ĪSUMĀ:
- Iepriekšējā plānošanas periodā siltināšana sākta 623 daudzdzīvokļu ēkām, no tām 400 – pabeigta.
- 200 projekti ir būvniecības statusā vai kārto dokumentus. Bet 40 mājas nespēs līdz 1. oktobrim.
- Lai iesākto varētu pabeigt, plāno izmaiņas programmā – ļaut pabeigt līdz nākamās vasaras izskaņai.
- Taču izmaksām, kas būs pēc 1. oktobra, būs jāmeklē cits finansētājs, proti, banka.
- Jelgavā siltināšanu nepagūs pabeigt divām ēkām – ar 100 un 50 dzīvokļiem.
- Rīgā siltināšanas projektus iesniedza 147 ēkas, bet tikai 72 tika līdz finiša taisnei.
- Rīgā būtu jāsiltina 6000 daudzdzīvokļu māju. "Es pilnīgi pievienojos, ka tas ir sapnis."
- Arī uz jauno programmu lielas aktivitātes no galvaspilsētas pagaidām vēl nav.
- Jaunās programmas apmērs ir 57 miljoni eiro.
620 mājas 9 gados
Iepriekšējos darbus pabeigt vēl jāsteidz, jo jau nākamie min uz papēžiem – tā īsumā varētu raksturot šī brīža situāciju daudzdzīvokļu ēku siltināšanā. Tas nozīmē, ka iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfonda programma, kas ēku siltināšanā bija pieejama pēdējos deviņus gadus, pavisam drīz beigsies. Un paralēli kopš pagājušā gada decembra daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties jaunajā atbalsta programmā.
"Šobrīd ir tā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu programmā, kuras ieviešanas termiņš ir šī gada nogale, vēl daļa atrodas aktīvā būvniecības stadijā un principā iet uz finišu," pastāstīja finanšu institūcijas "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Kopumā iepriekšējā plānošanas periodā, kas ilgst deviņus gadus, būs nosiltinātas 623 daudzdzīvokļu ēkas.
Liekākā daļa projektu ir pabeigti, bet ne visi. "Apmēram 400 mājas ir savus darbus pabeigušas un principā jau bauda augļus un labumus, ko gūst no šīs renovētās mājas," sacīja Vērzemniece.
200 projekti vēl nepabeigti
Tomēr vairāk nekā 200 projektu šobrīd ir vai nu būvniecības statusā, vai kārto dokumentus. "Principā 164 mājas vēl ir būvniecībā, un nepilnas 50 mājas vēl ir dokumentu kārtošanas un saskaņošanas procesā ar "Altum"," informēja Vērzemniece.
Tas nozīmē, ka šīm daudzdzīvokļu mājām darbu pabeigšanas termiņš jau būtībā min uz papēžiem, jo darbi jāpabeidz pavisam drīz – tuvāko nedēļu laikā.
"Ja māja vēlas izmantot visu Eiropas Savienības pieejamo finansējumu, tad līdz 1. oktobrim mājai ir jābūt pabeigtai, nodotai ekspluatācijā un dokumentiem iesniegtiem "Altum"," uzsvēra "Altum" pārstāve.
Vai tas ir reāli izdarāms? "Šobrīd lielākā daļa no mājām darbojas tā, ka šo mērķi arī sasniegs un dokumentācija tiks iesniegta līdz 1. oktobrim "Altum". Bet ir apmēram 40 mājas, kuras ir rakstiski apliecinājušas, ka, iespējams, nespēs līdz 1. oktorbim iesniegt mājas renovācijas apliecinošo dokumentu "Altum"," atklāja Vērzemniece.
Bet, lai iesāktos projektus tomēr varētu pabeigt, šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie grozījumiem programmā, kas paredzēs, ka iesāktos darbus varēs pabeigt līdz nākamās vasaras izskaņai.
"Taču ar vienu lielu "bet".
Visas izmaksas, kas radīsies pēc 1. oktobra, kuras bija plānotas attiecināt uz Eiropas naudu, – šīm izmaksām ir jāmeklē cits finansētājs," norādīja "Altum" pārstāve.
Jelgavā nepagūs divas mājas
Šāda situācija, ka siltināšanas projektu nepagūs pabeigt laikā un tas radīs jaunas finanšu saistības ar banku, izveidojusies arī divām mājām, kuras apsaimnieko "Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde".
"Šie divi objekti ir daudzdzīvokļu mājas. Vienā ir ap 100 dzīvokļiem, otrā ap 50," pastāstīja uzņēmuma tehniskais direktors Oļegs Kukuts.
Viens no iemesliem, kādēļ projektu pabeigšana aizkavējusies, ir būvniecības cenu pieaugums un darbaroku trūkums. "Un būvnieki vairs nevarēja realizēt objektus gan tādos termiņos, kā bija paredzēts, gan apjomā. Līdz ar to veidojās darbu kavējumi. Protams, arī būvmateriālu sadārdzinājums. Tas viss ietekmēja, un gala rezultāts ir tāds, ka laikā nevar paspēt," skaidroja Kukuts.
Kopumā Jelgavā ir 600 daudzdzīvokļu māju un lielāko daļu jeb 400 apsaimnieko "Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde". Līdz šim nosiltinātas vien 30 mājas.
Oļegs Kukuts atzina, ka tas nav daudz, bet cerīgi skatās nākotnē: "Šobrīd mums ir ap 20 dzīvojamo māju, kuras interesējas par šo procesu. Vairākām mājām mēs jau organizējam projektēšanas darbus, lai varētu jaunajā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā piedalīties."
Rīgā lielas cerības uz jauno programmu
Ne tikai Jelgava, bet arī Rīga uz jauno programmu raugās ar lielām cerībām. Galvaspilsētā, kurā atrodas 44% no visiem daudzdzīvokļu namiem valstī, pēdējos gados ar siltināšanas projektiem ir veicies gausi.
Pēdējos deviņos gados, kad bija pieejama Eiropas Savienības līdzfinansētā programma, Rīgā siltināšanas projektus iesniedza 147 ēkas, bet tikai 72 projekti tikuši līdz finiša taisnei.
"Jā, bet bija trīs nopietnas krīzes," tā vājos siltināšanas rezultātus skaidroja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks. "Tas nav tikai Rīgai un Latvijai. Līdzīga situācija bija gan Igaunijā, gan Lietuvā, kad, sākoties jau ar kovida pandēmiju, iedzīvotāji nezināja, kas būs ar darbiem, darbavietām, atalgojumiem. Tad tika iekavēti šie lēmumi. Vēlāk arī enerģētiskā krīze ļoti nopietni patukšoja uzkrājumus. Savukārt gan kovida pandēmijas loģistikas ķēžu pārrāvums, gan Krievijas iebrukums un būvniecības cenu sadārdzinājums bija iemesls, un arī karš kā tāds, kad iedzīvotāji nezināja, ir īpaši sākotnēji, vai ir vērts ieguldīties savos īpašumos un diemžēl atteicās."
Rīgā situācija nav iepriecinoša, jo vēl nepieciešams atjaunot jeb siltināt aptuveni 6000 daudzdzīvokļu māju.
Ambiciozi mērķi vai sapnis?
Ar ambicioziem mērķiem nācis klajā pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks", sakot, ka turpmākajos sešos gados nosiltinās 2000 ēku. Tas nozīmē, ka gadā jānosiltina vairāk nekā 300 māju. Salīdzinājuma – līdz šim Rīgā nosiltināja vien dažas mājas gadā. Izņēmums ir šis gads, kad siltināšanas projekti veikti 52 daudzdzīvokļu ēkās.
Vai šie siltināšanas mērķi ir sapnis vai realitāte? "Es pilnīgi pievienojos, ka tas ir sapnis, bet ir jāsapņo, lai kaut nedaudz mēs tam tuvinātos. Tas, par ko runājam mēs, ka pie esoša finansējuma un atbalsta apjoma, kāds patlaban ir "Altum" iezīmētie 57 miljoni eiro, kas ir paredzēti 170 ēkām visā Latvijā, nevis tikai Rīgā, tas ir nepietiekami. Un patiesībā,
lai renovētu šīs 2000 mājas, tad nepieciešamais kapitāls būtu vismaz miljards eiro,
kas ir daudz vairāk, nekā šobrīd iezīmētais finansējums," norādīja "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes locekli Mārtiņš Paurs.
Tikmēr "Altum" pārstāve Ieva Vērzemniece stāsta, ka iepriekšējos deviņos gados no visiem realizētiem projektiem tikai 15% bija Rīgā. Runājot par jauno programmu, kur saņemti 39 pieteikumi, liela aktivitāte no galvaspilsētas pagaidām vēl nav.
"Principā Rīgas pieteikumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Vēl mēs tādos reālos projektos no Rīgas neredzam, bet, iespējams, viss vēl ir priekšā," piebilda Vērzemniece.
Viņa vērtēja, ka Rīgā pēdējos gados par ēku siltināšanas tempa palielināšanu tur rūpi, tiek veidota tam labvēlīga augsne un tagad jāgaida augļi. "Tas virziens jau ir. Ir infrastruktūra, un tagad tam, visticamāk, ir jāpāriet darbos, reālos pieteikumos, un skaidrs, ka Rīga domā par vēl kāda finansējuma avotu papildus Rīgai, jo,
ja Rīga ieskriesies, tad ar šīm programmām vien, kas ir mūsu pārraudzībā, nepietiks," sacīja Vērzemniece.
Jaunās programmas apmērs – 57 miljoni eiro
Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio gan skaidroja: būs pieprasījums pēc siltināšanas projektiem, būs arī finansējums.
Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs pastāstīja, ka pēdējos deviņos gados no Eiropas maka bija pieejami 200 miljoni eiro un kopā ar iedzīvotāju līdzfinansējumu ēku siltināšanā iegultīti 400 miljoni eiro. Jaunās programmas apmērs ir 57 miljoni eiro.
"Bet vispār mēs runājam par 230 miljoniem eiro kopumā, kas jau ir šobrīd iezīmēti no dažādiem fondiem ēku atjaunošanai," sacīja Silovs.
Eiropas līdzfinansējums jāliek lietā tuvākajos sešos gados. "Protams, es ceru, ka mēs šo finansējumu izlietosim ātrāk un ēkas atjaunosim ātrāk, jo tā iepriekšējā perioda problēma bija, ka šogad vēl ir diezgan daudz ēku, kas tiek atjaunotas, lai gan finansējums bija pieejams no 2016. gada. Ja mēs būtu darījuši ātrāk, tad mēs būtu vairāk ēku nosiltinājuši," sacīja Silovs.
Bet, tā kā tika atlikts uz pēdējo brīdi, tad nosiltinātas tikai 640 daudzdzīvokļu ēkas visā Latvijā.
