Pēc ilgās dīkstāves kultūras dzīves organizatori ir ļoti piesardzīgi ar savu piedāvājumu. Noteiktie ierobežojumi neļauj atvēzēties vērienīgu projektu realizācijai ar garantētiem ieņēmumiem, jo 300 cilvēku limits iekštelpās un 500 ārtelpās liek pasākumu rīkotājiem skrupulozi rēķināt, un šie rēķini nav par labu nevakcinētajiem, kuri uz kultūras pasākumiem būtu gatavi doties, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.
Autora ziņas
Lai gan kultūras pasākumi klātienē bija liegti vairāk nekā septiņus mēnešus, uz pirmajiem filmu seansiem, izrādēm un koncertiem, kas norisinājās pilotprojektos, biļetes netika izpirktas. Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi pēc pirmā Covid-19 viļņa jau liecināja, ka cilvēku uzvedība mainās, kultūras patēriņš samazinās un tam par iemeslu ir ne tikai slēgtās kultūrtelpu durvis.
Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāju optimisms par Latvijas novadu gatavību piedalīties nu vairs neaktuālajos B un C varianta svētkos, iespējams, ir bijis pārspīlēts. Starp lielākajām Latvijas pilsētām, kas bija teikušas “nē” abiem pandēmijas laika svētku modeļiem, bija ne tikai Rīga, Valmiera un Talsi. Šajā sarakstā ir arī Liepāja, Rēzekne, Balvi, Saldus un daudzi citi novadi. Arī jaunais e-svētku piedāvājums nav uzņemts ar vispārēju sajūsmu.
Veselu pusgadu nepubliskots kādā Kultūras ministrijas atvilktnē nogulējis arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) labprāt redzētu slejamies Nacionālo koncertzāli. Tajā teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure.
Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimo, laiko, heito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.
Ziņām par Tukumā notikušo traģēdiju internetā sekojošais agresīvo komentāru vilnis 3 reizes pārsniedzis iepriekšējā gada rekordu, kas tika uzstādīts pēc Satversmes tiesas sprieduma, ka valsts pamatlikums aizsargā visas, arī viendzimuma pāru ģimenes. Rīgas Stradiņa universitātes pētījumi apliecina, ka viendzimuma pāru un seksuālo minoritāšu jautājumi sabiedrībā uzjunda emocijas, kuras neraksturo atvērtu, iekļaujošu sabiedrību.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbildību par neveiksmīgu Mežotnes pils nomnieka izvēli un neprofesionālu Mežotnes pils apsaimniekošanu neuzņemas. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti secinājuši, ka Mežotnes pils nepilnu četru gadu laikā ir “izmantota, nevis apsaimniekota”. Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīst, ka nomnieku SIA “CV-R” darbu pat nevar nosaukt par neveiksmīgu, jo “biznesa nebija vispār”.
No Ikšķiles ainavas viena pēc otras sākušas pazust pirms vairākiem gadiem uzstādītās koka skulptūras. Pēdējā – Ievas Saulītes darbs “Vieglums” – ar traktoru tika sadragāta un aizvākta vietējo iedzīvotāju acu priekšā. Kamēr Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna skaidro, ka skulptūras aizvestas, jo tām nepieciešama restaurācija, mākslinieki rausta plecus. Darbiem nekas neesot kaitējis, raisot jautājumus, kas slēpjas aiz šīs rīcības.
Jaunā akordeoniste Alise Siliņa no Cēsīm ir mūziķe, kuru savu studentu rindās grib redzēt arī Karaliskā Mūzikas akadēmija Londonā. Prestižā augstskola Alisei piešķīrusi pat 7000 mārciņu lielu stipendiju, taču izmaiņas Latvijas valdības īstenotajā studentu kreditēšanas politikā liedz talantīgajai jaunietei saņemt valsts atbalstu, lai spētu segt ''Brexit'' rezultātā dubultoto mācību maksu. Kamēr izglītības procesa eksperti norāda, ka valstij būtu jāatbalsta talantīgie un spējīgie jaunieši, Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta organizēšanu studijām ārzemēs uzskata par nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.
Īsumā
Īsumā
Pēc četriem vai pieciem gadiem Ogres vecā Tautas nama vietā vajadzētu vērties Muzikālā teātra durvīm. To paredz Ogres pašvaldības un Kultūras ministrijas parakstītais nodomu protokols. Bet izrādās, ka jauns teātris, kurš varētu iemitināties šobrīd vēl mākslas mecenātam Jānim Zuzānam piederošajā īpašumā, nenozīmē pastāvīgu trupu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis savā vīzijā tādu neredz.
Pārmaiņu gaidās ir viena no senākajām Rīgas apkaimēm – Torņakalns. Pandēmijas gads iezīmējis lielu pavērsienu ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta plānošanā, kurā, spītējot dažādiem ierobežojumiem tikties klātienē, cenšas iesaistīties arī iedzīvotāji. Torņakalna stacijas liktenis jau ir izlemts, bet joprojām notiek stīvēšanās ap trim tiltiem, kuri šķērso dzelzceļa sliedes, tāpat vēl nav skaidrs, ar cik lieliem “upuriem” jārēķinās, apkaimē veidojot multimodālo transporta mezglu.
Jau vairāk nekā trīs gadus ilgst sarakste starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas domi par to, vai Vanšu tilts iekļaujams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. “Gumijas vilkšanu” Rīgas dome gan savā labā nav izmantojusi, jo tilts joprojām gaida remontu, kuru industriālā pieminekļa statuss, iespējams, sadārdzinās.
Laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ kultūras dzīve faktiski ir apstājusies, Valsts kultūrkapitāla fondu pārpludina radošo projektu pieteikumi. Tomēr, noslēdzoties šī gada 1. kārtas kultūras projektu konkursiem, divas trešdaļas no projektu iesniedzējiem palikuši tukšām rokām. Tas iezīmē drūmu nākotnes ainu, jo eksperti ir pārliecināti – visi kultūras darbinieki krīzi nepārdzīvos.
Spēja līdzfinansēt Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanu varētu izrādīties galvenais arguments, Saeimai lemjot, kam piešķirt īpašumtiesības uz 13. gadsimtā celto dievnamu. Tā kā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums baznīcas tiesības nodot īpašam nodibinājumam, kurā būtu pārstāvētas valsts, Rīgas pilsēta un baznīca, nav izpelnījies vispārēju atbalstu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai steidzami jāmeklē cits risinājums, pirms 800 gadus vecais dievnams sāk brukt.
Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) aicinājuma Arhitektu savienība nopietni ķērusies pie ideālās vietas meklēšanas nacionālās koncertzāles būvniecībai Rīgā. Organizācija publiskojusi 36 iespējamās celtniecības vietas, no kurām 9 izraudzīsies nopietnai analīzei. Tikmēr ministrs, vēl nesagaidot profesionāļu slēdzienu paziņojis, ka nepieļauj domu, ka starp gala finālistiem nebūs viņa paša izraudzītā vieta – bijusī Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2.
Gandrīz trīs mēnešus uz stāvbremzes uzliktā Latvijas kultūras dzīve radošo profesiju pārstāvjiem ir smags pārbaudījums. Skarbākajā situācijā atrodas brīvmākslinieki, kuru darbam vajadzīga publika, – aktieri un mūziķi bez štata vietas un līdz ar to bez garantēta ienākuma. Ir režisori, kuri strādā par krāvējiem, un aktieri, kuri bruģē ceļu. Radošo prātu pazinēji uzskata, ka šim tumšajam mākonim ir zelta maliņa. Atgriežoties ierastajai dzīvei, mākslinieki ar savu jauno pieredzi “spridzinās” skatuves.
Kultūras ministrija (KM) nolēmusi ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā iekļaut viedtālruņus un datoru cietos diskus, jo tos izmanto privātai darbu kopēšanai, par ko autoriem pienākas samaksa. Tas nozīmē, ka, pērkot jaunu viedtālruni, tā cenā būs iekļauts arī vienreizējs maksājums autoriem 1,50 eiro apmērā. Lai gan summa nav liela, viedtālruņu importētāji un izplatītāji pret šo ieceri izrāda sīvu pretestību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam lasījumam gatavo Augstākās izglītības likuma grozījumus, kuriem būtu jāceļ augstākās izglītības kvalitāte Latvijā un starptautiskā konkurētspēja. Augstskolas par lietu virzību nav sajūsmā, jo netic, ka bez budžeta palielinājuma šos mērķus izdosies sasniegt.
Par spīti skarbajai epidemioloģiskajai situācijai šobrīd, joprojām nav izslēgta iespēja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tomēr šovasar notiks. Iespējams, svētki būs tikai augustā, bet jau tagad zināms, ka tie būs netradicionāli. Plānots, ka bērni uzstāsies mērogā mazākos koncertos un ne visi svētku pasākumi notiks Rīgā. Arī kvalitātes latiņa varētu būt zemāka.
Vai iespējams uzcelt koncertzāli Elizabetes ielā 2, nekaitējot Kronvalda parkam, kas ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra daļa? Pēc koku izpētes koncertzālei paredzētajā teritorijā secināts, ka tur esošie koki ir labā stāvoklī, turklāt starp tiem ir arī deviņi dižkoki. Savukārt "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš uzsver – parkā esošos kokus ietekmēs jebkura iejaukšanās parka struktūrā, tai skaitā, ja koncertzāli lemtu būvēt pazemē.
Novembra beigās valdībā apstiprinātie dīkstāves atbalsta mehānismi paredzēja kritērijus, kuriem nespētu kvalificēties liela daļa kultūras pasākumu rīkotāju, kaut gan daļa no viņiem ierobežojumu dēļ nestrādā jau kopš marta. Nedēļu vēlāk kritēriji ir uzlaboti, taču uz pabalstiem joprojām nevarēs pretendēt daļa nozares uzņēmumu, kas, iespējams, krīzē cietuši visvairāk.
Satversme tiesa novembrī pieņēma lēmumu, ka valsts atbalsts pienākas visām, arī viendzimuma pāru ģimenēm. Saeima to nevar nepildīt, kā arī referenduma rīkošana šajā jautājumā nemainītu no konstitūcijas pamatnormas izrietošo cilvēka cieņas ievērošanas principu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks" teica tiesību eksperti. Vienīgais variants būtu izstāties no Eiropas Savienības (ES).
Ierobežojumu dēļ šogad 18. novembrī izpalika svētku uguņošana, masu pasākumi un pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas nenotika arī militārās parādes. 18. novembra nenotikušo publisko pasākumu dēļ valsts un pašvaldību budžetos radušos finanšu ietaupījumu plāno izlietot dažādi, piemēram, novirzot to Covid-19 krīzes seku mazināšanai vai pilsētas dekorēšanai svētkos.
Kultūras ministrijas rīkotajā starptautiskajā arhitektūras skolu plenērā par iespējamo nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 vairums dalībnieku secināja, ka, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus, koncertzāli paredzētajā apjomā šajā vietā nevar uzbūvēt. Tomēr kultūras ministrs no ieceres neatsakās, norādot – tāds ir valdības lēmums un tas netiks mainīts. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.
Gadījums ar Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ēkas un tajā esošo VDK (Valsts drošības komitejas) dokumentu applūšanu, liek uzdot jautājumu, cik drošos apstākļos glabājas mūsu vēsture. Arhīva vadība norāda – teju visas 22 pa Latviju izkaisītās arhīva ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Arī dokumentu digitalizācijas process ir lēns – pēc arhīva aprēķiniem, lai digitalizētu 30% no visa krājuma, ar esošajām tehnoloģijām tam būtu nepieciešami vairāki simti gadu. Kultūras ministrijas ieskatā arhīva infrastruktūra jāoptimizē, ieguldot resursus septiņās no 22 LNA saimniecībā esošajām ēkām.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds paudis gatavību valstij atdāvināt būvniecībai gatavo Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kurā līdz šim ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro. Piecu mēnešu laikā valsts nav sniegusi atbildi, vai dāvinājumu pieņems, šajā laikā analizējot, kādi varētu būt iespējamie piesaistāmā finansējuma avoti. Turklāt lēmums pieņemt dāvinājumu, kura sniedzēji saistīti ar likvidējamo "ABLV Bank", kamēr nav noslēgusies izmeklēšana, var būt risks gan projekta reputācijai, gan tā īstenošanai.
Līdz ar budžeta projektu Saeimā iesniegts arī priekšlikums jau no nākamā gada vidus palielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem. Kultūras jomas profesionāļi izmaiņas vērtē kā sasteigtas un nepārdomātas, neizvērtējot, kādas sekas tās kultūras nozarei radīs.
Jaunais Rīgas teātris atcēlis biļešu atlaižu programmu, Dailes teātrī maksa uz atsevišķām pirmizrādēm sasniedz pat 70 eiro, savukārt neatkarīgo producentu rīkoto pasākumu biļešu cenas dažviet augušas par 15–20%. Kultūras pasākumu apmeklētāji spriež, ka augstās cenas padarīs kultūru pieejamu tikai šauram, elitāram skatītāju lokam. Tikmēr iestāžu vadītāji norāda – cenu kāpums ir neizbēgams.
Sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, kas paredzēti atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes. Nauda tiek prasīta brīdī, kad sabiedriskie mediji vēl nav apvienoti un nav pat zināms, kādi tie būs. Tas var izrādīties būtisks šķērslis finansējuma ieguvei, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”.