Kaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apgalvoja, ka nav nekādu iemeslu, lai darbi Tabakas fabrikā aizkavētos, raidījums "Kultūršoks" jau gada sākumā pauda bažas, ka vasarā plānotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārcelšanās uz pagaidu telpām var nenotikt. Tā arī izrādījies – termiņi pārcelti par veselu pusgadu. Tagad VNĪ sola, ka teātris Tabakas fabrikā sāks spēlēt izrādes pirms Ziemassvētkiem, bet JRT cer tikt skaidrībā par nākamo sezonu līdz vasarai.
Sapnis par koncertzāli Rīgā lolots jau kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Šī ideja pārdzīvojusi jau 11 kultūras ministrus. Tikmēr pie savām koncertzālēm tikušas citas Latvijas pilsētas – Rēzekne, Liepāja, Cēsis. Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras galvaspilsētai nav savas koncertzāles, taču Kultūras ministrija (KM) sola, - ja darbi ritēs raiti un neradīsies nepārvarami šķēršļi, koncertzāle Rīgā varētu slieties jau pēc pieciem gadiem - 2021.gadā.
Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Vaivaru stacijas modernizācija – vēsturiskās ēkas nojaukšana un neglīto metāla konteineru uzstādīšana uz perona. Tagad arī pats projekta pasūtītājs “Latvijas dzelzceļš” atzīst, ka projekts “dizainiski nav pats labākais”, rezultāts nepatīk arī pašiem projekta realizētājiem. LDz to skaidro ar steigu, kurā bija jāremontē stacijas, lai nezaudētu Eiropas Savienības fondu naudu, un sola nākotnē uzklausīt sabiedrību un profesionāļus.
Vai kultūras organizācijas Latvijā ir atvērtas bērnu auditorijai, negaidot no viņiem pieauguša cilvēka uzvedību? Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” veidotāji veic eksperimentu trijos muzejos un uzklausa gan kultūras iestāžu pārstāvju skaidrojumu par bērnu auditoriju, gan bērnu vecākus, kuri uz savas ādas izbaudījuši problēmu gūzmu, kas traucē nodrošināt pienācīgu kultūrizglītību atvasēm.
Lielākā daļa mūziķu neapmierinātību raisījušo problēmu ir risināmas tikai Kultūras ministrijas līmenī, norāda Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji, taču joprojām ir aktuāls jautājums, vai ministrija ieinteresēsies arī par kvalitatīviem, ne tikai kvantitatīviem rādītājiem "Latvijas Koncertu" darbībā.
Tieši pirms gada, 2015.gada martā, VEF Kultūras pils kolektīvi rīkoja atvadu koncertu pirms tūlīt, tūlīt gaidāmās ēkas renovācijas. Lai gan pagājis gads, ēkas renovācija joprojām nav sākta un kolektīvi turpina strādāt nepiemērotos apstākļos.
Līdz Latvijas simtgades svinībām laika nav palicis daudz, bet vispusējas informācijas par svētku gatavošanu arī nav, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks", taču Kultūras ministrijā (KM) mazliet aizvainoti rausta plecus.
27.janvārī, Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā, Latvijas Kara muzejā prezentētā vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmata "Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944." izraisījusi sašutumu Krievijas medijos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji, skaidrojot gan grāmatas autoru, gan tās oponentu un vēstures pētnieku viedokli.
Visdrīzāk, plānotajā termiņā līdz 2017.gada septembrim Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukciju neizdosies pabeigt. Veiksmīga iznākuma gadījumā tas varētu notikt 2018.gadā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Kultūršoks" norāda kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Tikumības vadlīnijas, kas norādītu, kā praksē īstenot vasarā apstiprinātos Izglītības likuma grozījumus par tikumisko audzināšanu, skolotājiem ir nepieciešamas, jo tās palīdzēs skolotājiem izprast likumā paustos ētikas jautājumus un ļaus viņos atraisīties izjūtai par to, kas ir labs, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” sacīja filosofe, Latvijas Universitātes profesore Māra Kiope.
Režisora Alvja Hermaņa paziņojums par aiziešanu no teātra "Thalia Theater" Hamburgā, tādējādi paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem, izraisījis nepieredzētu kategorisku viedokļu lavīnu. Lai gan daļa jomas ekspertu uzskata, ka Hermaņa lēmums jāuztver kā mākslinieka tiesības paust savu viedokli, kam nebūs tālākejošu seku, viņa protests un tam izmantotie argumenti var kalpot arī pret bēgļiem vērsta naida izplatīšanai un baiļu atmosfēras iedvesmošanai, LTV raidījumā "Kultūršoks.100g kultūras" atzina filosofe Skaidrīte Lasmane.
Septembra nogalē Aizsardzības ministrija (AM), reaģējot uz Kara muzeja darbinieku kritiku iestādes ilggadējās direktores darbam, uzsāka dienesta pārbaudi. Pēc divu mēnešu gaidīšanas izrādījās, ka audita slēdziens ir noslepenots un ar tā tekstu iepazīstināti tikai divi cilvēki, kuri lasīto nedrīkst izpaust tālāk. Muzeja darbinieki ar šādu iznākumu nav apmierināti un vērtē, ka tādējādi problēma "paslaucīta zem tepiķa", LTV raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” sacīja Latvijas Kara muzeja darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Dainis Poziņš.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai kultūras pasākumiem ir tikai viens objektīvs iemesls – budžeta vajadzība uzrādīt labākus ieņēmumus. Savukārt “viss pārējais ir demagoģija un dažādi uzskati”, kas iezīmē valsts nespēju paust skaidru attieksmi pret kultūras procesiem un tajā strādājošajiem, tā LTV raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” sacīja Latvijas Kultūras akadēmijas mediju un kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš.
Patvēruma meklētāji, kas mitinās "Muceniekos", ir “pārlieku nereliģiozi”. Daži no viņiem tā vietā, lai apmeklētu vakara lūgšanas, labprātāk interesējas par iespēju nokļūt Rīgas naktsklubos, bažas par Latvijā jau iebraukušajiem bēgļiem LTV raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” pauda Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Jānis Luciņš.
Mainot cirka priekšnesumu struktūru un izslēdzot priekšnesumu ar savvaļas dzīvniekiem, "Rīgas cirka" ieņēmumi varētu strauji samazināties. Un tādā gadījumā pastāv bažas, vai valsts varēs atļauties arī turpmāk uzturēt cirku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks. 100g kultūras" atzina Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
