Vāgnera nams jeb Vāgnera zāle padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.
Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka mākslinieki un citi radoši ļaudis turpmāk no savām autoratlīdzībām nodokļos samaksās vairāk. Vai papildus sociālais nodoklis palielinās viņu sociālo garantijas un kur aizies šī nodokļu nauda, to skaidro Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.
Krievijā režisora un Gogoļa centra mākslinieciskā vadītāja Kirila Serebreņņikova darbavietā, viņa vadītajā Gogoļa centrā un viņa dzīvoklī 23.maijā tika veikta kratīšana. Pašu režisoru aizveda pratināt Krievijas Izmeklēšanas komitejā. Ar Kirilu Serebreņņikovu notikušais ir šokējis raidījuma "Kultūršoks" aptaujātos cilvēkus, kuri ar režisoru ir pazīstami. No otras puses, viņi atzīst – mūsdienu Krievijā tas bija sagaidāms.
Tieši pirms nedēļas, 5. maijā, Latgales vēstniecībā “Gors” aizritēja Latgales kongresa simtgadei veltīts latgaliešu saiets, kas dažu ieskatā nepamatoti saukts par kongresu. Tas noritēja pat ļoti vētraini. Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks" piedāvā videoieskatu kongresa norisē un atsauksmēs pēc šī notikuma.
Rīga šobrīd atrodas pēdējā simtgadē lielāko pārmaiņu priekšvakarā. Tuvojas ātrgaitas vilciena sliežu “Rail Baltica” izbūve. Tomēr projekta attīstītāji no diviem konkursa uzvarētajiem izvēlējusies īstenot dāņu arhitektu projektu, kas skar vairāk sliežu tehnisko projektu un nedaudz staciju, nevis latviešu projektu, kas atrasinātu gadiem aprunātās stacijas un autoostas apkaimes nesakārtotās vides jautājumus. Kāpēc tā, to skaidro Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūršoks'' veidotāji.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šomēnes lauza līgumu ar Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas Pils laukumā pārbūves veicējiem SIA "PMK". Rudenī VNĪ līdzīgi sadarbību pārtrauca ar SIA "RBSSKALS Būvvadība", kas veica Tabakas fabrikas rekonstrukciju. Kultūras būvēm specifiski, ka, aizkavējoties vienam objektam, automātiski kavējas citi objekti un pat kultūras procesi, norāda Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.
Liepājas Universitātes (LiepU) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sarunām par jauno Liepājas teātra aktieru gatavošanu punkts vēl nav pielikts, lai gan lēmumi Liepājā jau pieņemti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.
Akciju sabiedrībā "Rīgas kinostudija" aizvien valda pārliecība, ka tai pieder autortiesības uz 973 padomju laikā uzņemtajām filmām autortiesības uz filmām, lai gan Augstākā tiesa atzina, ka tās nepieder ne valstij, ne “Rīgas kinostudijai”. Turklāt “Rīgas kinostudijā” turpina pārdot šo filmu izrādīšanas tiesības Krievijā.
Pēc tam, kad diskusijā Latvijas Kristīgajā radio aicināts dedzināt Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss”, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgusi juristiem izvērtēt gan raidījumu, gan tajā pausto aicinājumu. Mediju uzraugs arī vērtēs paustā aicinājuma atbilstību radio Rīcības kodeksam.
Pagājušā gada nogalē vairākos Latvijas teātros pirmizrādes piedzīvoja izrādes, kuru centrālā tēma ir Latvijas politika, tas no jauna uzjundījis diskusijas par mākslinieku lomu politikā. Kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotājiem atzīst izrādes "Kārkli" režisors Gatis Šmits, šo izpausmi iniciējušas dusmas un bezpalīdzība.
Nākamā gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma „Māras zeme” veidotāju iecere visus deju izrādes dalībniekus ietērpt jaunos skatuves tērpos, lūdzot pašvaldības atbalstīt to iegādi, raisījusi plašu rezonansi. Tomēr uzveduma veidotāji norāda – ja dejotājiem trūks iecerēto tērpu, tos mēģinās kompilēti citādāk, un mājās šos dejotājus neatstās.
Likumdevēju vēlme pēdējā laikā aizvien vairāk kontrolēt skolotājus, pieņemtie “tikumības grozījumi” un nesen akceptētie “lojalitātes grozījumi” ir sava veida idiotizācija, un ja skolotājs būs nedrošs, tad nav arī cerību, ka izglītība būs kaut cik jēdzīga, LTV raidījumā “Kultūršoks” pauda filozofs Igors Šuvajevs.
Kopš 2013.gada Saeimas deputāti tiešā veidā katru gadu ir atbalstījuši filmas "Dvēseļu putenis" tapšanu, kopumā līdz šim piešķirot vairāk nekā 900 000 eiro. Šo gadu laikā nomainīts filmas režisors un producents, un pašreizējais producents turpina sava priekšteča iesākto tradīciju, finansiālu atbalstu meklējot Saeimā.
Šīgada Nobela prēmijas literatūrā piešķiršana amerikāņu mūziķim - un daudziem par pārsteigumu, izrādās, arī dzejniekam - Bobam Dilanam izraisījusi pamatīgas diskusijas gan pašmāju, gan ārvalstu literātos un literatūras cienītājos. Kā vērtēt šādu neviennozīmīgu izvēli un kādas vēsmas šis lēmums ienes literatūras izpratnē, skaidro Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” veidotāji.
Francijā skandalozais un pretrunīgi vērtētais romāns “Pakļaušanās” atklās Jaunā Rīgas teātra jauno sezonu Alvja Hermaņa režijā. Romānā autors apraksta ainu kādu varētu piedzīvot francūži, ja 2022. gadā pie politiskās varas nāktu musulmaņu partija. Francūžu ikdiena pilnībā izmainās. Kā un vai negatīvas nākotnes vīzijas mākslā spēj ietekmēt tās vērotāja domāšanu un attieksmes?
Tiesvedība starp Kultūras ministriju (KM) un akciju sabiedrību „Rīgas kinostudija” pēc tam, kad pagājušā gada nogalē Augstākā tiesa pieņēma lietu izskatīšanai kasācijas instancē, nav pavirzījusies uz priekšu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji. Tikmēr filmu digitalizācijas process nav apstājies.
Sākotnējā neiekļaušana kopējā skolotāju algu reformā ir tikai viens no aspektiem, kurā kultūrizglītības pedagogi jūtas diskriminēti. Jau vairāk nekā 10 gadus tie Rīgas skolotāji, kuri izglīto topošo Latvijas mūziķu, mākslinieku un dejotāju paaudzi, cīnās par atvieglojumiem braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā.
Pamatojoties uz 2000.gadā slēgto līgumu starp Latviju un Svēto Krēslu, starp lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem un Latvijas Universitāti (LU) paredzētas sarunas par Katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošanu pie Latvijas Universitātes. Tagad šī ideja pārtapusi iecerē dibināt Kristīgās teoloģijas fakultāti, kas būtu ekumeniska – piedāvātu gan katoļu, gan luteriskajai, gan pareizticīgo, gan baptistu baznīcām pieņemamu saturu.
Ja tuvākajā laikā 2017.gada valsts budžeta aplēsēs neatradīsies potenciālie pamatlīdzekļi visam nākamajam gadam, ar ko pēc jaunā atalgojuma modeļa izmaksāt algas vispārizglītojošo skolu skolotājiem, bērnudārzu audzinātājām, kas izglīto piecgadniekus un sešgadniekus, kā arī kultūrziglītības pedagogiem, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") gatavs upurēt amatu.
Tieši pēc divām nedēļām paredzētajā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinodē plāno grozīt baznīcas satversmes 133.pantu, kurā pagaidām vēl teikts, ka ordināciju par mācītāju var lūgt ikviens, kurš aicināts un atbilstoši sagatavots. Prognozes liecina, ka sinode pārliecinoši atbalstīs redakciju, kas liegs ordinēt sievietes.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl neļauj nevienam iepazīties ar izstrādātajām Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijām. Bet centra vadītājs atklāj, ka vadlīniju mērķis ir audzināt krietnu pilsoni un tajās būs iekļautas pamatvērtības, piemēram, brīvība, centība un arī ģimene, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”.
