Sadaļas Sadaļas

Pilsētas svētku izaicinājumi šogad – galvas lauzīšana par programmu un skumjas par negācijām

Vasara ir laiks, kad daudzviet Latvijas notiek pilsētu svētki. Pirms pandēmijas svētkus varēja svinēt un rīkot, nelauzot galvu par dažādiem ierobežojumiem, bet šobrīd rīkotājiem, lai noorganizētu pasākumus vairāku dienu garumā, ir jāsaskaras ar daudz un dažādām normām un noteikumiem. Turklāt tas spiež ne vien paaugstināt radošo latiņu un meklēt jaunas pasākumu formas, bet arī rada papildu izmaksas.

Kuldīgā šogad nedzīro

Pilsētas svētku rīkošanas izaicinājumi šovasarLinda Zalāne
Vienas no vērienīgākām svinībām jūlija trešās nedēļas nogalē ik vasaru norit Kuldīgā, kur vairāku dienu garumā pilsētnieki un viesi vismaz līdz pandēmijai tika aicināti uz dzīrēm.

Šogad svētkiem šāds nosaukums nav dots. Kuldīgas kultūras centra direktore Inta Burnevica akcentēja, ka šogad Dzīrēm Kuldīgā būtu divdesmit seši gadi.

Burnevica sacīja: "Par dzīrēm mēs nevaram saukt to, kas nav dzīres. To, kas šobrīd pie mums notiek, mēs nesaucam par svētkiem. Tā lēma arī Kuldīgas deputāti. Tā kā mēs esam pašvaldības aģentūra, mēs saņēmām pasūtījumu jeb uzdevumu izdomāt tādas norises, kurās piedalīties varētu jebkurš un nejustos lieks un aizvainots. Mūsu uzdevums ir radīt prieku."

Tā kā koncertus ar noteiktu sākuma un beigu laiku šādā gadījumā rīkot nav atļauts, tad Kuldīgā šajā nedēļas nogalē notiek vides objektu parādes, un ir paziņots, ka pilsētā viesosies dažādi mākslinieki, kuri sastopami Kuldīgas ielās un laukumos. Ja ceļi krustojas, tad muzikālo uzvedumu ir iespēja klausīties un redzēt.

"Nav viegli, un teikt, ka tā mēs gribētu strādāt uz priekšu ilgi un dikti, – nē. Tā zināmā mērā ir nedaudz izlīferēšanās. Tiešām cilvēki ir izslāpuši pēc normāliem koncertiem un pasākumiem.

Cik tad daudz ko mēs varam izdomāt? Cik ilgi mēs tos kokus visā valstī gaismosim? Dažreiz vajag tādas ļoti vienkāršas lietas. Kā es parasti saku: ja sirsniņa ir klāt, tad nevar neizdoties."

Smiltenē tikai ar Covid-19 sertifikātu

Šajā nedēļas nogalē svinības noris arī Smiltenē. Smiltenes novada pārstāve Velga Mālkalne uzsvēra, ka šogad svētkus sarīkot nebija viegli nedz no organizatoriskās, nedz emocionālās puses.

Smiltene ir izvēlējusies svētkos pasākumus rīkot saskaņā ar ''dzeltenajiem'' drošības noteikumiem, kas pieļauj ieeju tikai cilvēkiem ar derīgu Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu.

Mālkalne norādīja: "Ja tā ir jāstrādā, tad mēs saprotam, ka šādi mēs varam piedāvāt kaut ko noorganizēt. Jo mēs gribam cilvēkiem kaut ko dot, mēs gribam darīt savu darbu.

Bet emocionālā plāksnē tiešām ir ļoti grūti, jo, tikko kādu informāciju mēs publiskojam, vairāk mēs sadzirdam tieši to negatīvo.

Tas diezgan sāp, jo mēs jau domājam, kā mēs varam svētkus vasarā radīt, zinot, ka rudenī varbūt atkal būs ļoti grūti. Tas darītājiem gandarījuma sajūtu ļoti samazina."

Limbažos vēl prāto, kā labāk rīkot

Arī Limbažos jūlija izskaņā notiks pilsētas svētki. Limbažu novada pašvaldības pārstāve Sigita Upmale uzsvēra, ka uz rīkotāju pleciem gulstas atbildība par visu noteikumu ievērošanu, kā arī jāmeklē aizvien jaunas pasākumu formas.

"Tas pilnīgi noteikti sadārdzina svētku organizēšanu, jo mums jāskatās pēc vairākām pasākumu norišu vietām, un varbūt uzreiz ir vajadzīgs vairāk inventāra, tehniskā nodrošinājuma. Vēl mums jāskatās, kā mēs varam iedot plašāku programmu, nevis koncentrēti, kā tas bija kādreiz vienā vai divās notikumu vietās. Publiku varētu dalīt, lai norises vietās būtu mazāks apmeklētāju skaits, kas to gribētu redzēt. Protams, meklējam arī tādas aktivitātes, kas nav ietvertas laika rāmī."

Upmale stāstīja, ka Limbažu svētku programma vēl top, bet tiek apsvērta doma, ka tajā būs divu veidu pasākumi: gan tādi, kuros ieeja būs tikai ar Covid-19 sertifikātiem, gan tādi, kuros šo apliecinājumu nevajadzēs.

Vecumniekos piecreiz pārtaisa afišas

Arī Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Inga Rakusova atzina, ka svētkus noorganizēt bijis ļoti, ļoti grūti.

"Mēs sadarbojāmies ar Valsts policiju, kura mums pastāstīja, kā mums labāk darīt, un tad afišas mēs pārtaisījām reizes piecas noteikti, un svētku programmu mēs pārlikām."

Šie bija pēdējie svētki, ko organizējis nu jau bijušais Vecumnieku novads, bet tradīcija, visticamāk, tikšot saglabāta.

Daudz vairāk neskaidrību esot par kultūras dzīvi rudenī un ziemā, lai gan no politiķiem dzirdēts, ka ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem pasākumi varēšot notikt.

"Es domāju, ka, no vienas puses, mēs noteikti motivēsim vakcinēties cilvēkus, bet, no otras puses, mēs arī nevēlamies dalīt sabiedrību, jo nodokļus maksā visi, un mēs šos pasākumus rīkojam par nodokļu maksātāju naudu," teica Rakusova.

Rožu dienas Tukumā

Tukuma svētku galvenais simbols ir rozes, bet arī ziedu karalienes nespēj glābt no sarežģījumiem svētku organizatorus. 16. jūlijā spēkā stājušies grozījumi, kas paredz, ka  pulcēšanās līdz 50 cilvēkiem tā saucamajā nedrošajā zonā, kur var atrasties ikviens cilvēks, attiecas tikai uz privātiem pasākumiem.

Tukuma pilsētas kultūras nama direktore Anete Pitena pauda: "Šobrīd visi noteikumi mudina pasākumu rīkotājus orientēties tikai uz tā saucamajiem drošajiem pasākumiem. Tas, ko mēs redzam šodien šeit pilsētvidē... īstenībā mēs paši sev esam radījuši milzīgas problēmas. Bet mēs vēlējāmies pilsētas svētkos radīt vismaz vienu dienu tādu, kur vismaz daļa šo notikumu ir demokrātiski pieejama visiem."

Organizēt tikai drošos pasākumus novados cilvēkiem ar sertifikātiem pašreiz kavējot daudzie pārmetumi no iedzīvotājiem. Tomēr organizatori cer, ka ziemas sezonā vakcinēto būs vairāk, jo pretējā gadījumā kultūras dzīve, visticamāk, atkal var apstāties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt