Sadaļas Sadaļas

Latvijas siera ražotājiem veiksmīgs pērnais gads – katrs iedzīvotājs vidēji apēda septiņus kilogramus

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā apēd vidēji septiņus kilogramus siera. Saulgriežu laikā siera patēriņš ievērojami palielinās. Protams, visvairāk tiek pirkts tradicionālais Jāņu siers, bet arī pēc citiem sieriem pieprasījums kāpj. Kopumā 2020. gads Latvijas siera ražotājiem bijis veiksmīgs un tiem izdevies kāpināt ražošanas apjomu, kā arī vairāk eksportēt.

Latvijas siera ražotājiem veiksmīgs pērnais gads – katrs iedzīvotājs vidēji apēda septiņus kilogramusLinda Zalāne

Latvijā siera ražotāju tirgus ir vērā ņemams un patēriņa apmēram pozitīvu ietekmi sniegusi arī pandēmija, teic Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “2020. gadā siera un arī biezpiena, kas ir saistīti produkti un arī statistiski tiek uzskaitīti kā viena produktu grupa, apjoms patērētāju vidū ir pieaudzis. Ja mēs runājam par cipariem, tad vienkāršoti var teikt, ka tie gadā vidēji ir 7 kilogrami uz vienu iedzīvotāju sieram. Nedaudz zem 7 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju biezpienam.”

Salīdzinājumam, 2019. gadā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija apmēram 6,4 kilogrami.

“Savukārt, ja runājam par kopējo ražošanas apjomu, tad 2020. gadā tas ir pieaudzis un diezgan būtiski – pat par nepilniem 7% un sasniedzis jau 56 tūkstošus tonnu. Tas, manuprāt, ir ļoti vērā ņemams cipars mazajai Latvijai. Protams, mēs tik daudz nevaram apēst un no šī apjoma gandrīz 30 tūkstošus mēs esam eksportējuši,” skaidro Šolks.

Arī eksportā par spīti pandēmijai par 1% Latvijas siera ražotāji pārsnieguši 2019. gada apjomu.

Ja agrāk eksportā bija pieprasīts industriālais siers, tad šobrīd situācija ir mainījusies un būtiski ir pieaudzis biezpiena, svaigo sieru, tostarp mājas sieru eksports.

“Tam ir savs skaidrojums, ka pircēji ārpus Latvijas un Eiropas Savienības pandēmijas dēļ ir bijuši gatavi iegādāties arī ātras aprites produktus, pieņemot, ka rodas kādā brīdī zināmas problēmas to saražot uz vietas konkrētajā valstī. To arī parāda apkopotā statistika, ka, piemēram, tādas valstis kā Itālija un Maroka, kas agrāk neko daudz no mums nepirka (par Itāliju tā nevar teikt, bet nu tomēr) – arī viņi ir iegādājušies vairāk šos svaigos sierus vai arī sieru kā pusfabrikātu,” stāsta Šolks.

Latvijas siera ražotāju enkura tirgi eksportā ir Vācija un Holande, kas drīzāk ir kā importētāju valstis, kas tālāk Latvijā saražoto sieru pārdot uz citām zemēm, arī uz trešajām valstīm. Savukārt tiešais eksports Latvijas uzņēmumiem ir uz vairāk nekā 150 pasaules valstīm. Pērn būtiski pieaudzis eksporta apjoms uz Dāniju, Saūda Arābiju, Ukrainu un Maroku. Protams, nozīmīgi tirgi ir arī Lietuva, Igaunija, Polija un citas valstis.

Jānis Šolks stāsta, cik daudz Latvijā ir uzņēmumi, kas ražo sieru un kādu sieru dažādību tie piedāvā: “Mēs ražojam visdažādākos siera veidus, kurus vien var iedomāties un kuri ir loģiski pieejami. Sākot ar industriāliem sieriem – čedaru, gaudu jeb tautā sauktu Holandes un Krievijas sieriem un dažādiem tauku saturiem – no 40% taukiem sausnā līdz pat dažiem procentiem. Tālāk dažādi ir pasaulē zināmi sieri, piemēram, burata vai cita veida siera bumbas dažādos izpildījumos. Arī cietie sieri, kurus ražo uzņēmumi, sākot no Latvijas rietumiem un beidzot ar austrumiem.

Sieru un sieram līdzīgus produktus Latvijā ražo tuvu pie 20 uzņēmumiem.”

No tiem kāda trešā daļa ražo sierus. Līdz ar to Latvijā ražoto sieru sortiments ir ļoti plašs. Kāds ir siera patēriņa kāpums Līgo svētku laikā? Šolks atzīmē: “Jāņu siers un tam līdzīgie sieri tiek pārdoti daudzas reizes vairāk nekā tas ir ikdienā. Tāpēc tam gatavojas daudzi uzņēmumi, kas ir gatavi saražot šādus sierus. Nedaudz, bet ļoti nedaudz palielinās arī pārējo sieru apjoms, jo, protams, daudzi ir pieraduši veidot siera plates. Paskatīsimies, kā būs Covid-19 gaismā. It kā jau ir tas pats kas parasti, bet tomēr savādāk.”

Darbīgs un rosīgs šis laiks ir arī zīmola “Sierštelle” ražotājam. Uzņēmuma īpašnieks Māris Legzdiņš stāsta: “Mēs Jāņiem sākam gatavoties maija vidū vai pat ātrāk, lai varētu saplānot, paredzēt, lai katram siera mīļotājam mēs spētu nodrošināt vismaz pa vienam, foršam, apaļam siera ritulītim, lai ir ko likt uz svētku galda. Bet kā katru gadu, arī šis gads ir neprognozējams, jo vienu brīdi bija pandēmija, tad klusums, tad mēs tikai domājām un likām, kā un ko nodrošināt. Bet šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad ārā spīd forša, silta, spilgta saule un siera pieprasījums ir pieaudzis sešas līdz desmit reizes. Tas mums kā maziem ražotājiem ir diezgan nereāli izpildīt, bet mēs cenšamies.”

Uzņēmuma ražošanas jauda nav tik liela, tāpēc ir jādomā, kā to palielināt. Līdz ar to “Sierštelle” ražotājs tuvākajā gadā iecerējis Ikšķilē uzbūvēt jaunu ražotni. Māris Legzdiņš atzīmē: “Tur mēs būsim jaudīgāki, un es ceru, ka mēs spēsim nodrošināt visus pasūtījumus un piedāvāsim vēl plašāku produktu klāstu. Šobrīd strādājam pie garšīgām siera konfektēm. Mums ir dažādas idejas, lai spētu Latvijas un ne tikai Latvijas patērētājus nodrošināt ar mūsu garšīgajiem produktiem. Par to mums ir prieks, jo pieniņš nāk tepat no Latvijas.”

Tāpat “Sierštelle” ražotājs iecerējis nostiprināt savas pozīcijas eksportā. Patlaban visvairāk eksportē uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt