Kultūršoks

Kultūršoks: «Okupācijas muzeja pārbūve un 1300 nepilnības»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Kaucmindes muiža nonāks izsolē?»

Kultūršoks: «Vai Kaucmindes muiža nonāks izsolē?»

No pērles par graustu – nolaistajai Kaucmindes muižai draud izsole

Kaucmindes muižas saimniekiem – SIA “CVIR” – neveicas ar solītajiem restaurācijas darbiem. Kultūras mantojuma pārvalde uzņēmumam, kura pamatdarbs ir juridisko pakalpojumu sniegšana, piemērojusi iespaidīgu administratīvo sodu, kuru SIA “CVIR” nav samaksājusi, un parāds nodots piedziņai tiesu izpildītājiem. Uzņēmums, kas iekļuvis arī nodokļu parādnieku reģistrā, brūkošo muižu tomēr nesteidzas pārdot un drīzumā sola ar atbildīgajām institūcijām saskaņot jaunās būvniecības ieceres.

ĪSUMĀ:

Kaucminde īsā laikā pārvēršas no “pērles” par graustu

Kaucmindes muiža ir būvēta 18. gadsimta beigās agrīnā klasicisma stilā. Līdz 1920. gadam tā bija ģenerāļa Pētera fon der Pālena dzimtas īpašumā. Vēlāk to nodeva jaundibinātajam Kaucmindes mājturības semināram, kurā skolojās turīgāko Latvijas saimnieku meitas. 1944. gadā ēku pārņēma Saulaines lauksaimniecības tehnikums. Par muižas zelta laikiem vēsta vairs tikai nostāsti, nodzeltējušas fotogrāfijas un kinohroniku kadri. Mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis atceras, ka vēl 20. gadsimta 60. gados muiža bija nevainojamā stāvoklī: “Tur bija vietējais tehnikums, un tad uzcēla jauno tehnikuma ēku. Māja tika pamesta, un tas gāja ļoti, ļoti ātri. Kad pēc 20 gadiem rakstīju grāmatiņu par Kaucmindi, jau iekšā nebija pārsegumu starp stāviem, tur jau nācās ložņāt gar malu, riskējot ar dzīvību.“ Vēl 35 gadi, un šobrīd valsts aizsargājamais kultūras piemineklis līdzinās bezsaimnieka graustam.

Par to, ka īpašums kādam pieder, liecina tikai neskaitāmas brīdinājuma un aizlieguma zīmes ienākt nepiederošiem.

Zīmes ir svaigi uzliktas, visticamāk, pēc LTV raidījuma “Kultūršoks” zvana īpašniekiem, lai pieteiktu vizīti, jo iepriekšējā dienā, muižu apsekojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektoriem, zīmju neesot bijis.

Kaucmindes muiža

Vietai, kurā skoloja supersaimnieces, ar savu saimnieku neveicas

Atjaunotās Latvijas laikā Kaucmindes muižas saimnieki mainījušies vairākkārt. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA “Kaucmindes pils” īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA “Intelco” rokās. Firmas vadības groži piederēja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvam, kurš 2011. gadā 45 procentus īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam. Nepieredzot prasmīgu saimniekošanu, muiža turpināja brukt par spīti Kultūras mantojuma sargu sūtītajām vēstulēm ar ieteikumiem pils glābšanai, bet vēlāk uzliktajiem sodiem. 2016. gadā Māris Gulbis no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam SIA “CVIR”, kas neilgi pirms tam bija  pārpircis arī Isajeva daļas.

SIA “CVIR” īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bija apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes muižu un 2017. gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīzumā tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova atceras, ka sākums bijis slavējams: “Viņš pieaicināja arhitektus, saskaņoja projektu.

Viņš nāca uz pārvaldi, mēs viņu atbalstījām. Viņš stāstīja, ka soli pa solim to darīs, un tad tā interese zuda.”

Lielos plānus aptur nelaime, Covid-19 un būvmateriālu cenas

Kā liecina Bauskas novada būvvaldes sniegtā informācija, īpašnieka interese par muižu sāka mazināties 2018. gadā. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres bija atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika. Tomēr kaut kas labots tika, jo pēc gada Kaucmindes muižā notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja strādnieks. Zemgales reģionālajā Valsts darba inspekcijā “Kultūršokam” apstiprināja, ka 2019. gadā būvobjektā netika ievēroti atbilstoši drošības pasākumi un gāja bojā nelegāli nodarbināts celtnieks. Kopš tā laika objektā noteikts būvniecības liegums un sākts kriminālprocess. Tiesāšanās varētu būt ilga, jo SIA “CVIR” neatzīst, ka bojāgājušais celtnieks bijis viņu algots strādnieks.

“Tas cilvēks, kas aizgāja bojā, nebija mūsu darbinieks. Par to mēs,  visticamāk, tiesāsimies vēl ilgus gadus,” pieļauj Roberts Ligers.

Vēl pie dīkstāves iemesliem muižas īpašnieki min Covid-19 radītās jukas un būvmateriālu sadārdzinājumu. Ligers gan uzsver, ka šie kavēkļi nenozīmē, ka muiža ir pamesta: “Mēs jau nerunājam par mājas fasādes siltināšanu, mēs runājam par Kaucmindes muižas atjaunošanu, kur gan plānošanā, gan izpildē ir nepieciešamas diezgan padziļinātas zināšanas un arī diezgan liels sagatavošanās posms. Šobrīd tiek gatavots jauns būvniecības ieceres dokumentācijas kopums, kuru plānojam pāris mēnešu laikā arī sākt saskaņot.”

Kaucmindes muiža

Kultūras mantojumu pārvaldei pacietība iet uz beigām

To, ka muižas atjaunošanas darbi ir apstājušies, pamanīja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), regulāri sūtot uz Kaucmindi inspektorus. Kopš 2018. gada viņi deviņas reizes ir apmeklējuši pili, četras reizes uzliekot īpašniekiem administratīvo sodu par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu neievērošanu.

“Mēs maksimāli godprātīgi izturamies pret katru īpašnieku un vēlamies nelikt kaut kādus neadekvātus, birokrātiskus slogus, bet šajā gadījumā nav runa par birokrātiju, šajā gadījumā ir runa par to, ka īpašniekam ir jāpieņem lēmums.

Un īstenībā viņam būtu jāstāv man blakus un jādod skaidrojums, bet viņš to negrib darīt. Mums bija tikšanās ar viņu norunāta. Viņš neatbrauca,” stāsta NKMP pārstāve Elvīra Mantrova.

SIA “CVIR” arī nemaksā uzliktos sodus, un summa, kas sasniegusi ap 2500 eiro, nodota piedziņai tiesas izpildītājiem. Zemgales apgabaltiesas zvērinātā tiesu izpildītāja Zane Trasūne norāda, ka “[…] piedziņa notiek saskaņā ar Civilprocesa likumu. No juridiskām personām piedziņa vispirms tiek vērsta uz juridiskas personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, un, ja naudas līdzekļu nav, tikai tad piedziņu vērš uz juridiskas personas mantu.”

Kaucmindes saimnieku finanšu situācija nav spoža

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Kaucmindes muižas īpašniekiem – SIA “CVIR” – ir nodokļu parādi. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāda summa tuvojas 20 tūkstošiem eiro. Naudas trūkumu muižas īpašnieki gan nemin kā iemeslu esošajai situācijai. Taču, ja Kultūras mantojumu pārvaldes uzliktie sodi netiks samaksāti, teorētiski Kaucmindes muižai draud izsole. Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns norāda, ka tā noticis arī agrāk: “Muižas regulāri izsolīja, kad muižnieki palika parādā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde dara to, kas ir tās iespējās, protams, varbūt vajadzētu agresīvāk darīt.

Esmu dzirdējis, ka citās valstīs tas ir daudz agresīvāk, tomēr ir mums ieaudzināts tāds soda princips, ka nekas par to nebūs, ja kaut kad atbildēšu uz vēstuli vai kaut kad izdarīšu.”

Imants Lancmanis atzīst, ka notiekošais raksturo situāciju ne vienā vien Latvijas muižā: “Var atjaunot nelielas ēkas tad, ja tur ir kāda čakla ģimenīte, kurai ir vismaz mazliet naudiņas un labas idejas un kura pati var strādāt, bet, ja jums ir liels ansamblis jāpaceļ un tāds, kurš jau ir drupās, kur jums ir jāņem lielās, dārgās firmas, tad tā ir ļoti, ļoti smaga lieta. Tas ir jāsaka godīgi!” Tam piekrīt arī Jānis Lazdāns: “Tas daudzās muižās notiek. Cilvēki tās nopērk ar kaut kādiem lieliem mērķiem un bieži vien objektīvu iemeslu dēļ neturpina, un tad muiža aiziet postā.”

Kaucmindes muiža

Kaucmindes muižas izsole – sliktākais scenārijs

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Kaucmindes izsoli min kā sliktāko scenāriju šajā situācijā. Izmantot likumā paredzēto iespēju atsavināt īpašumu pārvalde pagaidām negrasās.

“Būsim godīgi, tad mēs dodam signālu sabiedrībai, ka var nolaist uz grunti, un tad valsts kā labā tante atnāk, paņem, un mēs visi no saviem nodokļiem mēģinām sakopt to, ko īpašnieks ir… Tas nav pareizi!

Jābūt personīgai īpašnieka atbildībai,” pārliecināta ir Elvīra Mantrova.

Eksperti uzskata, ka Kaucmindes muižas stāsts vēl nav galā un pils vēl ir glābjama. “Esmu fotogrāfijās redzējis ļoti daudzas muižas, tajā pašā Vācijā, kur palikušas tikai sienas, un tā tiek uzcelta no jauna. Ja skatāmies uz Kaucmindi, es domāju kādi 70 procenti no vēsturiskā mantojuma tur ir saglabājušies. To visu ir iespējams atjaunot,“ uzskata Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns, vienlaikus aicinot īpašniekus objektīvi izvērtēt savus spēkus: “Svarīgākais ir jebkuram šādas muižas īpašniekam saprast, kad ir tas brīdis, kad tev ir jāatsakās un jāatdod tā muiža kādam citam, kurš spēj to darīt, vai nu jāatrod tā ideja, tā enerģija, nevis ļaut iet postā.”

Imants Lancmanis Kaucmindes muižas sabrukumu aicina neuztvert kā mazu, atsevišķu gadījumu. Rundāles pils atjaunotājs uzskata, ka muižas pašreizējais stāvoklis ir visas Latvijas kauns: “Tas nav viens, mazs, kaut kāds lokāls gadījums. Kaucminde būtībā atrodas ārkārtīgi pamanāmā un nozīmīgā vietā. Iedomājieties – Rundāle, Mežotne ar savu skaisto pili un Bauskas pils, Ketleru atjaunotā pils. Tātad pašlaik ir trīsstūris, bet tas būtu varējis būt četrstūris ar Kaucmindi kā vēl vienu skaistu vietu.

Šis objekts ir pelnījis ne tikai kaut kādu atsevišķu cilvēku pūles, lai viņu glābtu, es gribētu teikt, tas lielā mērā jau ir nacionālā prestiža jautājums, un par šo lietu vajadzētu runāt arī augstākā līmenī.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt