvēkiem. [..] Ziniet, jaunatne mēdz būt vēl sliktāka nekā vecīši. Divdesmit, trīsdesmit gadi un nemāk neko...”

Aiz letes jāstāv pašiem

Lai tiktu pie laba, ne pārāk kvalificēta darbinieka, uz kuru varētu paļauties, kas var strādāt ilgstoši, nevis uz sezonu, kas runātu latviski, kā arī mazliet krieviski un angliski, 500 eiro viņam uz rokas ir pati minimālāka alga, ar kuru jārēķinās uzņēmējam. Lielāka alga bistro “Frics” darbiniekiem nozīmētu to, ka vai nu jāceļ frī kartupeļu cena, vai arī jāmazina citas izmaksas, kas nav iespējams. 

Rezultātā bistro “Frics” no meklētajiem darbiniekiem darbā pieņem tikai vienu – jaunieti uz sezonu, kura algu līdzfinansē Nodarbinātības valsts aģentūra. Divas jūrmalnieces, kuras arī bija gatavas strādāt un kuras mēs bijām gatavi ņemt, diemžēl, “izgaist”, kamēr birokrātijas dēļ kavējas  bistro atvēršana. Galu galā tādējādi par bistro “Frics” pārdevējiem un frī cepējiem kļuva paši “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti.

Tātad, gribi darboties šāda veida mazajā biznesā, rēķinies, ka aiz letes, visticamāk, būs jāstāv pašam. Jo pieņemot darbiniekus, izmaksas būs tādas, ko diezin vai atpelnīt. 

LSM aicina uzņēmējus dalīties arī savu pieredzi par saskarsmi ar valsts un pašvaldību iestādēm, prasībām, izmaksām, ierēdņu attieksmi, darbinieku meklēšanas problēmām un ierosināt, ko varētu mainīt, lai atvieglotu mazo uzņēmēju darbību. Rakstiet savas pārdomas komentāros pie šī raksta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti