ĪSUMĀ:
- Ogres novads ir Latvijā pirmais, kurš sācis atbrīvoties no Padomju armijas pieminekļiem.
- Latvijā ir ap 313 Padomju armijai veltītu pieminekļu, zem kuriem nav apbedījumu.
- 30 pieminekļi izvietoti Rīgā, lielāko daļu novāks bez skaļiem paziņojumiem.
- Latvijas Krievu savienība pieminekļu sargāšanai pulcē brīvprātīgos "Nakts sardzē".
- Dainis Īvāns uzskata, ka Padomju armijai veltītie pieminekļi jāuztver kā ieroči, kas vērsti pret mums.
- Nav vienotas pozīcijas, ko ar demontētajiem pieminekļiem iesākt.
- Padomju ēras liecību glabātājs Meinards Mētelis gatavs pieminekli no Uzvaras parka izvietot savā īpašumā.
Ogre smago tehniku iedarbina pirmā
Pieminekli Padomju armijas karavīriem, kuri ieņēma Lauberi 1944. gada rudenī, uzstādīja 1970. gadā. Tas pie Lauberes skolas atrodas pēdējās dienas.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) sola, ka tas tiks novākts šonedēļ: "Ir nepieciešams likvidēt okupācijas sekas, jo mūsu jaunatnei un bērniem jāatstāj skaidrs vēstījums, kas ir atbrīvotāji, kas iekarotāji un okupanti. Ja mēs to tagad neizdarīsim, tad mēs varam palaist kaut ko garām."
Ogres novada pašvaldība ir izšķīrusies demontēt piecus Padomju armijai veltītus pieminekļus, kuru tuvumā nav apbedījumu. Pirmais no tiem aprīļa beigās tika novākts Madlienā.
"Mēs nekarojam ar tiem, kas ir zem zemes, un kapos mēs nevienu pieminekli neņemam nost, kur okupants ir aprakts. Tas mums ir pieņemami," pašvaldības izvēli pieminekļu demontāžā skaidro Egils Helmanis.
Padomju armijai veltīti pieminekļi ir visā Latvijā
Pēc Brāļu kapu komitejas aplēsēm visā Latvijā vēl ir ap 313 Padomju armijai veltītu pieminekļu, zem kuriem nav apbedījumu. Ko ar šīm piemiņas zīmēm iesākt, ir pašvaldību ziņā, kuras lielākoties gadiem par tām arī rūpējušās.
Komitejas priekšsēdētājs, vēsturnieks Arnis Āboltiņš stāsta, ka atbrīvošanās no šiem pieminekļiem pamazām notiek jau no 90. gadiem: "Teorētiski ir šis 1994. gada līgums (Latvijas – Krievijas līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas nosacījumiem no Latvijas Republikas teritorijas – red.), kas paredz, ka tās memoriālās būves aizsargā. Tas ir divpusējs, un paredz, ka tiek aizsargātas arī latviešu piemiņas vietas Krievijā. Vienkārši tā proporcija ir tāda, ka uz 1994. gadu Latvijai, ja nemaldos, bija septiņas šādas piemiņas zīmes uzstādītas, kas vairāk vai mazāk tomēr saistītas ar apbedījumu vietām."
Arī Rīga gatavojas novākt Padomju armijai veltītos pieminekļus
No 313 pieminekļiem Latvijā, kas nav saistīti ar apbedījumiem, ap 30 atrodas Rīgā. Lielākā daļa bez garām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja Daiņa Loča (Nacionālā apvienība / Latvijas Reģionu apvienība) ieskatā varētu pazust tuvākajā laikā: "Es šodien jums precīzi nepateikšu ne dienu, ne stundu, ne minūti, jo laikam tas arī nebūtu pilnīgi pareizi, bet tas, ka tas vienā brīdī notiks, ir absolūti viennozīmīgi skaidrs, un šeit jautājums nav ilgstošai lemšanai. Negribētu arī saukt konkrētas adreses un vietas, kur tas būs, jo mums tie jāapskata arī no tehniskā stāvokļa."
Latvijas Universitātes profesore, vēsturniece Vita Zelče uzskata, ka Ukrainas karš ir paātrinājis tikai to, kam tāpat bija jānotiek: "Tas ir saprotami, ka pašvaldības mēģina šo jautājumu risināt savas kompetences līmenī un arī, rēķinoties ar savu novadu identitāti, kurai šādi pieminekļi, domājams, nav pieņemami, un arī ar vietējo iedzīvotāju viedokli.
Tā vai citādi šai vides desovjetizācijai ātrāk vai vēlāk būtu jānotiek, jo nevar būt valstī, kas tomēr balstīta demokrātijā, pieminekļi, kas iemieso cita režīma vērtības, ideoloģiju un vēstures stāstu."
Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns pārliecināts, ka pieminekļu nojaukšana būtu jākoordinē valstiskā līmenī: "Politiķiem un atbildīgām ministrijām – Tieslietu, Ārlietu, arī Kultūras ministrijai – vajadzētu domāt par desovjetizācijas un derusifikācijas programmu Latvijā. Tas var būt plāns, ko iesākt un ko darīt, jo nav jau tikai runa par Rīgas Pārdaugavas okupācijas pieminekli."
Latvijas Krievu savienība organizē brīvprātīgos pieminekļu apsardzei
Nav skaidrs, cik lielu sabiedrības viļņošanos pieminekļu aizvākšana varētu izraisīt vietās, kur krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks. Latvijas Krievu savienības aktīvisti izsludinājuši brīvprātīgo pieteikšanos "Nakts sardzē", lai apsargātu piemiņas vietas un protestētu pret pieminekļu demontāžu, kā, piemēram, aizvadītajā piektdienā Jelgavā. Latvijas Krievu savienības priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs norāda, ka "Nakts sardzes" darbošanās vairāk attiecas uz pilsētu teritorijām:
"Patlaban runa ir tikai par un vienīgi par pasākumiem, sadarbojoties ar policiju, lai pasargātu pieminekļus no huligāniskām darbībām, no pieminekļu apgānīšanas.
Secība ir tāda, ja kāds no kustības dalībniekiem ir pamanījis, ka ir atnācis kāds agresīvais huligāns, pienākums ir ziņot policijai, bet nekāda veidā neizraisīt konfliktu un vardarbību, tikai, sadarbojoties ar policiju, novērst pieminekļu apgānīšanu."
"Facebook" profilā "Tēvijas sargi" publicētajā video, kas uzņemts 1. maijā, redzama "Nakts sardze" dienas laikā ar Latvijas Krievu savienības partijas līderi Tatjanu Ždanoku priekšgalā, vicinot sarkanus karogus. Miroslavs Mitrofanovs norāda, ka šis video nav saistīts ar pieminekļu sargāšanu, bet ar 1. maija tradīciju uzturēšanu.
Dainis Īvāns uzskata, ka mums pret šo pieminekļu sargiem jāizturas tā kā pret Krievijas kara un Krievijas militārisma atbalstītājam: "Mēs nedrīkstam pieļaut to, lai viņi savu karu uzsāk un turpina Latvijā.
Krievijas propagandas svētvietas ir ieroči pret mums.
Ieroči un pat zināma platforma, ne mazāk bīstama kā tanki un Krievijas raķetes, kuri izvērš karu pret mums un mūsu apziņu, kas varbūt ir vēl briesmīgāk. Tāpēc Latvijas valstij ir tomēr šobrīd jārīkojas izlēmīgi."
Demontētajiem pieminekļiem atšķirīgi likteņi
Nav vienprātības, ko ar demontētajiem pieminekļiem iesākt. Ogres novads tiem dos otru dzīvi citā formā: "Mēs skatāmies, vai mēs varēsim sadalīt tos gabalos. Ogrē veidosim Brīvības laukumu, un varbūt uz tā mēs varēsim pamatnē izmantot šos akmeņus," prognozē pašvaldības vadītājs Egils Helmanis.
Vēsturniece Vita Zelče redz tiem vietu muzejā: "Es lielā mērā uztveru pieminekļus kā medijus, jo tie nes sev līdzi noteiktu gan ideoloģisku vēstījumu, gan vēstures stāstu, un pieminekļi un ap tiem esošie laukumi ir kalpojuši kā rituālu vietas. Un parasti mēs aizgājušo laiku medijus glabājam bibliotēkās. Līdzīgi vajadzētu rīkoties ar pieminekļiem, jo tiem vajadzētu nonākt tādās vai citādās krātuvēs. Ja runājam par novadiem, tie ir novadpētniecības muzeji, tie arī varētu būt privātie muzeji, jo,
atskatoties pagātnē, šis viss būs ļoti vērtīgs un noderīgs materiāls, kas mums pašiem arī vēstīs par mūsu totalitārisma pagātni."
Īvandes pagastā privātā īpašumā saglabāti "ļeņinekļi"
Viena no iespējām ir padomju laiku pieminekļus glabāt vienuviet. Kuldīgas pusē Īvandes pagastā uzņēmējs Meinards Mētelis glabā iepriekšējo laiku simbolus – "ļeņinekļus", kas no Latvijas pilsētu laukumiem pazuda pirms 30 gadiem. No vismaz 50 deviņdesmito gadu sākumā nojauktajiem "ļeņinekļiem", uzņēmēja īpašumā vietu atraduši četri, agrākos laikos tie bijuši uzstādīti Bauskā, Kuldīgā, Saldū un Dobelē. Savukārt Kuldīgas centrā Meinards Mētelis ir ierīkojis privātu muzeju "Cits laiks", kurā savāktas padomju propagandas liecības: "Lai cilvēkiem nejauktu galvas, nedrīkst vecās vēstures liecības mētāties katrā nostūrī, pagastā vai pilsētā, lai, ejot garām teiktu – o, vells, te bija tāds režīms, tur bija tā. To visu vajag savākt, kā to izdarīja lietuvieši, vienuviet. Ja grib, brauciet, skatieties un mācieties vēsturi, lai to režīmu neatkārtotu un būtu stingri par savu zemi, dzimteni un nebūtu par pakalpiņiem citām varām un tautām."
Uzņēmējam pieder lielas zemes platības.
Teorētiski viņš ir gatavs pieņemt arī Uzvaras parka pieminekli: "Ja to valdība atļauj, tad labprāt, bet kas to uzstellēs?"
"Okupācijas staba" liktenis Saeimas rokās
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis paudis viedokli, ka vairs nav jautājuma, vai piemineklis Uzvaras parkā ir jādemontē, bet gan – kā tas jādara. Domes pozīcijas amatpersonu sarunvalodā piemineklis tiek saukts par "okupācijas stabu": "Patlaban, kā zināms, ap šo stabu esam uzlikuši sētu un norobežojoši to sakarā ar nepieņemamo tehnisko stāvokli, kas zināmā mērā pie paša pieminekļa neļaus piekļūt. Bet tāpat laukums ir pietiekami atvērts, un redzēsim, kas būs 9. maijā ar šo vietu," norāda Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.
Vēsturniece Vita Zelče ir pārliecināta, ka līgums ar Krieviju šobrīd vairs nav uzskatāms par šķērsli lēmumam par pieminekļa Uzvaras parka nojaukšanu: "Valstiskā līmenī, protams, ir šis deviņdesmitajos gados noslēgtais līgums ar Krievijas Federāciju, bet šo līgumu jau parakstīja ar demokrātisko Krieviju, ne jau ar šā laika totalitārisma gultnē atgriezušos atpakaļ Krieviju, un tobrīd, noslēdzot līgumu, tas vairāk bija īstermiņa risinājums, bija jātiek vaļā no armijas, no karabāzēm."
Dainis Īvāns uzskata, ka šajā lietā kompromisi nav iespējami: "Tā bija arī Atmodas laikā. Ja mēs būtu 4. maija deklarāciju lūguši un saskaņojuši ar Maskavu, Gorbačovs, man personīgi teica – nemūžam neatļaušu, jūs esat ekstrēmisti, fašisti, tie paši vārdi tika lietoti. Mums atlika tikai pacietīgi gaidīt, un nekas nenotiktu, un mēs dzīvotu tādā Luhanskas vai Doneckas bandītu republikā, bet mēs izlēmām rīkoties paši. Un arī šajā gadījumā to vajag darīt, un es arī jūtu, ka Saeimā šāda politiskā griba šobrīd ir un mūsu politiķi pieņems pareizo lēmumu."
Pēc tam, kad Krievijas februāra beigās iebruka un izvērsa karu Ukrainā, Latvijā ar jaunu sparu uzvirmoja diskusijas par Uzvaras parkā esošā pieminekļa turpmāko likteni. Pieminekli nojaukt neļauj Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Saeimas komisijā sākusi izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Saeimas komisijām vēl būs jāvērtē Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi iespējām pārveidot vai demontēt pieminekli Uzvaras parkā. Tikmēr Rīgas domes Pieminekļu padome jau konceptuāli vienojās, ka piemineklis Uzvaras parkā ir jāpārdēvē.
Netiek izslēgta iespēja rīkot referendumu par pieminekļa nojaukšanu.
Piemineklis Uzvaras parkā ik gadu 9. maijā ir daļas sabiedrības pulcēšanās vieta. Taču šogad ar mērķi liegt 9. maija svinības Saeima ierobežoja pasākumus pie Padomju armijas pieminekļiem.
