Pilsoņa pienākums atbalstīt Ukrainu – cilvēki «Saulespuķu ceļā» atzīmē Neatkarības dienu

Vairāki desmiti cilvēku trešdien piedalījās zibakcijā "Saulespuķu ceļš", tādējādi atzīmējot Ukrainas Neatkarības dienu. Akciju maršrutā no Ventspils ielas līdz pašai Ukrainas vēstniecībai organizēja labdarības biedrība "Tavi draugi", šajā ceļa posmā aicinot līdzcilvēkus nostāties dzīvajā ķēdē un simboliski no rokas rokā padot saulespuķu pušķi, ko zibakcijas noslēgumā saņēma Ukrainas vēstnieks Latvijā

"Gribu pateikt paldies visiem, visiem, kas līdz šai dienai ir palīdzējuši, iesaistījušies, atbalstījuši mūs un ir šeit šodien. Jo tas, ka mēs esam visi kopā šajos notikumos, dod mums gan Latvijas, gan Ukrainas patriotisma sajūtu.

Tas ir tas, kas mūs dzen uz priekšu – sajūta, ka visu, ko mēs darām, mēs to darām kopā.

Tāpēc ar lielāko prieku uzsāku šo akciju. Slava Ukrainai!" sacīja biedrības "Tavi draugi" dibinātājs Ulvis Noviks, dodot startu zibakcijai.

Ceļā sanākušie rotājās ar Ukrainas simboliku un viens otram, uzsaucot "Slava Ukrainai!", nodeva saulespuķu pušķi, kas sasniedza Ukrainas vēstnieku Latvijā.

Pasākuma apmeklētāja Elita uzsvēra, ka tas bijis pilsoņa pienākums piedalīties akcijā, jo Krievijas karš Ukrainā apdraud arī Baltijas valstis un Eiropu. Elita sacīja: "Es apbrīnoju ukraiņu tautu, ukraiņu vīriešus un arī ukraiņu sievietes, kas ierodas šeit un strādā, un valodu ļoti ātri iemācās. Un kuras arī pēc neilga laika brauc atpakaļ."

«Saulespuķu ceļā» atzīmē neatkarības dienu
00:00 / 02:46
Lejuplādēt

Akcijā visi kopā varēja atzīmēt Ukrainas Neatkarības dienu, un kas gan var būt skaistāks par ziedu dāvāšanu svētkos, uzsvēra organizatori. Viena no organizatoriem Laura Čaupale sacīja:

"Mums tas ir svarīgi tāpēc, ka karš nav beidzies, un ir svarīgi neatslābt.

Skaidrs, ka valda pieradums, valda nogurums, bet mēs nepadosimies. Mēs iesim kopā ar Ukrainu. Tā ir mūsu izvēle, un šī akcija ir kā kārtējais aicinājums pievienoties cīņā par Ukrainas neatkarību un sveiciens Ukrainas Neatkarības dienā. Slava Ukrainai!"

Noviks piebilda: "Tas ir tāds kā kopīgs sveiciens svētkos Ukrainai no mums visiem."

Akcijā piedalījās daudz cilvēku – bērni, pieaugušie un sirmgalvji. Ukraiņi un latvieši.

Dziesmu pavadībā ziedus nodeva vēstniekam Oleksandram Miščenko, kurš pateicās par izrādīto atbalstu, kā arī aicināja šajā dienā pieminēt neatkarības aizstāvjus – kritušos, kā arī ievainotos, kurus viņš pats vakar esot apciemojis Vaivaros.

"Pieminēsim kritušos ar minūti klusuma un pēc tam izdziedāsim Ukrainas un Latvijas valsts himnas, kas mums ļoti palīdz. Tas ir mūsu vēstījums Putinam un Lukašenko, ka mēs nebaidāmies," sacīja vēstnieks.

Kaut arī svētkus šogad aizēno karš, zibakcijai izdevās radīt svētku sajūtu. Tā sacīja ukrainis Mihails, kurš darba dēļ šurp pārcēlies pirms gada.

Akcijas dalībnieks Mihails

"Protams! Protams! Nekāds Putins, nekāda Krievija mums neizbojās šos svētkus – Neatkarības dienu, kas ir valsts galvenie svētki.

Man liekas, lai cik grūti arī būtu, nedrīkstam aizmirst, ka šodien ir Ukrainas dzimšanas diena. Lai kā viņi censtos mums šo dienu izbojāt, viņiem tas nesanāks," uzsvēra Mihails.

Arī akcijas dalībnieces Daniela un Dagnija uzsvēra: "Uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums – atbalstīt ukraiņus viņu un patiesībā visu mūsu cīņā par brīvību. Tas ir mūsu pilsoniskais pienākums noteikti – atbalstīt un visādā veidā palīdzēt."

Arī Latvijas Radio aptaujātie cilvēki norādīja, ka ieradušies atbalstīt Ukrainu, kas "stāv arī par mums".

Latvijas Televīzija un Latvijas Radio novēroja, ka gājienā pulcējas liels skaits dalībnieku. Pasākums noslēdzās ap plkst. 13 pie Ukrainas vēstniecības.

Biedrība "Tavi draugi" aicina cilvēkus turpināt ziedot Ukrainas iedzīvotāju atbalstam. Pašlaik mazinājies ziedotāju daudzums.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti