ĪSUMĀ:
- Pašvaldības tūrisma mītnēs izmitina vairāk nekā 13 tūkstošus Ukrainas kara bēgļu.
- Lielākajā daļā pašvaldību nav brīvu vietu.
- Studentu dienesta viesnīcās izmitinātajiem Ukrainas kara bēgļiem būs jārod vieta citur, ja nepietiks vietas.
- Rīgā ap 500 ukraiņu ar 1. septembri draud iespēja pamest galvaspilsētas piedāvātās tūrisma mītnes.
- Valdības plāns paredz, ka Latvija var sniegt atbalstu 40 tūkstošiem Ukrainas kara bēgļu. Spriedīs, vai apjomu palielināt.
Pašvaldības izmitina vairāk nekā 13 tūkstošus bēgļu
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotās informācijas Latvijā līdz augusta vidum reģistrēti vairāk nekā 36 600 Ukrainas kara bēgļi. No kopējā skaita ir atņemtas tās personas, kas valstī vairs neuzturas vai sniegtie dati reģistrēšanas sistēmā ir kļūdaini. Pēc VUGD datiem, pašvaldības izmitina vairāk nekā 13 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju. Vien septiņās pašvaldībās ir brīvas vietas, taču aizpildījums svārstās ap 90%.
Lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem vieglāk atrast mājokli Latvijā, kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" izveidojusi portālu "majasbegliem.lv".
Jēkabpils pašvaldība daļu bēgļu izmitināja arī Agrobiznesa koledžas dienesta viesnīcā. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers pastāstīja, ka kopš kara sākuma vidēji 30 ukraiņiem īslaicīgi tur bija mājas.
"Tagad jaunus tur neizmitinājām. Liela daļa aizbrauca, kurš uz ārzemēm – Norvēģiju, Eiropas Savienību, kurš atgriezās dzimtenē. Dažus mēs izmitinājām viesnīcā. Dotajā brīdī tur neviena nav," pastāstīja Skreivers.
Savukārt Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā pašlaik mīt vairāk nekā 200 Ukrainas civiliedzīvotāju. Pašvaldība vēl risina jautājumu, kas notiks, kad visi studenti ievāksies kopmītnēs.
"Mēs gaidām, kad beigsies uzņemšana augstskolā. Tad mēs arī zināsim, cik liels studentu skaits ir izvēlējies pieteikties uz dienesta viesnīcu. Attiecīgi tas mums dos skaidrību par to, cik mums ir vietas, cik ir gribētāju un vai visiem pietiks. Principā vietas būs gan studentiem, gan ukraiņiem. Jautājums, vai viesnīcā, vai kaut kur citur. Varētu būt, ka kāds no Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek pārcelts, bet uz ielas, protams, neviens nepaliks," stāstīja Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcas apsaimniekotājs Armīns Kleinbergs.
Rīgā ap 500 ukraiņu, iespējams, būs jāpamet tūrisma mītnes
Rīga šobrīd tūrisma mītnēs izmitina 878 Ukrainas kara bēgļus. Nepilni 200 dzīvo izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, pastāstīja pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie").
"Mums ir informācija par 37 cilvēkiem, kuriem uz 1. septembri nebūs beidzies izmitināšanas termiņš, kas viņiem pienākas kā atbalsts no valsts puses. Mēs viņus dienesta viesnīcās, kur viņi ir šobrīd, nevarēsim paturēt, jo uzsāksies izglītības process. Tātad tie būs 37 cilvēki, kas mums pilnīgi noteikti ir jāpārmitina," stāstīja Ozola.
Viņa norādīja, ka ir vairākas dienesta viesnīcas, kurās, sākoties mācību gadam, varēs izmitināt ukraiņus. Tāpat galvaspilsēta sadarbojas ar vairākiem komersantiem, kas atvēlējuši vietu kara bēgļiem.
Jūlijā galvaspilsēta teica, ka jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņems, kā vienu no iemesliem minot tūrisma mītņu trūkumu. Taču pēc 1. jūlija stājās spēkā izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas noteikumos, paredzot trīs reizes mazāku valsts atbalstu, kāds nepieciešamas galvaspilsētai mītņu nodrošināšanai. Rīgai ar 100 eiro mēnesī par vienu izmitināmo cilvēku tūrisma mītnēs nepietiek, jo cenas ir augstākas. Tāpēc pašvaldība lēma iztrūkstošo daļu segt no sava budžeta līdz 1. septembrim.
"Pēc pirmā septembra, mēs šobrīd esam uzsākuši aktīvi informēt ukraiņus, uz kuriem tas attieksies, ka šī starpība par gala summu būs jāsedz viņiem pašiem. Vai arī viņiem būs jāatbrīvo šīs telpas un jāmeklē cita dzīvesvieta. Mūsu gadījumā šādi ir 536 cilvēki," norādīja Ozola.
Tomēr Rīga turpina uzņemt ukraiņus. Mēneša sākumā galvaspilsēta paziņoja, ka turpmāk varēs nodrošināt izmitināšanu par augstāku maksu, bet uz īsāku termiņu – 60 dienām. Taču Ministru kabineta noteikumiem ir piebilde - tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Pēc VUGD sniegtās informācijas Rīgā 100% ir aizpildītas visas vietas, taču VUGD dati krietni atšķiras no pašvaldības.
Vērtēs, vai palielināt griestus Ukrainas bēgļu uzņemšanai
Pašvaldības pašlaik tiek galā ar Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Valdības plāns paredz, ka varam sniegt atbalstu 40 tūkstošiem Ukrainas kara bēgļu. Iesaistītās puses tuvākajā laikā vērtēs nepieciešamību veikt korekcijas plānā.
Pēc VUGD sniegtās informācijas šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 36 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju. Latvijas griesti uzņemšanai bija 40 tūkstoši. Vai tiek gatavoti plāni par iespēju uzņemt vairāk bēgļu?
Šobrīd tendence ir tāda, ka [bēgļu] plūsma ir stabilizējusies, lai arī joprojām pietiekami liels skaits ieceļo caur ārējo robežu. Vidēji tie ir tuvu tūkstotim cilvēku dienā, bet pamatā kādi 12 vai 15 cilvēki no visas plūsmas vēršas pēc lūguma nodrošināt izmitināšanu. Ukrainas likumā šie 40 tūkstoši vairāk plānoti izmitināšanai, kas mums šobrīd ir vairāk nekā 12 tūkstoši – nav tuvu tam. Bet kopējais cilvēku skaits, kas pieprasījuši sociālo atbalstu, pēc Labklājības ministrijas datiem – 30 tūkstoši, kas šobrīd ir saņēmuši garantēto minimālo ienākumu pabalstu.
Indikatīvi valdības iezīmētais plāns izdevumiem bija nedaudz vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet šobrīd faktiski ir iztērēti ap 50 miljoniem eiro. Tādēļ pret indikatīvo plānojumu šis pakalpojumu grozs joprojām ir šajā iezīmētajā finansējumā. Tādēļ arī ir jautājums, vai nepieciešams kaut ko būtiski mainīt? Mēs varam droši teikt, ka šobrīd pašvaldības tiek galā ar to kapacitāti, kas bijusi līdz šim.
Bet pēc VUGD datiem raugoties vien pāris pašvaldībās šobrīd ir brīvas vietas ukraiņu uzņemšanai, bet tāpat aizpildīti aptuveni 90% vietu.
Kā jūs arī pareizi mināt vietu aizpildīšana ir tuvu 100%, bet tas ir plūstošs process. Uz šo aizpildījumu nevar skatīties ar nākamās nedēļas acīm. Šis aizpildījums šobrīd tiek regulēts caur reālo cilvēku plūsmu.
Rīgā ir brīvas vietas 60 dienām, bet par augstāku maksu. Tur saka, ka ir iespēja uzņemt bēgļus, taču vispirms tiek vērtēts, vai kādā citā pašvaldībā nav brīvas vietas un tikai tad galvaspilsēta var uzņemt.
Tādā precīzā pieejā, kamēr nav tiešām izsmelti resursi kaut kur citur, nevar darbināt 60 dienas – es teiktu, ka tas ir fleksibls risinājums. Ja mēs saprotam, ka patiesi šī vajadzība ir tāda, kāda tā bija jūnijā, kad lēma par šīm 60 dienām par paaugstinātu maksu, bija pilnīgi skaidrs, ka neatkarīgi no tā, vai ir kādā pašvaldībā dažas vietas, ja, piemēram, Rīgā ierodas lielāks cilvēkus skaits un ir nepieciešams darbināt šīs 60 dienas, tad, protams, tas var tik darīts.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā reģistrēti 36 648 Ukrainas iedzīvotāji. Starp bēgļiem 46% ir sievietes, 22% – vīrieši, bet 32% ir bērni, pamatā vecumā no diviem līdz 17 gadiem.
Valdība jūlija beigās pieņēma grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kas paredz Ukrainas bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām segt lielākas izmaksas.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
