Starptautiski atzītā latviešu tēlnieka Paula Jaunzema mūža darbam – akmens skulptūru parkam Vakarbuļļos – ierēdniecība vairs neredz tālāku turpinājumu. Vairāk nekā 4 tūkstošu hektāru lielā dabas parka “Piejūra” administrācija neatbalsta mākslinieka lūgumu pat par 30 metriem palielināt skulptūrām atvēlēto laukumu Buļļupes krastā. Parka dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Ilze Priedniece norāda, ka tālāka parka attīstība gar upes krastu nav pieļaujama, jo dabiskais krasts tā teritorijā ir iznīcināts, kā arī tur vairs neaugot ļoti retas sugas augs – jūrmalas armērija.
Autora ziņas
Labdarības organizācijai "Ziedot.lv" kopš 11. maija ir izdevies savākt vairāk nekā 250 tūkstošus eiro Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai. Rīgas pilsētai savu palīdzību kā ziedojumu pieminekļa likvidēšanā piedāvājuši arhitektu, būvuzņēmēju un juristu biroji, un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis prognozē, ka līdz gada beigām Uzvaras parka laukumā zaļos zālīte. Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns norāda, ka, demontējot pieminekli, jāapzinās, ka vēsturiskā taisnīguma sajūtu no tā neiegūsim, tāpat kā visi Latvijas krievvalodīgie pēkšņi nekļūs par organisku un saliedētu sabiedrības daļu.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, atsevišķi vecāki sākuši protestēt pret krievu valodas stundām skolās un vērsušies arī Izglītības un zinātnes ministrijā ar iesniegumiem. Lai gan valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka skolēni no 4. klases kā otro svešvalodu var izvēlēties krievu, vācu vai franču valodu, realitātē lielākajā daļā skolu var apgūt tikai krievu valodu. Cēsu vecāku pārstāvis Māris Kalniņš interneta vietnē "ManaBalss.lv" sācis parakstu vākšanu, lai krievu valoda no obligātās svešvalodas kļūtu par izvēles priekšmetu.
Karadarbība Ukrainā jau vairākas pašvaldības Latvijā ir pamudinājusi atbrīvoties no Padomju armiju slavinošiem pieminekļiem. Pēc Brāļu kapu komitejas aplēsēm visā Latvijā ir ap 313 Padomju armijai veltītu pieminekļu, zem kuriem nav apbedījumu un kurus varētu demontēt, ieskaitot pieminekli Uzvaras parkā Rīgā. Kamēr Latvijas Krievu savienības aktīvisti izsludinājuši brīvprātīgo pieteikšanos piemiņas vietu apsardzei, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzskata, ka nekādi kompromisi pieminekļu jautājumā nav pieļaujami, un tie ir jānovāc.
Gada sākumā klajā nākusī Dzintara Pētera Veita grāmata "SP" dienasgrāmatas formā detalizēti apraksta kāda pusmūža vīrieša seksuālo pieredzi. Darbs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirto finansējumu, kas daļā sabiedrības raisījis diskusijas par to, kāda veida kultūru ir vērts finansēt par nodokļu maksātāju naudu. VKKF eksperti LTV raidījumā "Kultūršoks" skaidro, ka Veita darbs atbilst fonda uzstādījumam – veicināt kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmēt tā daudzveidību.
Latvijas koncertdzīves organizētājus ir satriekusi leģendārā koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūve Liepājā. Ar 2,44 miljonu eiro budžetu ir bijis par maz, lai izbūvētu pietiekošā skaitā pastāvīgās tualetes, taču citiem arhitektūras "brāķiem" īsta izskaidrojuma nav. Gan projekta autori – SIA "Lejnieku projektēšanas birojs", gan pasūtītāji – Liepājas dome ar paveikto ir apmierināti. Arhitekts Andis Sīlis atzīst, ka koncertdārza "Pūt, vējiņi!" rekonstrukcija kārtējo reizi parāda, ka Latvijas nelaime ir vispārēja valsts pārvaldes nekompetence kultūras būvju investīciju menedžmentā.
Kamēr Tieslietu ministrija meklē risinājumu tiesiskai pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pieļauj, ka vēl pirms tā atrašanas Rīgas domei nāksies pieņemt lēmumu par pieminekļa teritorijas nožogošanu, jo objekts tehniski ir ļoti sliktā stāvoklī. Latvijas Krievu savienības (LKS) priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs brīdina, ka nekādi liegumi nekavēs daļu sabiedrības plūst uz šo vietu 9. maijā. Taču šajā dienā gaidāmais haoss esot nieks salīdzinājumā ar iespējamām sadursmēm, kas varētu sākties, kad tiks pieņemts lēmums par pieminekļa demontāžu. Sabiedrības pētnieki uzskata, ka laiks diskusijai, ko gribam panākt, pieminekli izņemot no Rīgas ainavas.
Latvijas nozīmīgākie kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji sākuši pārskatīt savas bagātības, kuras prioritāri glābt X stundā. Pagaidām Kultūras ministrijas izveidotajai darba grupai vēl nav skaidra risinājuma, ko kara apstākļos darīt ar Latvijas kultūrvēsturisko vērtību "Noasa šķirstu". Pašas kultūras mantojumu sargājošās iestādes uzskata, ka visdrošāk dārgumus slēpt savās mājās, nodrošinoties ar atbilstošām glabātuvēm.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs nolēmis cīnīties ar Krievijas propagandas sekām, ar māksliniecisku vēstījumu starpniecību uzrunājot kara atbalstītājus Rīgas mikrorajonos. Eksperti atzinīgi novērtē mākslinieku centienus uzrunāt krievvalodīgo auditoriju. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Sergejs Kruks uzskata, ka ne pētnieki, ne valdība īsti nezina, kāda ir Latvijas krievvalodīgo sabiedrība un kas notiek galvās, kas gadiem bijušas pakļautas Krievijas propagandai bez jebkādas kontrapropagandas.
Pēc valdības lēmuma par labu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgas Kongresu namā jaunas dzīves gaidās ir bijusī Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" apsver iespēju iespaidīgajā namā, kuru jau pirms gada atbrīvoja no īrniekiem, centralizēt valsts iestāžu birojus. Politiska atbalsta šai iecerei vēl nav. Tikmēr tukšās ēkas uzturēšanas izdevumi sasniedz 300 tūkstošus eiro gadā.
Karš Ukrainā mainījis izpratni par izglītības prioritātēm. Skolu vadītāji vērsušies pie valsts atbildīgajām amatpersonām, lai panāktu, ka pēc iespējas ātrāk vidējās izglītības mācību iestādēs ievieš obligāto valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrija tomēr negrasās ar risinājumu steigties, jo trūkst atbilstoši sagatavotu instruktoru, un valsts aizsardzību kā obligātu mācību priekšmetu skolā ieviesīs no 2024. gada.
"Tas, kas tagad notiek Ukrainā jau vairāk nekā nedēļu, ir pilnībā izmainījis standartus, kā vajag uzvesties un kā vajag rīkoties katram, katram valsts pilsonim," režisors Alvis Hermanis ir pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad katram personīgi jāuzņemas atbildība. Arī režisore Māra Ķimele ir pārliecināta, ka šobrīd robežas nevajag vilkt un katram jāatbild par savu domu un rīcību: "Mēs esam tieši pie šīs robežas nonākuši, kad mūsu liktenis šobrīd šūpojas. Nevis Ukrainas liktenis šūpojas, bet pasaules liktenis šūpojas."
Daļa Rīgas koru un deju kolektīvu vadītāju no pašvaldības nav saņēmusi algu par janvārī novadītajiem mēģinājumiem. Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite prognozē, ka trešo personu dibināto amatierkolektīvu vadītāji naudu varētu atsākt saņemt tikai maijā, jo domei līdz maka atvēršanai jātiekot galā ar birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar jauno saistošo noteikumu izstrādi un stāšanos spēkā. Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – uz necienīgo attieksmi pret Dziesmu svētku gara uzturētājiem noraugās no malas un nekādu reālu atbalstu kolektīvu vadītājiem nesola.
Demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams aizliegt atsevišķu vārdu lietošanu politkorektuma vārdā. Par to ir pārliecināti eksperti saistībā ar Saeimas deputātu diskusijām, ko iesākt ar vārdu "nēģeris". Kā alternatīva tiek piedāvāta sabiedrības empātijas un iecietības vairošana, lai līdzcilvēkus, pašiem negribot, neaizvainotu.
Rīgas dome atspērusies nopietnām pārmaiņām kultūras dzīves organizēšanā galvaspilsētā. Mainīsies ne tikai naudas sadales principi, bet arī kultūras norišu saturs, kas tiks atzīts par labu esam, finansējuma saņemšanai. Kultūras dzīves organizētāji ir nikni, jo izmaiņas nav sagatavotas laicīgi un šogad apdraudēta daudzu Rīgas kultūras kalendārā jau ierasto festivālu un pasākumu norise.
Jelgavas dome neredz iespēju un vajadzību vairs uzturēt pilsētas kamerorķestri. Janvāra beigās 11 amata vietas orķestrī tiks likvidētas. Jelgavas mūziķiem ir grūti izprast pašvaldības lēmumu – iznīcināt gadiem loloto orķestri, kas veidoja augstvērtīgas programmas, kurās tika iesaistīti arī citi pilsētas kolektīvi. Tikmēr pašvaldība skatās tikai uz budžeta izdevumu aili. Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics neslēpj – viesmākslinieki no Rīgas vai Liepājas izmaksās trīs reižu lētāk nekā savs kolektīvs.
Nākamie divi gadi būs pārbaudījums Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), kuri martā dosies prom no savas pastāvīgās mājvietas Lielajā ģildē, jo tur gaidāmi vērienīgi remontdarbi. Mūziķi savas darba dienas turpmāk pavadīs mēģinājumos Dailes teātrī, bet brīvdienās, sasēžoties trīs autobusos, lielākoties dosies koncertēt uz Latvijas reģioniem. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš neslēpj, ka vienīgā alternatīva šim modelim būtu divus gadus nestrādāt vispār.
Kultūras ministrijas izsludinātajai "ideju talkai", lai iedzīvinātu Valsts prezidenta Egila Levita likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm, bijusi atsaucība. Līdz 14. janvāra rītam ministrija saņēmusi 95 priekšlikumus, kā nostiprināt sēļu, latgaļu, suitu, malēniešu un līvu kultūrtelpas pozīcijas Latvijas kartē. Vēsturnieki gan ir skeptiski par "Levita likuma" dzīvotspēju un aicina sabiedrību raudzīties uz priekšu, lai stiprinātu globalizācijas un demogrāfijas krīzes apdraudēto latviešu identitāti.
Pusgadsimtu pēc Andreja Upīša nāves viņa dzimtajā pusē sākusies parakstu vākšana, lai saglabātu rakstnieka vārdu vietējās skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumā. Aizkraukles novada deputāta Gunta Libeka ("Nacionālā apvienība") priekšlikumam mainīt Skrīveru identitāti nav atbalsta arī literatūrzinātnieku vidē. Aizkraukles novada dome sola apkopot visus viedokļus un gala lēmumu – svītrot vai atstāt Upīša vārdu skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumos – paziņos vasaras vidū.
"Zuzeum" noliedz, ka aptuveni tūkstoš mākslas darbu pārdošana tirdziņā "Zandele" ir apliecinājums finanšu grūtībām, kādās nonācis ambiciozais mākslas centrs un tā īpašnieks – Latvijas azartspēļu biznesa haizivs Jānis Zuzāns. Uzņēmējs tikai pasmaida par mākslas centram veltītajiem dusmīgajiem komentāriem sociālajos tīklos, kuros mākslinieki un mākslas pasaulei pietuvināti cilvēki pauž savu sašutumu par to, kā un par cik Zuzāns pārdod savas kolekcijas darbus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzskata, ka Zuzāna kolekcijas attīrīšanai izvēlētais komunikācijas veids, rīkojot "Zandeli", ir problēma.
Plaisas sienās, mūra erozijas bojājumus, lokāli satrupējušus jumta elementus, grīdas iesēdumus un lūzumus Pēterbaznīcā konstatējis ne tikai arhitekts un restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, kuram tiek pārmesta darbošanās vāciešu interesēs. Pēc Rīgas domes pasūtījuma Pēterbaznīcas tehnisko apskati četras reizes veicis SIA "CMB". Lai gan uzņēmuma valdes loceklis Raitis Brencis apgalvo, ka baznīcas stāvoklis apsekošanas laikā nav bijis katastrofāls, baznīca jāsaved kārtībā, lai konstatētie bojājumi nekļūtu neatgriezeniski.
Strauji noslēgumam tuvojas gadiem ieilgusī sāga, kur būvējama Nacionālā akustiskā koncertzāle. Plusiņu skaits strauji aug iepretim Kongresu nama vārdam, un, visticamāk, tieši šīs vietas piemērošanu Nacionālās akustiskās koncertzāles vajadzībām Kultūras ministrija ieteiks valdībai. Kongresu nams ir gan finansiāli izdevīgākā izvēle, gan politiski nesāpīgākais lēmums. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) gala izšķiršanos sola nākamā gada sākumā.
Ministru kabinets nesteidzas ar 2020. gada vasarā pieņemto Brīvības pieminekļa un Brāļu kapa likuma izpildi. Abas tautas piemiņas vietas oficiāli kļuvušas par valsts īpašumu, bet likumā noteiktajos termiņos nav ne valdības lēmuma par šo vietu apsaimniekotāju, ne sagatavota un apstiprināta apsaimniekošanas programma. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norāda, ka kavēšanās saistīta ar naudu, jo no nākamā gada šo pieminekļu uzturēšana un labiekārtošana jāfinansē valstij, nevis kā līdz šim – Rīgas pašvaldībai.
Jaunievēlētā pilsētas dome ar "Saskaņu" priekšgalā pārvilkusi svītru sešus gadus lolotajam Oskara Stroka vasaras koncertzāles projektam Daugavpils Centrālajā parkā. Šis lēmums var nopietni mazināt Daugavpils konkurētspēju cīņā par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, jo, pat pilsētai vēl solot vasaras koncertzāli, starptautiskā žūrija norādīja, ka Daugavpils vājais punkts ir nepietiekošā infrastruktūra augstvērtīgu kultūras pasākumu rīkošanai.
No valsts budžeta piešķirtie 100 tūkstoši eiro izrādījusies nepietiekama summa, lai Tieslietu ministrija spētu valstiski godināt padomju varas disidentu Gunāru Astru, viņa 90. dzimšanas dienā atklājot pieminekli Baumaņa skvērā pie Rīgas apgabaltiesas. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs darbu pie pieminekļa ir pabeidzis, taču pietrūcis naudas skvēra labiekārtošanai. Pieminekļa atklāšana pārcelta uz decembra vidu.
Lai gan jaunais “zaļais režīms” nenozīmē dīkstāvi, tukšas koncertzāles un pilnīgu klusumu teātra namos, no 18. oktobra spēkā esošie ierobežojumi atkal kultūras iestādēm liks domāt tikai par izdzīvošanu. Kultūras ministrija nevienam bada nāvi nesola, un ir apņēmības pilna cīnīties par 6 miljonus eiro vērtu atbalstu pārraudzībā esošajai nozarei. Tikmēr kultūras dzīves organizatori pieļauj, ka pēc šī ierobežojuma posma būs jāsāk skaidrot sabiedrībai, kāpēc vajadzīga kultūra, jo pēc iepriekšējiem Covid-19 viļņiem publika kultūrtelpās atgriezusies arvien mazākā skaitā.
Kaucmindes muižas saimniekiem – SIA “CVIR” – neveicas ar solītajiem restaurācijas darbiem. Kultūras mantojuma pārvalde uzņēmumam, kura pamatdarbs ir juridisko pakalpojumu sniegšana, piemērojusi iespaidīgu administratīvo sodu, kuru SIA “CVIR” nav samaksājusi, un parāds nodots piedziņai tiesu izpildītājiem. Uzņēmums, kas iekļuvis arī nodokļu parādnieku reģistrā, brūkošo muižu tomēr nesteidzas pārdot un drīzumā sola ar atbildīgajām institūcijām saskaņot jaunās būvniecības ieceres.
Pusotru mēnesi pēc pārbūvētā Latvijas Okupācijas muzeja nodošanas ekspluatācijā ekspozīciju telpas joprojām ir neapdzīvojamas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” eksperti būvnieku darbā atraduši 1300 kļūmes. Kamēr celtnieki strādā, lai tās novērstu, projekta pretinieki atzīst, ka vienu kļūdu izlabot nav iespējams. Tas ir pats pārbūves projekts, kurš Strēlnieku laukumu padarījis par “dīvainu zooloģisko dārzu”.
Vairāk nekā trīs mēnešus pēc Latvijas Arhitektu savienības atzinuma par piemērotākajām novietnēm Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Kultūras ministrija (KM) nav nekur tālāk tikusi. Aptaujājot iesaistītos pretendentus, ir skaidrs, ka reāli par koncertzāles novietni cīnās vairs tikai divas vietas – Andrejsala un Kongresu nams, kurā, nesagaidot jelkādu Kultūras ministrijas reakciju, jau sākušies plānotie rekonstrukcijas darbi. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apgalvo, ka ministrija aktīvi turpinot darbu saistībā ar koncertzāles novietni un lēmumprojektu apstiprināšanai valdībā iesniegs novembrī.
Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ teātri un koncertzāles ievērojami samazinājuši savu piedāvājumu bērnu un pusaudžu auditorijai, jo “dzeltenā” režīma pasākumi nedod peļņu. Lai gan risinājums varētu būt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas lēmums ļaut programmas “Skolas soma” atbalstītos pasākumus apmeklēt pēc “skolas burbuļa” principa, kultūras iestāžu vadītāji uz to raugās piesardzīgi, vienlaikus atzīstot, ka ilgstošs kultūras deficīts uz bērniem atstās sekas.
Šovasar uz koncertiem un brīvdabas pasākumiem pārdoto biļešu skaits nav sasniedzis pat piekto daļu no tām, kas iztirgotas 2019. gada vasarā pirms Covid-19 pandēmijas. Nozares eksperti atzīst, ka galvenie iemesli šim dramatiskajam kritumam ir daļas sabiedrības izslēgšana no potenciālo apmeklētāju loka, ieilgusī “mājsēde”, kas ietekmējusi sabiedrības paradumus, kā arī sarežģītie un dārgie noteikumi koncertdzīves organizatoriem. Valdība jebkādus atbalsta pasākumus nozarei apturējusi un aicina piemēroties situācijai.
Interneta vietnē manabalss.lv savākti četrarpus tūkstoši parakstu par steidzamu mākslinieka Kristiana Brektes “Veltījuma Džemmai Skulmei” aizkrāsošanu uz Rīgas 40. vidusskolas sienas Akas ielā 10, kamēr skolas padome jau vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu atrast murālim piemērotāku vietu. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atzīst – tracis, ko izraisījis Brektes gleznojums, apliecina, ka dzīvojam mākslas jautājumos neizglītotā sabiedrībā. Vēsturniece ir pārliecināta, ka Džemmai Skulmei sienas gleznojums patiktu.