Kā mazināt finanšu tirgu satricinājumu ietekmi uz pensiju apjomu? Idejas risinājumiem pat pretrunīgas

Līdz ar 2. pensiju līmeņa ieguldījumu ienesīguma kritumu atkal uzvirmojušas diskusijas par to, kas būtu maināms esošajā pensiju sistēmā, lai šādi negatīvi finanšu tirgus satricinājumi būtiski neietekmētu cilvēku pensijas apjomu. Labklājības un Finanšu ministrijas redzējumi par iespējamo risinājumu ir savstarpēji pretrunīgi.

ĪSUMĀ:

  • Pērn 2. līmeņa pensiju līmenī lielākus zaudējumus cieta konservatīvie plāni.
  • Negatīvu ietekmi izjutīs tie, kuriem drīzumā ir jāpensionējas.
  • Ekonomists: Svārstības finanšu tirgos – neizbēgamas, bet 2022. bijis bezprecedenta gads.
  • Par grūtībām pensiju 2. līmeņa uzkrājumos spriež arī Saeimā; gaida institūciju priekšlikumus.
  • LM iecere: 5 gadus pirms pensionēšanās ļaut 2. līmeņa kapitālu pārnes uz 1. līmeni.
  • FM pretējs skatījums: varētu atlikt fondētās pensijas izmantošanu, līdz tirgus atgūstas.
  • Nozares asociācijā rosina arī pēc pensionēšanās ļaut turpināt pensijas kapitāla uzkrāšanu. 
  • Pensiju sistēmas eksperts mudina veidot pensiju noguldījumu garantiju fondu.

Kā mazināt finanšu tirgus satricinājumu ietekmi uz cilvēku pensijas apjomu? 
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pagājušais gads nesis negatīvas vēsmas valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa ienesīguma rādītājos. Lai gan zaudējumus cietuši dažādi plāni, neraksturīgi situācija izvērtusies konservatīvajiem jeb mazāk riskantajiem pensiju plāniem, kas pērn cietuši lielākos zaudējumus. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuriem tuvākajos mēnešos jāpensionējas, nākas izvelēties – samierināties ar zaudējumiem vai nedaudz nogaidīt, lai situācija finanšu tirgos uzlabojas.

"Kopumā šobrīd ir uzkrāti seši miljardi eiro, un dalībnieku skaits ir 1,3 miljoni cilvēku," norādīja Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

Lai gan Latvijas Bankas secina, ka arvien lielāks pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos, nevis konservatīvajos ieguldījumu plānos, tomēr liela daļa jeb apmēram katrs piektais otrā līmeņa pensiju sistēmas dalībnieks izvēlējies tieši konservatīvo plānu. Un tie pērn cieta lielākos zaudējumus.

"Konservatīviem pensiju plāniem kopš 2022. gada sākuma līdz šī gada 17. aprīlim rezultāts ir bijis -14,52%," norādīja Krongorns.

Ekonomists: 2022. gads bijis bezprecedenta

Vai šo negatīvo faktoru ietekmi bija iespējams ierobežot?

"Pensiju pārvaldītāji, protams, varēja rīkoties mazliet citādāk, un konservatīvie plāni varēja būt arī konservatīvāki. Bet ir jāsaprot viena lieta, ka neviens nevarēja paredzēt Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara sākšanos, un pēc tam sekojošo straujo inflāciju, kas nozīmēja, procentu likmēm strauji bija jākāpj un fiksētu ienesīgumu parādu vērtspapīru cenas strauji samazināsies.

Vēsturiski tik straujš procentu likmju pieaugums nav bijis, tāpēc šādi rezultāti ir izveidojušies konservatīvajos plānos," sacīja ekonomists.

Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd nav brīnuma risinājuma, kas garantētu labvēlīgu situāciju finanšu tirgos pensionēšanās brīdī. "Vienmēr būs daļa cilvēku, kuriem neizdosies augstākajā punktā pensionēties. Bet 2022. gads ir bezprecedenta, tāpēc rezultāti konservatīvajos plānos ir šādi. Bet, manuprāt, visos gados, kopš pensiju sistēmas izveidošanas, konservatīvajiem plāniem tik negatīvi rezultāti nav bijuši.

Vienīgais, ko varbūt varētu darīt citādāk, ir palielināt to laiku, kurā pensionāriem ir jāfiksē savs rezultāts,

ļaujot viņam vai nu ilgāku laiku atrasties šajā 2. pensiju līmenī, kad jau ir sasniedzis pensionēšanās vecumu, vai rekomendēt cilvēkiem jau ātrāk nofiksēt rezultātu," sacīja Krongorns.

Arī nākotnē svārstības finanšu tirgos būs neizbēgamas. Līdz ar to jautājums, kā palīdzēt cilvēkiem nofiksēt pensiju ar pieaugošu, nevis sarūkošu uzkrājumu, būs aktuāls.

Saeimā sola vērtēt

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā nonācis jautājums par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka pēc aptuveni diviem mēnešiem gaida vairāku ministriju priekšlikumus, kas būtu maināms esošajā pensiju izmaksas kārtībā, lai negatīvie notikumi ekonomikā neatstātu būtisku ietekmi uz pensijas apmēru.

"Esam arī lūguši Finanšu ministrijai, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Bankai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pārdomāt šo jautājumu, izvērtēt situāciju un sniegt savus priekšlikums, kas būtu maināms vai varbūt darāms citādāk šādās situācijās, kad ir ieguldījumu kritums," sacīja Bērziņa.

Tomēr jāņem vērā – ekonomika ir cikliska un arī šādas negatīvas finanšu tirgus svārstības nāk un pāriet. Tāpat arī diskusijas par to, ka kaut ko vajadzētu 2. pensiju līmeņa izmaksas kārtībā mainīt, nāk un pāriet.

Vai arī šajā reizē līdz ar finanšu tirgus stabilizēšanos pensiju jautājums tiks noņemts no Saeimas komisijas dienas kārtības?

"Es no savas puses varu apsolīt, ka noteikti sekošu šim jautājumam līdzi un Sociālo un darbu lietu komisijā mēs noteikti to skatīsim. Bet šim jautājumam ir jābūt ļoti izsvērtam, tam jāpieiet ir ļoti uzmanīgi. Tas nevar būt sasteigts vienas dienas lēmums, jo pēc būtības tas ietekmē katru iedzīvotāju. Ja mēs nonākam līdz likumdošanas izmaiņām, tad tām ir jābūt tādām, kas strādā mūsu iedzīvotāju labā un kas ir izsvērtas," sacīja Bērziņa.

Kādi ir risinājumi?

Labklājības ministrija plāno kā vienu no priekšlikumiem iesniegt to pašu risinājumu, kuru jau piedāvāja iepriekšējai Saeimai, kad bija atvērts fondēto pensiju likums. Toreiz deputātu atbalstu šis Labklājības ministrijas priekšlikums gan neguva.

Labklājības ministrijas pārstāve Dace Trušinska norādīja, ka iecerētais risinājums ir palicis nemainīgs un tas ir šāds: "Piecus gadus, pirms iestājas pensionēšanās vecums, cilvēks šo 2. līmeņa kapitālu var pārnest uz 1. līmeņa kapitālu. Kaut kāda x summa 2. līmenī ir uzkrāta. Tikpat labi kapitāls varētu arī pieaugt. Bet cilvēks apzinās, ka, piemēram, 20 gadus veiktus uzkrājumus, kuros ir pietiekami laba summa nofiksēta un vairs nevēlas riskēt, un 2. līmeņa kapitālu pievieno 1. līmenim. Ja šādi izdara, tad 2. līmeņa kapitāls katrā gadījumā vairs nekritīsies. Savukārt 1. līmeņa kapitāls katru gadu tiek aktualizēts atbilstoši algas izmaiņām, un, ja algas izmaiņas ir negatīvas, tad tas nenokritīsies zemāk."

Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere uzsvēra – tā kā 2. pensiju līmeni iegulda finanšu tirgos, tas nav pasargāts no svārstībām. Un nav tādu politikas instrumentu, ar kuriem varētu novērst to, ka, iestājoties dažādiem ekonomiskiem, politiskiem vai citiem satricinājumiem, finanšu tirgi uz tiem reaģē ar kritumu.

Viens no rīkiem, kā pasargāt savus uzkrājumus, ir izvēlēties atbilstošu ieguldījumu plānu. Jaunākiem iedzīvotājiem jālūkojas pēc riskantākiem plāniem, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem pēc konservatīviem. Tiesa, pagājušā gada pieredze rāda, ka arī stabilie ieguldījuma plāni nav pasargāti no negatīvām svārstībām.

"Otra iespēja ir mēģināt atlikt šīs fondētās pensijas izmantošanu un pievienošanu plānam līdz brīdim, kad tirgus atgūstas.

Šobrīd ir ierobežotas iespējas, lai ko tādu darītu, līdz ar to mēs kopā ar Labklājības ministriju un nozari skatāmies, kādi būtu iespējamie risinājumi, lai to veicinātu. Viena iespēja ir atlikt fondētā pensiju līdzekļu izmantošanu uz vēlāku laiku un tikai tad pievienot. Vēl iespējams risinājums ir saglabāt šo ieguldījumu tirgos un izņemt tikai pakāpeniski. Piemēram, noteiktā periodā dzēšot daļu plāna apliecību, kas gan ļautu mazināt tirgus ietekmi ilgākā termiņā, gan arī ļaut turpināt pelnīt tirgos, ja ir labvēlīga tirgus situācija," pastāstīja Zitcere.

Finanšu ministrijas redzējums gan ir pretrunā Labklājības ministrijas iecerei piecus gadus pirms pensionēšanās ļaut nofiksēt ieguldījumus, šāda veidā liedzot iespēju vēl pelnīt.

"Tajā brīdī, kad tirgi ir nokritušies un ir zaudējumi reāliem cilvēkiem, ir grūti pieņemt lēmumu saglabāt ieguldīšanu tirgos. Līdz ar to ir vēlme palīdzēt, piedāvāt risinājumus, tas vērtējams pozitīvi. Bet mēs no savas puses cenšamies arī skaidrot šo kopējo situāciju mazliet plašāk," norādīja Zitcere.

Uzkrāt pensiju kapitālu arī pēc pensionēšanās?

Savs redzējums, kas ir līdzīgs Finanšu ministrijas paustajam, ir arī Finanšu nozares asociācijā pastāvētājam komercbankām. Tās rosina arī pēc pensionēšanās ļaut turpināt pensijas kapitāla uzkrāšanu.

"Tā vai citādi atļaut pakāpenisku kapitāla izņemšanu, jo tāpat kā iemaksāšanas, uzkrāšanas periodā katru mēnesi mēs veicam iemaksas. Un tas mums risku mazina ļoti labi. Tieši tāpat tas var strādāt arī izmaksu periodā," sacīja "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds.

Labklājības ministrijas pārstāve Dace Trušinska gan ir skeptiska par šādu priekšlikumu: "Abi šie līmeņi ir saistīti, tie nav atraujami viens no otra. Pakāpeniska izņemšana nozīmē, ka kaut kādu daļu tagad izlietos un daļa kapitāla paliek šajos finanšu tirgos. Es nezinu, tāda situācija jāvērtē."

Pretējās domās ir Jānis Rozenfelds: "Vismaz iespēja atlikt 2. pensiju līmeņa kapitāla izņemšanu vēl līdz nesenai pagātnei dalībniekiem pastāvēja. Un kovida pandēmijas laikā arī uz laiku tika ieviesta kā ārkārtas solis 2020. gadā. Līdz ar to apgalvot, ka tas ir neiespējami, – es šim argumentam negribētu piekrist."

Garantiju fonds pensiju noguldījumiem?

Savukārt "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis zināja stāstīt, ka citās valstīs prakses ir dažādas un arī Latvija varētu tās izskatīt.

"Trīs līmeņu pensiju sistēma ir ļoti izplatīta, bet nianses ir ļoti dažādas. Ir prakses, kur var atlikt uzkrājumu izņemšanu uz vairākiem, ja nemaldos, tad pieciem gadiem. Var būt arī citas prakses, es visas nepārzinu. Savukārt, ja tiek izmaksa veikta no otrā līmeņa, tad tas tiek veikts pakāpeniski, atsevišķi no pensiju fonda. Nauda turpina palikt finanšu tirgos un turpina uzkrāt. Un pirmais līmenis ir atsevišķi un, kā es saprotu, tad šī nauda pēc tam netiek arī apvienota. Kad sasniedz pensiju vecumu, ir atsevišķi pirmais un otrais pensiju līmenis," pastāstīja Briedis.

Ekonomikas zinātņu doktors, pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka būtu jāveido noguldījumu garantiju fondu: "Ja mēs paņemam līdzvērtīgi, kā tas notiek bankās, kurās ir noguldījumu garantiju fonds, kur katra banka ik mēnesi atskaita noteiktu noaudu garantiju fondā ar domu, ja bankā notiek problēmas, tad noguldītāji var saņemt šo garantēto summu līdz 10 tūkstošiem eiro. Šeit es piedāvātu līdzīgu risinājumu. Un, ja es nekļūdos, tad arī Lielbritānijā eksistē šāds modelis, ka tiek izveidots pensiju garantiju fonds, kur pārvaldnieki no saviem līdzekļiem katru mēnesi ieskaita noteiktu naudas summu, lai pasargātu šos pensionārus.

Ja dodas pensijā un pēkšņi 12 mēnešu laikā notiek finansiāls krahs, tad šo starpību pensionāri var kompensēt caur šo garantijas fondu."

Voļska ieskatā tas varētu attiekties gan uz otro, gan, iespējams, trešo pensiju līmeni, un šāds garantiju fonds pasargātu nākotnes pensionārus no ekonomikas cikliskuma riska. Viņš gan atgādināja, ka diskusijas par to, ka būtu kas jāmaina pensiju sistēmā, noris vidēji reizi trijos gados. Līdz šim tālāk par priekšlikumiem nekas nav nonācis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti