Kultūršoks

Kultūršoks: «Dziesmu svētku priekšvakarā Rīgas kolektīvu vadītāji palikuši bez algām»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kultūra kā ierocis karā»

Kultūršoks: «Dziesmu svētku priekšvakarā Rīgas kolektīvu vadītāji palikuši bez algām»

Dziesmu svētku priekšvakarā daļa Rīgas kolektīvu vadītāju palikuši bez algām

Daļa Rīgas koru un deju kolektīvu vadītāju no pašvaldības nav saņēmusi algu par janvārī novadītajiem mēģinājumiem. Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite prognozē, ka trešo personu dibināto amatierkolektīvu vadītāji naudu varētu atsākt saņemt tikai maijā, jo domei līdz maka atvēršanai jātiekot galā ar birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar jauno saistošo noteikumu izstrādi un stāšanos spēkā. Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – uz necienīgo attieksmi pret Dziesmu svētku gara uzturētājiem noraugās no malas un nekādu reālu atbalstu kolektīvu vadītājiem nesola. 

ĪSUMĀ: 

Latviešu biedrības namā kolektīvu vadītāji paliek bez algām 

Zaiga Lazdiņa-Radziņa vada Latvijas labāko senioru kori "eReLBe", kura mājvieta ir Rīgas Latviešu biedrības nams. Diriģente šobrīd ar kori gatavo trīs koncertprogrammas, bet algu par darbu janvārī nav saņēmusi. Viņu satrauc runas, ka tiem diriģentiem un deju kolektīvu vadītājiem, kas Rīgā darbojas biedrību, augstskolu vai citu trešo personu dibinātos kolektīvos, atalgojuma nebūs vēl vairākus mēnešus: "Tas, protams, uzdod jautājumus, vai mums atcelt mēģinājumus vai turpināt strādāt bez maksas, jo nupat ir lēmums par Dziesmu svētkiem, kas tomēr būs, un tas mums dod lielu sparu sākt tagad vēl darbīgāk mācīties dziesmas un rīkot pasākumus. Tagad mēs esam tādā pārdomu posmā."

Rīgas Latviešu biedrības paspārnē darbojas un pašreizējās situācijas ķīlnieku lomā ir 10 amatierkolektīvu vadītāji un speciālisti. Viņu vidū arī Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora un kamerkora "Austrums" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Ārijs Šķepasts: "Es strādāju arī skolā un skola mani pa to laiku uzturēs. Tie, kas nestrādā skolās, es nesaprotu, kā lai viņi… Manuprāt, vienīgais risinājums ir biedrībai tagad aizņemties naudu uz zemiem procentiem un tad izmaksāt, bet – no kā lai viņi aizņemas, no tās pašas pašvaldības?"

Zaiga Lazdiņa - Radziņa

Par amatierkolektīviem atbild to dibinātājs 

Rīgas Latviešu biedrība šobrīd nav gatava finansiāli pabalstīt savu kolektīvu vadītājus. Biedrības pārstāve Stella Līpīte norāda, ka

nav arī saņemta neviena tieša ziņa par kavēšanos ar algu izmaksu un iemesliem: "Mums 2019. gadā ir noslēgts līgums par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim par Dziesmu svētku periodu.

Bija amatierkolektīvu finansēšanas programmai nolikums, bija konkurss, līgums, un katru gadu līdz 10. decembrim ir jāiesniedz starpprojekts. To mēs arī pērn iesniedzām, un tad mēs gaidām parasti rezultātus. Katru gadu jau ir tā, ka šie rezultāti nav 2. janvārī. Pagājušajā gadā dokumentus parakstīja 18. februārī." 

Tagad dokumentu parakstīšana varētu notikt tikai aprīlī vai maijā, kad birokrātijas gaiteņus būs izstaigājuši jaunie, šonedēļ apstiprinātie saistošie noteikumi, kuri noteiks arī kārtību, kā piešķirama nauda kolektīviem, kas nedarbojas pašvaldības kultūras centros. Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite norāda, ka nevajagot šajā situācijā pārvērtēt pašvaldības lomu, kas savā paspārnē esošo kolektīvu vadītājiem algas ir izmaksājusi:

"Būtībā par kolektīvu atbild dibinātājs, un šajā gadījumā tā ir pašvaldības labā, brīvā griba līdzfinansēt šos kolektīvu vadītājus, jo mēs patiešām skatāmies uz Dziesmu svētku procesu kā uz vienotu procesu Rīgas kultūrtelpā.

Mēs nešķirojam – mūsējie un pārējie, jo Dziesmu svētku gājienā mēs arī ejam vienā solī."

Latviešu biedrības namam liekas naudas nav 

Tomēr ne visi kolektīvu dibinātāji ir tik turīgi, lai savus kolektīvus uzturētu, un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis atzīst, ka biedrībā bez pašvaldības atbalsta šo kolektīvu nebūtu, lai gan biedrība aizsāka Dziesmu un deju svētku tradīciju Rīgā: "Šī sistēma, kas ir pēdējos gados, tomēr ir stabila, dod garantiju kolektīvu vadītājiem. Mēs atskaitījāmies par katru mēģinājumu, darbību, rezultātiem. Tagad pēkšņi tiekam nostādīti fakta priekšā: "Kas – nav naudas?" Mēs taču esam Rīgas (!) Latviešu biedrība."

Biedrība pārstāve Stella Līpīte apzinās, ka šī atbalsta sistēma var nebūt mūžīga, bet biedrībai pat nav informācijas, kā rīkoties, lai saglabātu kolektīvus: "Kādas ir prasības, kādas būs izmaiņas, lai mēs kā šo kolektīvu dibinātāji un uzturētāji varētu rēķināties, kas būs tālāk.

Ja kaut kas mainīsies kardināli, situācija ir tāda, ka mēs jau arī neko daudz paši šo kolektīvu vai speciālistu labā varēsim darīt, jo tas līdzšinējais finansējums bija aptuveni 6000 eiro mēnesī." 

Pašvaldība sola maijā samaksāt arī par gada pirmo mēnešu darbu

No 276 Rīgas amatierkolektīviem 174 ir Rīgas pašvaldības dibinātie (2019. gada dati), bet atlikušos 102 dibinājušas trešās personas, kuru kolektīvu vadītāji tad arī palikuši bez domes maksātajām algām. Pagaidām zināms, ka tikai Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir radusi iespēju izmaksāt saviem kolektīvu vadītājiem algas, risinājumu radot iekšējos resursos. Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite apzinās, ka situācija ir ļoti bēdīga, bet neko nevarot darīt, kamēr nav sakārtota pašvaldības dokumentācija: "Droši vien daudziem cilvēkiem arī šī nelielā summa, kas ir pašvaldības līdzfinansējums, ir stratēģiska šajā brīdī, bet mēs no savas puses tiešām esam darījuši visu maksimāli ātrā tempā un arī turpmāk pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas darīsim visu, lai tas būtu ātri, bet šajā gadījumā dibinātājam ir jāatrod risinājums."

Kolektīvu dibinātāji šajā brīdī ir atstāti vieni. Palīgā pagaidām nesteigsies arī Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Tā vadītāja Signe Pujāte uzsver, ka tas nav centra uzdevums: "Mēs Dziesmu un deju svētku tradīcijas sakarā esam koordinatori, lai nodrošinātu kopīgo darbību un notiktu kārtējie svētki, bet mēs neesam uzraugošā institūcija, kurai būtu tiesības sodīt kādu par kādu kļūmi vai neizdarību. Nevajadzētu Rīgu nospiest uz ceļiem un pateikt: "Jūs esat sliktie!".  Vienkārši tiek meklēts risinājums. Tas ir jāuzskata par grūtu pārejas periodu."

Problēmas ar atalgojumu amatierkolektīvu vadītājiem arī citās pašvaldībās 

Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis stāsta, ka problēmas ar amatierkolektīvu uzturēšanu parādījušās arī citās pašvaldībās: "Piemēram, dibinātājs ir izdomājis neturpināt finansēt kolektīvu. Lauksaimniecības Universitātē tādi signāli ir. Pēc būtības tā lielākā kļūda, ka Dziesmu svētku likumā ierakstīts, ka par kolektīviem atbild dibinātājs. Tanī mirklī arī sākās dalīšana.

Un Dziesmu svētku biedrība vienmēr par to iestājas, ka vajadzētu būt tā, ka par kolektīviem atbild tā pašvaldība, kuras teritorijā kolektīvs darbojas."

Teterovskis neslēpj, ka diriģentu un deju kolektīvu vadītāju algas ir ļoti mazas, tāpat kā valsts atbalsts kolektīvu izaugsmei. Viņaprāt, būtu jāmaina viss kopējais svētku atbalsta modelis. Pērn jautājuma sakārošanai tapa arī speciāla darba grupa.

"Būtiskākais, kas ir jāsaprot, nav jau runa par amatierkolektīvu finansēšanu, respektīvi, es brīvajā laikā eju dziedāt, man vajag par to maksāt. Runa ir par augstvērtīgiem profesionāļiem, kuri vada kolektīvus.

Tie visi ir profesionāli cilvēki ar izcilu izglītību, un, ja tagad sanāk, ka tu četrus mēnešus strādā par velti – te ir reāls bardaks, kuru ļoti viegli var sakārtot, ja valsts uzņemas atbildību par Dziesmu svētku procesu arī finansiāli," uzskata Teterovskis.

Šobrīd valsts mērķdotācija amatierkolektīviem gadā ir 1,1 miljons eiro – uz vienu kolektīvu 36 eiro mēnesī.

"Šis darba process ir mūsu dienas kārtībā, jo idejiski tika runāts par to, ka zināmu daļu atlīdzības varētu maksāt kolektīvu dibinātājs, gan arī valsts," nākotnes modeli iezīmē Signe Pujāte. Tikmēr esošajā finansēšanas modelī, kā atklāj senioru kora "eReLBe" direģente Zaiga Lazdiņa-Radziņa, amatierkolektīviem pašiem pat jāpiemaksā, lai vispār varētu kopā dziedāt, dejot un gatavoties Dziesmu un deju svētkiem: "Mūsu dziedātāji ļoti daudz ziedo ne tikai savas biedru naudas, bet vēl papildu maksas, lai mēs varētu telpās mēģināt, lai palīdzētu biedrībai nosegt elektrības izdevumus.

Ir jau pieredzēts, ka kolektīvu vadītāji, saprazdami, ka tajā situācijā viņi nespēs par savu dzīvi parūpēties, vai nu meklē citus saimniekus, vai tas kolektīvs izjūk un nav vairs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt