Pērn ieslodzījuma vietu speciālisti lielākajai daļai jeb 64% notiesāto identificējuši atkarību izraisošu vielu lietošanas riskus. Kā novērojuši darbinieki – divām trešdaļām no visiem ieslodzītajiem alkohols un narkotiskās vielas ir bijusi nopietna problēma un, iespējams, pat iemesls nonākšanai aiz restēm. Latvijas Radio devās uz Olaines cietuma atkarīgo centru – vietu, kur notiesātajiem notiek cīņa pašiem ar sevi.
Olaines cietuma atkarīgo centrā ieslodzītajiem – stingrs režīms
Pirms nepilniem desmit gadiem Ieslodzījuma vietu pārvalde sāka domāt par to, kā efektīvāk mazināt notiesāto atkarības. Skatoties uz Norvēģijas un Polijas pieredzi, radās iecere notiesāto atkarības mazināt pēc kopienu principa, neiejaucoties medicīniski. Lielāko daļu (85%) no izmaksām sedza Norvēģija. Skandināvi arī dalījās pieredzē un apmācīja darbiniekus. 2015. gadā sākās centra būvniecība Olaines cietuma teritorijā. Pēc nepilna gada, oktobrī, centru atklāja un mēneša beigās ieradās pirmie četri klienti.
Kad notiesātais ierodas centrā, viņu mēnesi izvērtē speciālisti, kas izraugās piemērotāko atkarību mazināšanas programmu. To ilgums ir no četriem līdz sešiem mēnešiem.
Olaines cietuma atkarīgo centra priekšnieka vietnieks Vitālijs Jakovļevs pastāstīja, ka pastāv trīs apakšprogrammas. ""Atlantis", kas strādā ar notiesātā tagadni un pagātni. Tā ir vairāk vērsta uz savu domu analizēšanu – kāpēc ir noticis noziedzīgais nodarījums. Otra programma ir "Pathfinder", kas ir vairāk vērsta uz sociālām prasmēm. Tā ir paredzēta notiesātajiem, kas plāno tuvākajā laikā atbrīvoties – beidzas soda termiņš vai tuvojas nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana. Trešā programma ir integrētā "Atlantis un Pathfinder" programma, kurā tiek iesaistītas sievietes no Iļģuciema cietuma, kā arī ir slēgtās grupas no Centrālcietuma," stāstīja Jakovļevs.
Pārsvarā, kad ir nodaļā, notiesātie uzturas lielajā resocializācijas telpā. "Šeit ietur trīs ēdienreizes, notiek ik rīta sapulces, televizora skatīšanās noteiktā laikā pēc dienas kārtības. Tur mēs varam redzēt mācību klases, kas paredzētas nodarbībām un brīvā laika aktivitātēm, piemēram, ja kāds vēlas, var uzspēlēt galda futbolu vai citas spēles. Telpas ir lielas. Kopumā [šajā nodaļā] ir 12 dzīvojamās telpas. Katrā telpā ir divas guļamvietas," pastāstīja Jakovļevs.
Tāpat ir arī datorklase un bibliotēka.
"Bibliotēka ir apmeklēta bieži. Sākumā notiesātajiem ļāvām ņemt grāmatas, cik viņi vēlas. Viņi nāk vienu reizi nedēļā un paņem grāmatas. Viņi sāka ņemt desmit. Mēs nevarējām saprast, kāpēc katrs ņem pa desmit, bet pēc tam sapratām, ka šīs grāmatas ieliek maisiņos un izmanto kā hanteles," norādīja Jakovļevs.
Atkarīgo centrs spēj uzņemt 200 notiesātos, taču līdz šim lielākais ieslodzīto skaits vienlaikus bijis 80 personas.
Tāpat ir pieejamas arī sporta nodarbības.
"Šobrīd atkarīgo centra sporta zālē notiesātajām sievietēm notiek nodarbība, kā jūs redzat – aerobika. Notiek iesildīšanās, un tūlīt kontaktpersona vadīs šo nodarbību.
Sporta zāle ir liela. Sporta zālē vairāk paredz tādas nodarbības, kas vērstas uz saliedēšanos, spēju sadarboties, jo, kā rāda prakse, notiesātie nemāk sadarboties.
Bieži notiek kaut kādi konflikti, piemēram, bija vārti vai nebija, skāra tīklu vai ne. Tad kontaktpersonām ir jāmēģina nomierināt viņus. Vislielākās nesaskaņas un vārdu pārmaiņa, un pat citreiz aiziet līdz kautiņam – tas notiek tieši sporta zālē nodarbību laikā," skaidroja Jakovļevs.
Atkarīgo centra kontaktpersonas jeb inspektori ikdienā formas nevalkā. Pierādīts, ka forma veido barjeru starp notiesāto un darbinieku.
Pastāv arī nomierinošā telpa, kurā ir pufi no nesaplēšama, viegli notīrāma materiāla. Ir video novērošana. "Šī telpa ir paredzēta notiesātajam, kas ir agresīvs. Lai sevi pats nesatraumētu. Tad līdz divām stundām, uzliekot rokudzelžus, notiesāto te var ievietot, lai viņš nomierinās," norādīja Jakovļevs.
Blakus ir soda izolators, kurā par pārkāpumiem ieslodzīto var likt līdz pat divām nedēļām.
Jakovļevs norādīja, ka režīms ir stingrs, pat stingrāks nekā citās ieslodzījuma vietās. Kaut arī infrastruktūra ir patīkamāka un ir savas priekšrocības, Olaines cietuma atkarīgo centrā nav viegli.
"Ja es būtu notiesātais, tad es šeit negribētu atrasties, jo vieglāk ir izciest sodu, piemēram, Valmierā vai Jelgavā, kur, ja negribi, tad vari neko nedarīt. Bet, ja tu esi motivēts kaut ko savā dzīvē mainīt un mazināt atkarību, tad notiesātie brauc uz šejieni. Šeit viņi brauc brīvprātīgi. Protams, ka tas ir liels bonuss nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, jo tiesnesis skatās, ko tu esi darījis soda izciešanas laikā," stāstīja Jakovļevs.
Ieslodzītie uz centru dodas, lai augtu, nevis degradētos
Ja ieslodzītais neievēro dienas režīmu un neiesaistās programmā, tad viņu izslēdz no tās un ir jāatgriežas atpakaļ cietumā.
"Tie, kas ir atbraukuši, tāpēc, ka cietumā vienkārši nepatīk sēdēt, tiem jau nekas nepalīdz," uzsvēra viens no notiesātajiem – 24 gadus vecais Dāvids. Viņš pastāstīja, ka sakāvies ar policistiem, esot lielā alkohola reibumā, un cietumā nonācis pirmo reizi. "Daudz ko neatceros. Protams, sava vaina. Nu, stulbības dēļ," viņš sacīja. Dāvidam ieslodzījumā palikuši trīs mēneši un 27 dienas. Kopējais termiņš bijis gads un divi mēneši.
Dāvids neuzskata, ka viņam ir alkohola atkarība, taču sarunas laikā jaunietis piemin ik vakara iedzeršanu.
"Es personīgi cīnos ar savu pagātni, lai to nevilktu sev līdzi. Gribu vairāk ar psihologiem darboties. Es izvēlējos atbraukt uz šejieni, jo es gribu saglabāt to cilvēcību. Negribu degradēties, gribu izaugt. Te vēl var iegūt to pieredzi un daudz ko jaunu uzzināt. Man tas šķiet daudz noderīgāk, nekā sēdēt kamerā.
Kāpēc es sāku lietot alkoholu? Es daudz par to esmu domājis. Vislielākais iemesls – vientulība. Mani bērnībā pameta vecāki. Es esmu audzis bērnunamā, internātskolās… Vientulība," stāstīja Dāvids.
Arī Māris par bērnības traumu un iemeslu alkohola lietošanai uzskata pavadīto laiku bērnunamā. Viņš kopš 2019. gada oktobra izcieš trīs gadu un četru mēnešu brīvības atņemšanu.
Kas ir jūsu atkarība?
Alkohols.
Cik ilgi iepriekš lietojāt alkoholu?
No mazas bērnības. Aptuveni no astoņiem, deviņiem gadiem.
Kas, jūsuprāt, ir tas cēlonis, kāpēc sākāt lietot alkoholu?
Bērnības traumas. Bērnībā nedzīvoju kā normāls bērns ģimenē. Dzīvoju citās iestādēs, piemēram, bērnunamā. Skaidrā prātā es esmu mierīgs pēc dabas. Alkohola reibumā pastiprinās agresivitāte. Tagad viss ir mainījies uz labāko pusi. Es uzskatu, ka, ja es šādi turpināšu, tad, nu jau ir kādi 80–90%, ka vairs neatgriezīšos ieslodzījumā.
Aptuveni vien puse no notiesātajiem pabeidz programmu. Kaut arī ieslodzītie to formāli apgūst, tikai apmēram trešdaļa pilnībā iesaistās un ir gatava savu atkarību mazināt. Pagājušajā gadā "Atlantis" programmā iesaistījās 60 notiesātie, bet tikai 28 programmu apguva, savukārt 11 tika izslēgti. "Pathfinder" – no 17 ieslodzītajiem tikai pieci to pabeidza, savukārt "Integrēto programmu" apguva deviņi notiesātie.
