Gan publiskām ēkām, gan daudzdzīvokļu namiem tehniskā apsekošana obligāti ir jāveic reiz 10 gados, un tas jādara sertificētam būvspeciālistam.
Iepriekš prasība pēc tehniskās apsekošanas bija vēlama jeb brīvprātīga, bet pirms diviem gadiem pieņemtās izmaiņas būvniecības normatīvajos aktos nosaka, ka tā ir obligāta prasība.
Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis Māris Demme aicina neatlikt šo darbu uz pēdējo brīdi.
"Būvspeciālistu skaits mums Latvijā ir ierobežots, tāpēc būtu pēdējais laiks sāk to darīt," atgādināja Demme.
"Ja mēs runājam, kurš var veikt šādu periodisko apsekošanu, tad tas veicēju loks ir diezgan plašs. To var darīt gan attiecīgās būves būvkonstrukciju projektētājs, gan arhitekts, gan būvdarbu vadītājs, gan būvuzraugs. Viņi visi var veikt būves tehnisko apsekošanu. Šajā apsekošanā jānovērtē trīs galvenās būtiskās prasības - mehāniskās stiprības stabilitāte, lietošanas drošums un ugunsdrošības risinājumi," skaidroja Demme.
Lai arī daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām ikgadējo vizuālo apsekošanu veic arī namu pārvaldnieks, periodiskā tehniskā apsekošana ir obligāta.
Iegūtā informācija ļaus namu īpašniekiem saprast, kādā tehniskā stāvoklī ir to īpašums, un, vai ir nepieciešams veikt remontu.
Regulārā tehniskā apsekošana palīdzēs veidot arī būvniecības informācijas sistēmas datu bāzi, lai situācijās, kad rodas aizdomās, ka blakus esošā būvniecība ietekmē esošo namu tehnisko stāvokli, var ne tikai ar minējumiem, bet jau pierādījumiem vērsties pie jauno būvju attīstītājiem.
"Tādā gadījumā jau šī datu bāze veidosies un pildīsies, un būs vieglāk strādāt ar šiem jaunajiem objektiem, jo varēs apskatīt tehnisko stāvokli blakus esošajiem īpašumiem," skaidroja Būvniecības kontroles pārstāvis.
Māris Demme sprieda, ka savlaicīgā tehniskās apsekošanas veikšanā šķērslis varētu būt ne vien sertificētu būvspeciālistu trūkums, bet arī namu īpašnieku neinformētība.
Cik reāla ir situācija, ka publiskās un daudzdzīvokļu ēkas noteiktajā termiņā veiks tehnisko apsekošanu?
"Grūti pateikt, gribētos cerēt, ka jā. Mums arī būvniecības informācijas sistēmā, ja mēs runājam par ekspluatācijas lietām, tad mums sistēma sadalās. Proti, ir būvniecības lietas, kur parādās visi procesi saistībā ar būvniecību, un ir ekspluatācijas lietas. Gan vienā, gan otrā sadaļā ir izstrādāti risku algoritmi. Ja mēs runājam par ekspluatācijas lietām, tad tur galvenais informācijas gūšanas veids ir periodiskās apsekošanas. Līdz ar to sistēma, ņemot vērā iestrādāto algoritmu, varēs noteikt būvei riska līmeni. Tad uzraugošajai institūcijai ir iespēja pievērst uzmanību tiem objektiem, kur būtu nepieciešams pieņemt kādus lēmumus," skaidroja Demme.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders stāstīja, ka ministrijai nav apkopoti dati, cik daudz daudzdzīvokļu ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet ministrijas uzdevumā eksperti katru gadu pēta noteiktas sērijas daudzdzīvokļu ēkas, lai izdarītu secinājumus par to tehnisko stāvokli.
"Par tehnisko stāvokli tādu datu īsti nav. Ja mēs skatāmies pa sērijām ir, protams, konstrukcijas, kas ēkām ir neapmierinošā stāvoklī, piemēram, jumti ir jāpastiprina vai kaut kas tāds, bet esam pārliecinājušies, ka kopējais daudzdzīvokļu māju stāvoklis ir tomēr atbilstošs būvniecības prasībām, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte. Tātad ir konstatēti tipiskākie defekti un ir sagatavoti tipveida risinājumi," norād1ij Auders.
Savukārt pirmskara ēkām situācija ir sarežģītāka.
"Tādēļ, ka nav iespējams veikt izlases pētījumus. Šīs ēkas ir ļoti dažādas. Atšķiras gan būvniecības kvalitāte, gan laiks, kad celta. Noteikti pēc šiem gadiem, kad būs jāizpilda prasība, tad būvniecības informācijas sistēmā mēs varētu redzēt, cik daudzas ēkas ir sliktā stāvoklī. Šobrīd šādas informācijas nav," atzina ministrijas pārstāvis.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidroja, ka ēku tehniskās apsekošanas mērķis ir konstatēt konstrukciju nolietojumu un tuvākos riskus.
"Tas var arī novest pie tā, ka tehniskās apsekošanas veicējs secina, ka ēka vairs nav ekspluatējama, ka nolietojums, konstrukciju tehniskais stāvoklis jau ir tāds, kas pakļauj riskam iedzīvotājus vai lietotājus," sacīja Feldmane.
Cik liela cerība, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji patiesi pildīs šo obligāto prasību, ņemot vērā faktu, ka tehniskās apsekošanas izmaksas jāsedz pašiem?
"Man grūti izteikt prognozes, bet attiecībā uz publiskām ēkām ir paredzēta administratīvā atbildība par šī pienākuma nepildīšanu. Bet attiecībā uz dzīvojamām mājām mēs pagaidām par to neesam runājuši," atbildēja Feldmane.
Bet gadījumā, ja tās šo pienākumu tuvākajos astoņos gados nepildīs, tad Ekonomikas ministrija sola sākt diskusijas par administratīvo atbildību.
