ĪSUMĀ:
- Bijusī Centrālkomitejas ēka jau gadu stāv tukša, radot 300 000 eiro zaudējumus.
- Modernisma arhitektūras piemineklim nākotnē varētu būt dažādas funkcijas.
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Elizabetes ielas 2 namu redz centralizētam valsts pārvaldes birojam.
- Elizabetes ielas 2 ēku varēs sākt atkal apdzīvot tikai piecus gadus pēc lēmuma par tā jauno pielietojumu.
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis šobrīd visu uzmanību koncentrē uz Rīgas Kongresu namu.
- Arhitektus uztrauc iespējamais Rīgas Kongresu nama pārbūves vēriens.
"Komunisma rēgs" burtiski pārvērties par spoku
Savulaik kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) 1974. gadā celto Centrālkomitejas ēku nodēvēja par "komunisma rēgu" Rīgas centrā. Tagad tas kļuvis par spoku burtiskā nozīmē – no nama izvākušies visi iepriekšējie īrnieki, un ēka ir auksta, tumša un klusa. Arhitekts Pēteris Bajārs bija viens no sīvākajiem publiskajiem pretiniekiem Naura Puntuļa iecerei Elizabetes ielā 2 būvēt akustisko koncertzāli. Uzreiz pēc valdības lēmuma 2020. gada jūnijā arhitekts arī iniciēja parakstu vākšanu par atklātām diskusijām koncertzāles sāgā. Lai gan Bajārs bija nozvērējies, ka raus vaļā šampanieti pēc valdības lēmuma par labu Kongresu namam, viņš saprot, ka cīņa par Elizabetes ielas 2. namu vēl nav galā: "Ēka bez dzīvības ir mirusi ēka, un tagad atliek vien cerēt to, ka visi iesaistītie, kas ļoti aktīvi centās pierādīt, ka šī ir labā vieta koncertzālei, ka viņi tomēr nav apvainojušies uz ēku un tomēr spēs kaut kā racionāli paskatīties un rast pielietojumu, jo ēka vēl joprojām ir burvīga. Vēl aizvien maksimāli autentiskā stāvoklī un savas arhitektūras dēļ ir vienkārši perfekts veidojums, kuru var izmantot daudz un dažādos veidos."
VAS "Valsts nekustamie īpašumi", aizbildinoties ar novecojušu ugunsdzēsības sistēmu, ēku pārtrauca ekspluatēt pagājušā gada pavasarī. No ēkas bija spiesti izvākties visi uzņēmumi un vēstniecības, kas iepriekš te īrēja biroju telpas. Nama uzturēšana šajā laikā uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi" izmaksājusi 300 tūkstošus eiro. Pēc Kultūras ministrijas sniegtās informācijas – valdība tos nolēmusi kompensēt no koncertzālei paredzētajiem līdzekļiem.
Nekustamo īpašumu eksperts Artis Ramutis no SIA "Latio" atzīst, ka biznesa pasaulē šāds lietu pavērsiens diez vai būtu iespējams: "Grūti iedomāties, ka namīpašnieks uz šādu situāciju, kad ēka tajā lokācijā ar to apjomu ir tukša, būtu apzināti gājis. Jo, ja nav nomnieku, tad nav ienākumu. Tieši otrādi – ir uzturēšanas izdevumi. Tas nav tirgus, kas noteica, ka tā ēka ir tukša šobrīd. Tur ir cita tipa lēmumi. No biznesa viedokļa uzņēmējs, kam rūp sava kapitāla atdeve, rentabilitāte un ienesība, diez vai tā rīkotos."
Nav steigas ar Elizabetes 2 nama likteņa izlemšanu
Valsts institūcijas, kuru rocību un iespējas nosaka nodokļu maksātāji, nevis biznesa interesēs pieņemti lēmumi, ar Elizabetes ielas 2 nākotnes izlemšanu nesteidzas. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna stāsta, ka pašlaik tiek apsvērta ideja Elizabetes ielas 2 namā centralizēt valsts iestāžu birojus: "Mūsu ieskatā Elizabetes iela 2 lietderīgi būtu izmantot šāda veida centralizācijas projektam. Esošās ēkas, ko izmanto valsts pārvaldes, lielākoties ir nolietotas un to atjaunošana, ņemot vērā ēku konfigurāciju un to, kam ēkas vēsturiski tika būvētas (lielākoties – vēsturiskie dzīvokļi), mēs redzam, ka tas nenestu lielāko efektivitāti."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzskata, ka bijusī Centrālkomitejas ēka atrodas fantastiskā vietā un tās būtu īstās mājas valsts pārvaldei: "Cerams, ka spēsim tajās trijās priedēs neapmaldīties. Katrs zinām no savas pieredzes – līdzko nonāk pie publiskā sektora, sākas futbols. Viena ēka, viens kabinets, viens stāvs, viena adrese. Ja viņi strādātu kopā, tas ir tikai normāli. Mēs gribētu, ka mums būtu efektīvs, ātrspējīgs publiskais sektors, kas ir vienā telpā. Novietojums un funkcija ir ļoti atzīstami. Tas, kā to adaptēt iekšā telpās, ir cits jautājums. Bet valstiski nozīmīgām funkcijām būtu jābūt absolūti centrā."
Ir arī citas idejas tukšās ēkas pielietojumam
Eksperti uzskata, ka ēka atrodas tik labā vietā, ka to varētu izmantot arī biznesa vai rekreācijas funkcijai. "Lokācijas dēļ pāris gadus atpakaļ mēs tur varētu iedomāties viesnīcu. Kas būs pēc diviem gadiem, ļoti grūti teikt. Vai situācija mainīsies ar kovidu un tūrisms atgriezīsies pirmskrīzes līmenī? Protams, ka tā vieta ir ļoti ekskluzīva. Tajā skaitā arī sabiedriskas funkcijas vajadzībām," pārliecināts ir nekustamo īpašumu eksperts Artis Ramutis.
Arhitekts Pēteris Bajārs uzskata, ka ēkā varētu būt izvietotas Rīgas pašvaldības iestādes: "Mēs zinām, ka departamenti ir izkaisīti pa visu pilsētu. Katrā gadījumā es to redzu kā ēku, kas nav slēgta ar caurlaidi priekšā, bet ir atvērta un publiska, jo 1. stāvs ir faktiski ar tādu funkciju klāstu, par ko mēs tikai varētu sapņot citās centra ēkās. Šeit ir koncertzāle, kino telpa, šeit ir kafejnīca ar burvīgu izeju uz parku."
Savulaik arhitektu birojs NRJA piedāvāja Elizabetes ielā 2 izvietot Mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Biroja pārstāve, arhitekte Elīna Lībiete tagad saka, ka uz šo piedāvājumu nevajadzētu skatīties ļoti burtiski: "Tā bija iniciatīva, lai parādītu to, ka publiska funkcija šajā ēkā ir iespējama, kas būtu arī loģiski, ņemot vērā tās atrašanās vietu."
Elizabetes ielas 2 nams tukšs stāvēs vismaz vēl piecus gadus
Iecere uz Elizabetes ielu 2 pārvietot ministrijas pagaidām ir tikai "Valsts nekustamo īpašumu" priekšlikums, kuram politiskā atbalsta vēl nav: "Pieļauju, ka nevienai no ministrijām šobrīd tā nav prioritāte. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, prioritātes ir pamainījušās," pieļauj Andris Vārna. Kuluāros iepriekš izskanēja, ka iespēju pārcelties uz Elizabetes ielu 2 labprāt izmantotu Ekonomikas un Veselības ministrijas, taču "Kultūršokam" oficiālu apstiprinājumu šīm ziņām neizdevās gūt. Pat ja tā būtu šo ministriju prioritāte, uz Jurģiem, pēc Vārnas teiktā, būtu ilgi jāgaida: "Ne ātrāk kā pieci gadi no brīža, kad tiks pieņemts lēmums, ka mēs ejam šo vai citu ceļu ēkas attīstībā."
Arhitektu Pēteri Bajāru satrauc Elizabetes ielas 2 nama ilgstoša neizmantošana: "Pats bēdīgākais būtu, ja notiktu tie scenāriji, kas jau ir notikuši ar citām modernisma ēkām, to pašu Okupācijas muzeju, kad faktiski ēkas tiek nolaistas līdz tādam stāvoklim, ka ir sērīgas, un parastajam cilvēkam šķiet, ka tiešām tur jājauc nost, jo nav skaisti."
Kultūras ministrs visu enerģiju veltīs Kongresu namam
Rīgas Kongresu nams duelī par koncertzāles vietu ar savu komunistiem celto kaimiņu ir uzvarējis, taču, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, grūti līdz galam noticēt, ka šī uzvara ir akmenī cirsta. Kultūras ministram Naurim Puntulim līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām un publiski pausto ambīciju realizācijai atlicis pavisam maz laika. Līdz 1. maijam ministrs ir apņēmies ar Rīgas domi vienoties par koncertzāles projekta īstenošanas modeli un iesniegt valdībai informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību: "Laika grafiks ir saspringts. Mums ir jāpasteidzas, tādēļ ka es patiešām vēlos izdarīt visu, lai virzība uz akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā vairs netiktu apšaubīta un lai šis ceļš būtu neatgriezenisks. Manos plānos līdz mana ministra termiņa beigām ietilpst vēl pagūt izsludināt starptautisko metu konkursu, lai padarītu šo ceļu neatgriezenisku."
Tomēr maz ticams, ka koncertzāles ieceres īstenošana Rīgas Kongresu namā tālāk ritēs tikai gludi. Arhitekte Elīna Lībiete neslēpj savas raizes par to, kas šajā pārbūvē varētu notikt ar Rīgas Kongresu namu: "Koncertzāles programmas izvērtējumā, ko ir taisījis arhitektu birojs "Nams", jau tagad redzams, ka tā iecerētā programma neielien Kongresu namā, ka arī Lielā zāle un Mazā zāle ir par mazu, un tas nozīmē to, ka būs nepieciešamas ļoti nopietnas pārbūves, lai to iecerēto programmu tur izvietotu. Tur vajadzēs piebūvēt jaunu lobiju, aizbūvēt gaismas pagalmus, piebūvēt jaunus stāvus uz jumta, izplesties uz kanāla pusi, un manas bažas ir, ka no šī brīža Kongresu nama ēkas ļoti maz kas paliks pāri. Tad sanāk, ka Kongresu nams nav vērtība? Kurā brīdī mēs to esam izdomājuši?"
Puntulis sola saudzīgu pārbūvi
Kultūras ministrs Nauris Puntulis kategoriski noliedz pieņēmumus, ka, ceļot jauno koncertzāli, Rīgas Kongresu nams tiks nojaukts: "Tad nu gan tas būtu pilnīgi absolūtā pretrunā ar Elizabetes ielas 2 projektu, kura vērtība pēc Mantojuma pārvaldes atzinuma ir nesalīdzināmi zemāka nekā Kongresu namam. Kongresu namam šī vērtība ir augstāka, tādēļ mēs runājam tikai un vienīgi par pārbūvi, par saudzīgu pārbūvi, saglabājot esošās arhitektoniskās vērtības. Kultūras ministrijas rosinātais pētījums apstiprina, ka tas ir iespējams, to apstiprina arī vairāki arhitekti. Protams, jā, to rezultātu, kāds tas būs, ieraudzīsim tikai tad, kad būs šis starptautiskais metu konkurss, varbūt mēs pamanīsim kaut ko tādu, kas mums nevienam nav pat prātā ienācis. Es skatos uz šo ļoti optimistiski."
Provizoriskie aprēķini rāda – Kongresu nama pārbūve par koncertzāli varētu izmaksāt 60–70 miljonus eiro un būt gatava pēc 6–7 gadiem. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš aicina vairīties no Napoleona cienīgiem koncertzāles īstenošanas plāniem un vēlmes sacensties vērienīgumā ar spēlētājiem no pavisam citas līgas: "Mums ir noteikti jāaizmirst par 90. gadu domāšanu, ka tas ir kaut kāds delfīns Daugavas vidū. Tas nav virziens. Mums ir jābūt daudz piesardzīgākiem, un īstenībā mums ir jādzīvo saskaņā ar savu apkārtmēru. Mēs neesam bagātākā valsts un pilsēta Eiropā, un mums nevajag vienkārši tādu momentu, kas īstenībā ir komisks. Kad tu esi nopircis pašu dārgāko mēteli veikalā… Ko tu gribi pārliecināt, ka tev ir rocība uztaisīt ēku par simtiem miljonu? Tas ir vienkārši komiski. Mēs redzam, ka esam viena no trūcīgākajām valstīm Eiropā, mums vajag arī saskaņā ar to dzīvot. Mums vajag labu, funkcionālu koncertzāli labā lokācijā, ko var sasniegt, bet mums nevajag mēģināt pārspēt Hamburgu, Kopenhāgenu vai Vīni."
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.
LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Šo lēmumu valdība atbalstīja 2022. gada 8. martā.
