«Kultūršoks»

Latvijas Televīzijas raidījums

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

21.04.23

Virsdiriģenti izsaka neuzticību Dziesmu svētku rīkotājam – Nacionālajam kultūras centram (precizēts)

Skandāls, ko izraisīja Rīgas projektu kora nevirzīšanu Dziesmu un deju svētkos notiekošajiem Koru kariem, nav norimis. Pēc sākotnējās informācijas Kultūras ministrijā iesniegta 23 virsdiriģentu parakstīta vēstule, kurā izteikta neuzticība Latvijas Nacionālā kultūras centra – svētku rīkotāja – vadībai. Virsdiriģentus neapmierina centra darbība krīzes risināšanā. Kultūras ministrija pagaidām uz vēstuli nav atbildējusi. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sola jautājumu pēc būtības skatīt tikai maijā, kad noslēgsies skates.

21. aprīlis, 2023, 21:05

14.04.23

Ar īpašu likumu varētu pasargāt Rīgas Filharmonijas būvniecību politiskās varas maiņas gadījumā

Rīgas Filharmonija izpelnījusies rekordaugstu arhitektu interesi no visas pasaules. Lai gan neviens filharmonijas mets konkursam vēl nav iesniegts, Arhitektu savienībā izņemti vairāk nekā 120 konkursa pieteikumi Kongresu nama pārbūvei, tostarp 95 no ārzemēm. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone prognozē, ka jaunā Rīgas Filharmonija savas durvis varētu vērt 2029. vai 2030. gadā. Lai novērstu iespēju, ka, nomainoties pie varas esošajiem politiķiem, atkal viss nebūtu jāsāk no nulles, ministrija grasās Saeimā virzīt Rīgas Filharmonijas likumu.

14. aprīlis, 2023, 21:10

11.04.23

Laikmetīgās mūzikas komponists Latvijā – profesija vai hobijs?

Laikmetīgās mūzikas komponisti Latvijā jūtas nenovērtēti. Ar ienākumiem, ko dod mūzikas komponēšana, viņi nav spējīgi izdzīvot, un visai bieži jaundarbi tiek atskaņoti tikai vienu reizi. Kultūrtelpas spēj piesaistīt publiku pirmatskaņojumiem, bet trūkst sistēmas, kā uz koncertskatuvēm mūsdienu klasiskās mūzikas skaņdarbiem nodrošināt ilgāku dzīvi, pat tiem, kas saņēmuši Lielo mūzikas balvu. Naudas apjomu mūzikas jaunradei varētu palielināt privātu ziedotāju piesaiste, tomēr laikmetīgās mūzikas popularitātes veicināšana sabiedrībā ir vēl sarežģītāks uzdevums.

11. aprīlis, 2023, 12:22

31.03.23

«Sinfonietta Rīga» koncertmeistare uzraksta atlūgumu, jo nevēlas kara laikā izpildīt krievu autoru mūziku

Protestējot pret krievu komponistu mūzikas iekļaušanu "Sinfonietta Rīga" koncertprogrammās, no darba spiesta aiziet kamerorķestra ilggadējā koncertmeistare, vijolniece Marta Spārniņa. Kamēr Lietuvā pēc kultūras ministra Simona Kaira ieteikuma daļa kultūrtelpu atteikušās atskaņot krievu autoru mūziku, pat nešķirojot tos pēc pārstāvētā laikmeta, Latvijā tiek atskaņoti arī mūsdienu krievu autoru darbi. Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) lēmumu, ko iesākt ar krievu autoru mūziku, ir atstājis pašu kultūras iestāžu vadītāju un izpildītāju ziņā, vienlaikus atzīstot, ka pats krievu autoru mūzikai noteiktu moratoriju.

31. marts, 2023, 21:05

27.03.23

«Kaitniecība un kanibalizācija» – mediju organizācijas pieprasa atsaukt reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu

Latvijas Reģionālo mediju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa Kultūras ministriju atsaukt 1,36 miljonus eiro vērto reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu. Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu gatava sākt digitalizēt reģionālo mediju fotogrāfiju arhīvus, audiovizuālos materiālus jau aprīlī. Mediji neredz sev ieguvumus projektā, kurš izmaksā tieši tikpat, cik valsts šogad piešķīrusi reģionālo un diasporas mediju satura radīšanai.

27. marts, 2023, 12:32

20.03.23

Dziesmu un deju svētku budžeta robi jāaizpilda ar ieņēmumiem no svētkiem

Lai nodrošinātu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisi iecerētajā līmenī, līdz 6,8 miljoniem eiro palielināta svētku ieņēmumu prognoze. Zināms, ka lētākās biļetes uz svētku noslēguma koncertu un deju lielkoncertiem maksās 20 eiro. Biļešu tirdzniecība uz svētkiem varētu sākties aprīļa beigās.

20. marts, 2023, 14:00

13.03.23

«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?

Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.

13. marts, 2023, 14:43

06.03.23

Mākslinieka brīvība pret amatpersonu varu – ko mācīties no nesenajiem cenzūras gadījumiem pašvaldībās

Sabiedrības izglītošana un pašu mākslinieku cīņa par tiesībām uz radošo brīvību var izskaust cenzūras precedentus Latvijā. Tā uzskata raidījuma "Kultūršoks" aptaujātie eksperti, no kuriem lielākā daļa ir skeptiski noskaņoti par steidzamu likuma grozījumu pieņemšanas efektivitāti atsevišķu pašvaldību amatpersonu "savaldīšanai". Vērtējot pēdējos cenzūras gadījumus pašvaldībās, "Providus" vadošajai pētniecei Līgai Stafeckai ir sajūta, ka "peles pa galdu danco", taču politisko kultūru esot grūti mainīt straujiem soļiem.

6. marts, 2023, 11:13

17.02.23

Darbs par Raini pirktāko grāmatu topā. Pētnieku vērtējumā – skandaloza faktu interpretācija un plaģiātisms

Jau trīs mēnešus Armanda Pučes grāmata "Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi" atrodas pirktāko grāmatu topa augšgalā. Par autora piedāvāto Raiņa skarbo portretējumu beidzot izteikušies literatūrzinātnieki un vēsturnieki, kuri līdz šim spītīgi klusēja. Grāmatas fakti netiek apšaubīti, taču to brīvā interpretācija gan. Vēl vēsturnieki pārmet Pučem sociķu un komunistu bāšanu vienā katlā, literatūrzinātnieki – plaģiātismu.

17. februāris, 2023, 21:30

13.02.23

Pēterbaznīcas restaurācija varētu sākties nākamajā vasarā

Rīgas Svētā Pētera baznīcas jaunie īpašnieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums Rīgas senākā dievnama restaurāciju plāno uzsākt 2024. gada vasarā. Vācijas Bundestāgs šim projektam ir rezervējis 33 miljonus eiro. Vācijas vēstnieks Kristians Helts, velkot paralēles ar Vāgnera zāles atjaunošanas projektu, pieļauj, ka vajadzīgā dokumentu sagatavošana naudas saņemšanai var paņemt krietni ilgāku laiku, nekā baznīcas īpašnieki iecerējuši. Tāpēc diplomāts nekādus termiņus projektā, kurā redz jaunu perspektīvu Vācijas–Latvijas attiecībām, negrib minēt.

13. februāris, 2023, 11:28

06.02.23

Akcija sankcijām pakļautā Avena reputācijas atgūšanai? «Kultūršoks» vētī Ogrē iecerētās izstādes «aizkulises»

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) noliedz, ka rīkot miljardiera Pētera Avena retro trauku izstādi viņu mudinājuši vēl citi mērķi, ne tikai novada iedzīvotāju iepazīstināšana ar latviešu mākslinieku veikumu. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka riski, ka šādas izstādes var izmantot citiem mērķiem, ir augsti, jo tāda statusa cilvēki kā Pēteris Avens "līdz pēdējam elpas vilcienam" cīnīsies, lai atgūtu savu reputāciju. Filozofs Artis Svece norāda, ka Kremlim šādu izstāžu rīkošana ir noderīga, lai Eiropa samierinātos ar situāciju un tai apniktu cīnīties pret Krievijas režīmu.

6. februāris, 2023, 11:02

30.01.23

Birokrātijas un būvnieku nāves deja: Konkrētu datumu JRT ēkas pabeigšanai vairs nesola

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes darbs pērn saņēmis zemāko vērtējumu pēdējo gadu laikā. Iemesls – kavēšanās ar Jaunā Rīgas teātra un Valmieras drāmas teātra rekonstrukciju. Kamēr valmierieši būvniekiem "elpo pakausī", Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) valda nospiedoša atmosfēra, taču trupas izsludinātais streiks vairāk ir emocionāls solis, nevis pēc likuma pantiem organizēts protests. Patlaban konkrēts datums, kad teātris varētu atgriezties Lāčplēša ielā 25, vairs netiek solīts.

30. janvāris, 2023, 11:50

23.01.23

Patiesības ministrija? Vēsturnieku vidū kritizē Levita iniciatīvu veidot Latvijas vēsturiskās atmiņas institūtu

Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar jaunu iniciatīvu veidot Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu. Iecere, kuru prezidents grib īstenot jau tuvākajā laikā, vēsturnieku vidū netiek uztverta ar vispārēju sajūsmu. Iemesli – risks ideoloģijas dēļ zaudēt objektīvu skatījumu uz pagātnes notikumiem un papildu finansējuma piešķiršana jaunas iestādes veidošanai, kamēr zinātniskās darbības nodrošināšanai naudas trūkst.

23. janvāris, 2023, 12:11

16.01.23

Čehova teātra aktieri neizpratnē – ministrijai pret vadītāju Bjorku pretenziju nav, bet līgumu nepagarina

Kultūras ministrija konkursu uz Mihaila Čehova teātra valdes locekļa amatu izsludinās līdz janvāra beigām. Tajā grasās startēt arī līdzšinējā teātra direktore Dana Bjorka, ar kuru ministrija izšķīrās nepagarināt līgumu saņemto sūdzību vēstuļu dēļ, vienlaikus apgalvojot, ka ir mierā ar Bjorkas darbu. "Kultūršoka" uzrunātie aktieri iestājas par savu vadītāju un atzīst, ka ministrijas lēmums liek uzdot jautājumu – vai vispār būs teātris?

16. janvāris, 2023, 15:45

06.01.23

LVM ziedojumu vietā valsts budžeta nauda? Vai Kultūrkapitāla fonds turpmāk spēs atbalstīt kultūru reģionos

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šonedēļ koalīcijas sadarbības padomes sēdē saņēmis ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") mutisku solījumu palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda šī gada budžetu par 2,7 miljoniem eiro. Valdībai pirms Ziemassvētkiem neapstiprinot VAS "Latvijas Valsts meži" ziedojumu plānu, fonds zaudēja 10% no šī gada finansējuma, kas lielākoties tika novirzīts reģionu konkursiem, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai.

6. janvāris, 2023, 21:10

16.12.22

Taupības rekordi, publikas pieplūdums, valsts atbalsts – kā lielās kultūras iestādes pārdzīvo energocenu krīzi?

Ar septiņas reizes mazāku valdības palīdzību par Kultūras ministrijas rudenī prognozētajiem 3 miljoniem eiro Latvijas nozīmīgākās kultūras iestādes tiks galā ar šī gada rēķiniem par siltumu un elektrību. Kultūras iestādēm ar mazāku papildu finansējumu pietiek ne tikai taupības dēļ – daudzās kultūrtelpās publika atgriezusies gandrīz pirmspandēmijas līmenī un ienākumi no pārdotajām ieejas biļetes kļuvuši par lielu atbalstu maksājumu kārtošanā.

16. decembris, 2022, 21:05

09.12.22

Jubilejas Dziesmu un deju svētku vērienīgajām svinībām pietrūkst 5,5 miljoni eiro

Lai gan līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikuši mazāk par septiņiem mēnešiem, svētku rīkotājiem pietrūkst 5,5 miljoni eiro savu ieceru nodrošināšanai. Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis vairāk nekā 60 svētku pasākumus, ticot kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) solījumam, ka nauda būs, lai gan paralēli tiek gatavots plāns B, ja visu vajadzīgo summu neizdosies iegūt. Starptautiski godalgotā pasākumu producente Inese Lukaševska, vērtējot notiekošo, atzīst, ka svētku rīkotājiem "patīk lēkt bez izpletņa".

9. decembris, 2022, 21:10

05.12.22

Mākslas cenzūra Rotko centrā. Daugavpils piemērs brīdina – jāizglīto sabiedrība

Daugavpils gadījums ar baznīcai netīkamo darbu izņemšanu no izstādes Marka Rotko mākslas centrā atklāj izpratnes līmeni par laikmetīgo mākslu reģionos. Rotko centra vadītājs Māris Čačka uzskata, ka nopietni jāstrādā ar sabiedrības izglītošanu, lai tad, kad beidzot tiks uzbūvēts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, nebūtu tā, ka iedzīvotāji nav gatavi tā saturam. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pārliecināts, ka šajā situācijā vissvarīgākais ir dialogs par mākslas robežām, nevis tās sabiedrības daļas nosodījums, kurus igauņu keramiķa Sandera Raudsepa darbi ir aizvainojuši.

5. decembris, 2022, 16:44

28.11.22

Brīvības iela – Rīgas galvenā «artērija» vai Vidzemes šosejas turpinājums?

Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.

28. novembris, 2022, 15:37

07.11.22

Stūra mājas liktenis politiķu rokās – kas notiks ar ēku, kurā neviens negrib nomāt telpas

Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens nepieļauj iespēju, ka jaunā Saeima varētu izšķirties par Stūra mājas pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' cer, ka politiķi nākamā gada laikā beidzot pieņems lēmumu, ko iesākt ar namu, kuram pagātnes dēļ ir neiespējami atrast īrniekus. Lēmumu gaida arī Okupācijas muzeja veidotā Stūra mājas ekspozīcija, kurai garantēta palikšana ēkas pagrabā un pirmajā stāvā ir tikai līdz 2024. gada maijam.

7. novembris, 2022, 12:50

28.10.22

Ne smakas no zvēriem un ar laikmetīgu elpu – decembrī durvis vērs atjaunotais Rīgas cirks

Noslēgumam tuvojas Rīgas cirka vērienīgās rekonstrukcijas pirmais posms. Kamēr arhitekti un būvnieki ar sajūsmu rāda savu darbu, lielas ambīcijas ir arī cirka apdzīvotājiem. Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers gan gaisina gaidas, ka no nulles tiek izveidots mūsu valstī nebijis mākslas žanrs – laikmetīgais cirks. Tas būs, bet ne Rīgas cirka pastāvīgās trupas izpildījumā, jo tāda (vismaz pagaidām) netiks veidota.

28. oktobris, 2022, 21:06

21.10.22

Madlienas muiža par 1 eiro? Kas slēpjas aiz šķietami izdevīgā piedāvājuma

1912. gadā atjaunotā Madlienas muiža jau ilgstoši tiek pārdota par 1 eiro, taču īstu ņēmēju kā nav, tā nav. Iespaidīgais nams ar 70 istabām, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tikmēr grūst visu acu priekšā. Lietpratēji saredz Madlienas muižā potenciālu, bet Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ieņēmusi nogaidošu pozīciju.

21. oktobris, 2022, 21:07

17.10.22

Koncertzālei «Latvija» ventspilniekus ar ambiciozo repertuāru uzrunāt neizdevās. Kas tur skanēs turpmāk?

Ventspils koncertzāles "Latvija" vadība sola piedāvāt lielāku muzikālo žanru dažādību, lai piesaistītu publiku pirms trim gadiem uzceltajai kultūrtelpai. Sliktais koncertzāles apmeklējums un nespēja rast kompromisus bijuši galvenie iemesli, kāpēc darbs uzteikts līdzšinējam mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem, kura piedāvātie mākslinieki esot bijuši interesanti tikai šauram mūzikas gardēžu lokam. Diskusijas, kam turpmāk skanēt vienīgajā Latvijas koncertzālē ar iebūvētām ērģelēm, raisījušas muzikologos jautājumu, kāpēc Ventspilij vispār vajadzēja šo koncertzāli būvēt.

17. oktobris, 2022, 13:34

10.10.22

Maskavas, Puškina, Turgeņeva iela – vai Latviju sagaida vērienīga ielu pārdēvēšanas kampaņa?

Lai piespiestu pašvaldības pārdēvēt komunistiskā režīma un rusifikācijas rezultātā radušos ielu nosaukumus, Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā likumprojektu, kurā smalki uzskaitīts, kādu cilvēku, ģeogrāfisko vietu, norišu un režīma iedibināto svētku vārdos nosauktās ielas Latvijā ir jāmaina. Ja likumprojekts tiks pieņemts, Rīgai būs jāmeklē 19 jauni ielu nosaukumi, tostarp arī 16 kilometrus garajai Maskavas ielai.

10. oktobris, 2022, 12:09

26.09.22

Partiju priekšvēlēšanu solījumi kultūrā – vispārīgas frāzes par identitāti un mantojumu

No 19 partijām, kas kandidē uz pārstāvniecību 14. Saeimā, kultūras nozari savās programmās (kas publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā) nav pieminējušas sešas. Arī pārējās 13 savos solījumos ir piesardzīgas. Piedāvājumā ir ļoti vispārīgas frāzes par latviskās identitātes stiprināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un radošo procesu atbalstīšanu. Kultūras nozares profesionāļus konkrētības trūkums nepārsteidz. Viņu pašu pieprasījums jaunajai Saeimai un valdībai ir ļoti tiešs – celt kultūras nozarē strādājošo algas un saprast, ka kultūra ir dzīves daļa, kurā ir vērts ieguldīt.

26. septembris, 2022, 11:07

19.09.22

Krievijas kultūras boikots – cik stingri mugurkaulu tur Latvijas pasākumu rīkotāji?

Kamēr lielākā daļa vietējo kultūras dzīves organizētāju arī darbos ir apliecinājuši pēc Ukrainas kara sākuma vārdos pausto apņēmību boikotēt Krievijas kultūras produktus, kritikas krustugunīs nonācis kino festivāls "Baltijas pērle". Festivāls, kas sāksies šonedēļ, ir pieļāvis izņēmumus, iekļaujot programmā filmas, kuru saistība ar Krieviju un tās naudu ir ļoti tieša.

19. septembris, 2022, 11:52

12.09.22

Moderni, bet bez vēriena – jauna pilsētas svētku ēra? Secinājumi pēc Rīgas «Drosmes un prieka vasaras»

Rīgas pašvaldība šovasar atkāpās no pilsētas vasaras svētku tradīcijām, to vietā iedzīvotājiem piedāvājot "Drosmes un prieka vasaru". Jaunie svētki, kuri tika rīkoti apkaimēs un noslēdzās ar Rīgas dzimšanas dienas pikniku augusta nogalē, izmaksāja 2,5 reizes vairāk par pēdējiem pirms-pandēmijas svētkiem. Lai gan Rīgas jaunā pieeja svētku svinēšanā tiek uzteikta kā ļoti moderna, svētku vēriena pietrūka. Pat paši domnieki atzīst, ka svētku kulminācija – dzimšanas dienas pikniks – Rīgai bija "par šķidru".

12. septembris, 2022, 13:12

05.09.22

Energocenu krīze kultūrā – lai nosegtu rēķinus, valsts iestādēm līdz gada beigām trūkst 3 miljoni eiro

Lai spētu nosegt elektroenerģijas un apkures rēķinus, valsts kultūras iestādēm pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām vajadzīgi vēl 3 miljoni eiro. Kultūras iestādes gatavas skarbiem taupības pasākumiem, bet paredz, ka tik un tā komunālo rēķinu dēļ nāksies samazināt paredzētos līdzekļus jaunradei. Nopietns signāls par atbalsta samazināšanos radošajiem procesiem ir arī Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta griezienu kultūras projektiem Latvijā.

5. septembris, 2022, 10:49

29.08.22

Kur pazūd skolotāji jeb Latvijas izglītības sistēmas «melnais caurums»

Interneta vietnes esiskolotajs.lu.lv dati liecina, ka tikai dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma valstī trūkst vairāk nekā 360 skolotāju. Skolu direktoru vidū valda "izmisums", jo pedagogu atrašana nu jau kļūst par teju neiespējamo misiju pat labākajām skolām un bagātākajām pašvaldībām. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka augstskolās sagatavoto jauno skolotāju skaits ir pietiekams. Taču pašu augstskolu novērojumi liecina, ka jaunais pedagogs, kura sagatavošanā valsts ieguldījusi gandrīz 9000 eiro, ilgāk par 3 līdz 5 gadiem skolā nenoturas un turpina karjeru citur.

29. augusts, 2022, 11:45

17.06.22

Neizlēmīgā «princese» Kultūras ministrija un Laikmetīgās mākslas muzejs. Nespēja pieņemt lēmumus apdraud muzeja tapšanu

Kultūras ministrija uz nenoteiktu laiku apturējusi darba grupas darbību, kuras uzdevums bija izvērtēt, vai valsts ir spējīga pieņemt Teterevu fonda un "ABLV" labdarības fonda 4 miljonus vērto dāvanu – Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu un to īstenot dzīvē. Ministrija pauzi skaidro ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā rezultātā kāpušas būvniecības izmaksas, tikmēr Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir atklāts – Rīga savu kredītlīnijas limitu iztērējusi ar akustisko koncertzāli un ar vēl vienas valsts mēroga kultūras būves celtniecību Kultūras ministrijai nespēj līdzēt.

17. jūnijs, 2022, 21:26

13.06.22

Dziesmu svētku rīkotāji alternatīvus formātus neplāno; ja kovids atgriezīsies ar jaunu sparu, svētkus pārcels

Pandēmijas laiku ar bezgalīgajiem ierobežojumiem un "Zoom" mēģinājumiem nav pārdzīvojis aptuveni katrs desmitais pašdarbnieku kolektīvs, tomēr palicēji strādā intensīvā režīmā, lai sagatavotu pienācīgā līmenī nākamā gadā plānoto Dziesmu un deju svētku programmu. Ja kovids atgriezīsies ar jaunu sparu, svētki tiks pārcelti. Latvijas Nacionālajam kultūras centram nav plāna B, lai vēl vienus svētkus pārvērstu "norisēs", kā tas bija ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pērn.

13. jūnijs, 2022, 13:26

06.06.22

Vai JRT aktieri uz savas skatuves atgriezīsies ar spieķīšiem rokās? Birokrātija kavē ēkas pārbūvi

No Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvei piešķirtajiem līdzekļiem – 37,3 miljoniem eiro – apgūta tikai puse naudas. Birokrātiskie šķēršļi, kas saistīti ar tāmju saskaņošanu, liek objektu pamest celtniecības apvienības "SBSC" apakšuzņēmējiem, kuriem šāda muļļāšanās nav ekonomiski izdevīga, un būvlaukumā 150 celtnieku vietā strādā 55. Lai varētu turpināt darbu objektā, apvienības dalībnieks – "Skonto būve" ieguldījis savus līdzekļus – 4 miljonus eiro.

6. jūnijs, 2022, 12:42