Latvijas Radio aptaujātie grāmatu izdevēji šo gadu vērtē pozitīvi, sakot, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis izdoto grāmatu skaits un arī pieprasījums nesarūk. Savu artavu nozares attīstībā sniedz arī samazinātā PVN likme 5% apmērā, kuru ieviesa kopš pagājušā gada sākuma. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA "Jāņa Rozes apgāda" izpilddirektore Renāte Punka stāsta: "Ja mēs skatāmies uz PVN pozitīvo efektu, tad jāsaka, ka tiešām tāds ir bijis un mums ir izdevies nozarē cenu kāpumu mazināt. Ja mēs salīdzināt procentuāli cenu pieaugumu, kāds tas bija citām precēm pagājušā gadā, tad es gribētu teikt, ka grāmatām vidējā cena cēlusies pavisam nedaudz. Aptuveni par 10%. Mēs redzam, ka citām precēm cenas ir dubultojušās."
Tāpat grāmatizdevēji atzīst, ka dramatiskais papīra cenas kāpums, kas nozari pamatīgi satricināja pērn, ir mitējies.
"Šajā ziņā mums ir sajūta, ka kāpums ir apstājies. Diemžēl tas, kas kaut kad ir uzkāpis, reti kad krīt uz leju, bet vismaz tas straujais un neprognozējamais papīra cenas kāpums, kas mums apgrūtināja darbu 2021. un 2022. gada sākumā, tas šobrīd, šķiet, ir piebremzējies," saka asociācijas priekšsēdētāja.
Punka akcentē, ka papīrs nebūt nav vienīgā izmaksu pozīcija, kas ir pieaugusi: "Ir mainījušies atalgojuma nodokļi, gan līmenis atalgojumam, kāds vispār ir jāmaksā par darbu jebkurā grāmatniecības jomā – gan tulkotājiem un autoriem, gan tipogrāfiju darbiniekiem. Arī energoresursu izmaksas. Visas šīs komponentes, kas ietekmē dzīvi mums visiem – gan mājsaimniecībām, gan ražotājiem – un, protams, šajā gadījumā grāmatu izdevēji nav nekāds izņēmums."
Izdevniecības SIA "Zvaigzne ABC" īpašnieces Vijas Kilblokas aprēķini liecina, ka 2022. gadā viņas vadītās izdevniecības izmaksu pozīcijas kāpušas par aptuveni 20%: "Noteikti tas parādīsies grāmatas cenā, bet ir vēl 2023. gads, kurā atkal izmaksas nāk klāt. Grāmata nav izrauta no visa pārējā ekonomikas cikla. Tas pats, kas notiek ar maizes klaipu, tas pats notiek ar grāmatu. Pret grāmatas cenu pircējs ir jūtīgāks. Tā tas ir bijis vienmēr."
Tomēr kopumā Vija Kilbloka šo gadu vērtē pozitīvi, sakot, ka pēdējie trīs gadi ir nesuši daudz grūtību un pārbaudījumu: "Šis ir patiesībā pirmais normāla darba gads pēc trim grūtiem gadiem – divi kovida gadi un kara gads. Es varētu teikt, ka
tirgus tendence šobrīd ir tāda, ka viss normalizējas. Cilvēki pierod pie grūtībām, pie dažādiem ārēju faktoru izraisītiem emocionāliem stāvokļiem un sāk normāli dzīvot. Tas nozīmē, ka atkal lasa grāmatas, izglītojas, atpūšas, ceļo."
Ne tik optimistisks ir izdevniecības SIA "Jumava" valdes loceklis Juris Visockis, sakot, ka ir jūtams, – cilvēkiem pirktspēja ir sarukusi: "Šobrīd grāmatu tirgus ir vieglā, bet krītošā pozīcijā. Grāmata ir ļoti trausla, saistīta ar katru ekonomisko satricinājumu, jo grāmata ir tajā grozā, kuru pircēji izvērtē ar lielu apdomu. Jā, esam lasītāju tauta, un tas ir labi."
Taču, pēc Visocka novērojumiem, pandēmijas radītās finanšu grūtības ir atstājušas iespaidu uz cilvēku rocību un izdarītajām pirkuma izvēlēm: "Lielam satraukumam nav vietas, bet nav vienkārši šajā tirgū saglabāt vietu."
Tomēr kopumā, analizējot nozares sniegumu, grāmatu izdevējiem šis gads nav nesis darbības kritumu. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka akcentē, ka šobrīd ir apstājusies tirgus lejupslīde un grāmatu izdevēju nozare stabilizējas: "Pagājušā gadā saskaņā ar statistikas datiem grāmatu nosaukumu skaits nav īpaši mazinājies. Nav kritušās arī kopējās tirāžas. Nozarē šobrīd ir piesardzīgs optimisms un stabilitāte. Zinu, ka daudziem ir daudz interesantu projektu, kas dienas gaismu ieraudzīs šī gada beigās vai nākamajā gadā. Tā ka mums noteikti būs, ko lasīt."
Vēl viens pozitīvs aspekts – šogad ievērojami pieaudzis pašmāju autoru veidoto grāmatu skaits.
