Ministriju gatavotie taupības plāni tikai daļēji varētu kompensēt gaidāmo energoresursu sadārdzinājumu

Gaidāmā apkures sezona būs izaicinājums ikvienam. Arī ministrijas saprot, ka nāksies taupīt nodokļu maksātāju naudu, ko tērē infrastruktūras uzturēšanai. Ministru prezidents mēneša sākumā uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejas vadītājam sagatavot energoresursu taupības plānus rudenim. Ko šie plāni ietver un vai tie nav tikai simboliski?

Ministriju gatavotie taupības plāni tikai daļēji varētu kompensēt gaidāmo energoresursu sadārdzinājumu
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2. septembrim apkopot pārējo ministriju iesniegtos taupības plānus gaidāmajai apkures sezonai, kā arī jāsniedz citām ministrijām vadlīnijas, kā efektīvāk ietaupīt resursus.

Plānos ietilpst, piemēram, biežāks attālinātais darbs. Kultūras ministrija cer pusi ministrijas darbinieku un padotības iestādēs strādājošos nodarbināt daļēji vai pilnībā attālināti. Tāpat visas ministrijas plāno samazināt siltuma padevi, ieviest LED apgaismojumu, uzstādīt sensorus koplietošanas telpās un samazināt teritorijas ārējo apgaismojumu.

Jau šobrīd Aizsardzības ministrija ievieš taupības pasākumus, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš norādīja, ka ministrija jau pirms vairākiem mēnešiem plānoja, kā gatavoties dārgajai apkures sezonai. Ministrs izsludinās pavēli visām padotības iestādēm būt taupīgām, jo infrastruktūras izmaksas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par vairākiem miljoniem eiro.

"Šie būtu tie pirmie pasākumi, kas vairāk saistīti ar infrastruktūras uzturēšanu. Pašlaik nav plānoti pasākumi, kas ietekmētu bruņoto spēku kaujas gatavību," sacīja Garisons.

Ekonomikas ministrija plāno gada griezumā samazināt energoresursus aptuveni par 15%, norādīja valsts sekretārs Edmunds Valantis.

"Mazināsim apkures temperatūru darba laikā – par vienu līdz diviem grādiem, vienlaicīgi arī būtiski mazināsim apkures temperatūru ārpus darba laika. Plānojam telpu apgaismojuma optimizāciju. Tāpat arī paredzēsim, ka liftu izmantošanu samazināsim. Kā arī mēs šobrīd apsveram un izvērtējam iespēju uzstādīt saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu uz ministrijas jumta," stāstīja Valantis.

Plānā ir vēl daudzi citi pasākumi.

„Valsts nekustamie īpašumi” jau kopš 2019. gada piekopj energoresursu taupības pasākumus. Šogad resursu patēriņu cer samazināt vēl par 10%. Uzņēmums saviem nomniekiem - 11 publiskā sektora iestādēm, sniedzis ieteikumus, kas ļaus samazināt izmaksas un energoresursu patēriņu.

Valdes loceklis Andris Vārna minēja dažus no ieteikumiem: "Aicinām izvērtēt esošo telpu izmantošanas intensitāti un esošo telpu lielumus. Mēs paši 2019. gadā samazinājām telpas, kas arī papildus ļāva ietaupīt līdzekļus, kurus iespējams novirzīt energoresursu cenu pieaugumam. Tad ir tādas elementāras lietas, kā, piemēram, pāreja uz LED apgaismojumu, kas ir daudz efektīvāks. Samazinām vai vispār atslēdzam fasādes apgaismojumu.

Mūsu nomnieki kā Kultūras ministrija un Ārlietu ministrija ir jau atteikušās no šī fasādes apgaismojuma, arī mēs."

Vai ministriju plāni nav tikai simboliski? Vai ieslēdzot katru otro lampu, vai nelietojot liftu, tiešām izdosies ietaupīt nodokļu maksātāju naudu?

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidroja, ka Latvijā attiecībā uz elektroenerģiju būtiskus ietaupījumus nav iespējams iegūt.

"Mums nav izplatīta elektriskā apkure, arī gaisa dzesēšana, līdz ar to tas elektroenerģijas patēriņš pārsvarā tomēr ir saistīts ar vitāli nepieciešamo vajadzību apmierināšanu, piemēram, darba iekārtām, datoriem, apgaismojumam. Es uzskatu, ka šeit tādus būtiskus ietaupījumus nevaram iegūt.

Savukārt, ja raugāmies uz apkures sektoru, tad šādu iniciatīvu vērtētu ļoti atzinīgi. Šeit pilnīgi noteikti ir iespējams panākt vērā ņemamus ietaupījumus," stāstīja Valdmanis.

Šie ministriju taupības plāni tikai daļēji varētu kompensēt gaidāmo energoresursu sadārdzinājumu.

KONTEKSTS:

Par nepieciešamību taupīt enerģiju iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. ES plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.

Pagaidām gāzes patēriņa samazināšanas mērķi būs brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta. Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu. 

Par energoresursu taupību jau paziņojusi Latvijas galvaspilsēta Rīga. Arī citas pašvaldības meklē iespēju taupīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti