Ministru prezidents ir uzdevis visiem ministriem un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim līdz šī gada 19. augustam iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par ministriju, tās iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā un prognozēto ietaupījuma apjomu.
Savukārt ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība) Ministru prezidents ir uzdevis līdz šā gada 2. septembrim apkopot ministriju iesniegto informāciju, izstrādāt vadlīnijas, kurās ir noteikti kopējie mērķi enerģijas ietaupījumam gaidāmajā apkures sezonā, un minēto vadlīniju projektu iesniegt izskatīšanai valdībā.
"Krievija turpina brutālo karu Ukrainā, kā arī ar šantāžas palīdzību, izmantojot energoresursus, cenšas gan vājināt, gan sašķelt Eiropas Savienības dalībvalstis tās atbalstā Ukrainai. Krievijai tas neizdosies, ja spēsim vienoti un solidāri pārvarēt grūtības, tādēļ esmu uzdevis visiem ministriem un Valsts kancelejai gatavoties enerģijas taupības pasākumu īstenošanai," uzsvēra Ministru prezidents.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību taupīt enerģiju iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. ES plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
Pagaidām gāzes patēriņa samazināšanas mērķi būs brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta. Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu.
Par energoresursu taupību jau paziņojusi Latvijas galvaspilsēta Rīga.
