Sadaļas Sadaļas

Pļavu labumi pārsvarā paliek vietējo krūzēs. Cik veiksmīgs bizness ir tēju audzēšana Latvijā

Saulgrieži ir maģisks laiks, daba ir pilnbriedā, un tas nozīmē, ka ir īstais brīdis ievākt dažādus Latvijas dabas sniegtos labumus tējas krūzei, jo augi sniedz tik ļoti dažādus efektus – sākot ar nomierinošu un uzmundrinošu iedarbību un beidzot ar to, ka tēja ir lielisks palīgs ārstējot dažādas kaites. Tomēr – cik veiksmīgs bizness ir tēju audzēšana Latvijā? 

Pļavu labumi pārsvarā paliek vietējo krūzēs. Cik veiksmīgs bizness ir tēju audzēšana LatvijāLinda Zalāne

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrēti vairāk nekā 40 tēju un ārstniecisko augu audzētāji, vācēji un realizētāji, bet plašākā apjomā šajā biznesa nišā darbojas nedaudzi, norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas nodaļas vadītājs, zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba. 

“Pārsvarā tas ir tāds kā hobijs, papildu nodarbošanās. Tos, kas profesionāli nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, realizēšanu un pārstrādi, es pats zinu kādas piecas, sešas saimniecības Latvijā, kurām tas ir ja ne galvenais pamata darbs, tad viena no nozīmīgām nozarēm. Tie, kas pārsvarā nodarbojas vienīgi ar ārstniecības augu audzēšanu, ir divas vai pat trīs lielākas saimniecības,” atzīmēja Geiba. 

Konkurence vietējo audzētāju vidū neesot asa. Tirgus vairāk ir reģionāls, un tējas audzētāji ar produkciju apgādā tuvējo apkaimi. Savukārt lielveikalu plauktā jākonkurē ar importa tējām. Vietējiem tēju audzētājiem attīstību bremzējošais faktors ir savas saražotās produkcijas realizācija. 

Geiba skaidroja: “Pārdodot tikai tirdziņos, nevar nodrošināt saimniecības dzīvotspēju, iztiku. Ir jāiet veikalos, lielveikalu ķēdēs, bet, lai tur nokļūtu, ir jāuzkrāj pieredze augu audzēšanā, lai ar maksimāli zemu pašizmaksu varētu saražot, lai varētu konkurēt ar Poliju, Balkānu valstīm, no kurām šī produkcija ienāk. Lielu daļu Latvijā pārstrādā ievestās tējas. Vietējie ražotāji diemžēl nespēj konkurēt ar cenu.”

“Saulgrieži ir dulls laiks, jo tad pāris nedēļu posmā ir iespējams viss,” sēžot koku paēnā pie dabas biroja galda sacīja zemnieku saimniecības “Ragāres” īpašnieks Jānis Vaivars. Viņa saimniecībā augu vākšana sākas marta sākumā un turpinās līdz pat sniegam. 

Zemnieku saimniecības „Ragāres” īpašnieks Jānis Vaivars.

“Sākumā ir lazdu mizas, tad ir dažādas saknes – pieneņu saknes, ehināciju saknes, tauku sakne un tad jau aiziet pamazām lapiņas un viss pārējais. Šobrīd ir tas laiks, kad viss ir ņemams un viss ir labs. Piemēram, koku lapas tagad viens cilvēks var savākt kastu kaudzi vienā dienā, īpaši neiespringstot. Pēc mēneša katra lapiņa jāskatās, kur kas ir iegrauzis. Kura maza, kura pāraugusi. Šobrīd viss ir. Ej un paņem,” stāstīja Vaivars. Viņš klāstīja, ka

saulgrieži ir maģisks laiks: “Jā, sāk ziedēt pilnīgi viss – plūškoki, peonijas, tūlīt būs vīgriezes, liepziedi.” 

Tēju veidi, kurus sapako, gadu no gada atšķiras, atzīmēja Vaivars. Dažām kombinācijām ir specifiskas sastāvdaļas, kuras ne katru gadu izdodas ievākt. 

Viņš norādīja: “Pamats mums ir miera tējas, saaukstēšanās tējas, pirts tējas, enerģijas tējas. Tāda pamata bāze. Tās ir katru gadu. Un tad ir tādas īpaši specifiskās, kur mazas nezālītes jāatrod, un, ja vienu dienu nokavē, tad nu – šogad nebūs. Tad trīs gadus meklē. Savācam, sapakojam, un tajā pašā gadā principā mums viss aiziet. Tā ka krājumi nekādi neveidojās. Tējas nav vienīgais. Mēs skatāmies, kā tas viss kopā iet, lai mums visu gadu būtu sezona, ražas sezona. Šobrīd tā ir nekāda. Tagad ir tikai tējas, bet visu gadu mums ir, ko vākt un darboties.” 

Jautājot, kā vērtē tējas audzēšanas jomu un apmērus Latvijā kopumā, Vaivars atzina: “Man šķiet, tā ir ļoti latviska joma. Pat ļoti. Jau pirms gadiem bija pārblīvēta, un tagad es neteiktu, ka ir tukšāk. No vienas puses, katrs domā, ka var pievākt kaut ko klāt, bet ir ļoti daudzi, kas ar to nodarbojas profesionāli. Man šķiet, ka tā kā pie mums var sameklēt tik foršas, smaržīgas un garšīgas tējas, citās valstīs tik izplatīti nav.” 

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā ir prasmīgi tēju audzētāji: “Kurš labāk, kurš viduvēji, bet, jā, ir ļoti, ļoti labas tējas Latvijā. Dažādas, un tur apakšā ir ļoti izglītoti cilvēki, kas daudz zina. Gadās visādi brīnumi pa vidu, bet kopumā ir labs rezultāts.” 

Savu saimniecību Vaivars vērtē kā mazu, vietēju. Apmēram tūkstoti ģimeņu gadā izdodas ar tējām apgādāt. Soļus eksportā līdz šim izdevies spert piesardzīgi. 

“Pamazām mēs krājam muskuļus tieši uz pārstrādes iekārtām, lai būtu jauda darīt arī vairāk un paplašināties, bet tas nav tā, ka milzīgi monokultūras lauki. Mums tiešām ir vairāk nekā 100 kultūras šeit uz vietas. Mērķis ir izveidot sistēmu, lai viss varētu augt un attīstīties, lai kļūtu par dabas oāzi, nevis par noplicinātu vietu,” skaidroja saimnieks. 

Šis ir pilnbrieda laiks. Ko Latvijas Radio klausītājiem, brienot pēc Jāņu zālēm, ieteiktu ielikt atsevišķā maisiņā vai kulītē tējai?

“Es būšu slikts piemērs, jo es nemāku paņemt tās nepareizās zāles. Tūlīt, tūlīt sprāgst vaļā liepas, sprāgst vaļā vīgriezes, kas latvietim tējām ir pamats. Dabas tējām. Āboliņš sāk pļavā ziedēt. Plūškoks uzziedējis, peonijas zied. Kumelītes, rudzupuķes. Viss pēc kārtas. Daba dod, ņem,” Vaivars ieteica.

Latvijas dabas sniegtos labumus tējas krūzē viņš iesaka likt, jo tās sniedz ļoti dažādus efektus – sākot ar nomierinošu un uzmundrinošu efektu un beidzot ar to, ka tēja ir lielisks palīgs, ārstējot dažādas kaites. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt