ĪSUMĀ:
- Brīvības piemineklis un Brāļu kapi jau gandrīz pusotru gadu ir valsts īpašums.
- Valdība joprojām oficiāli nav izraudzījusies piemiņas vietu apsaimniekotāju.
- Kultūras ministrs citu apsaimniekotāju Rīgas pieminekļu aģentūras vietā nemeklē, bet cīņa ir par finansējumu.
- Šī brīža aplēses liecina, ka abu piemiņas vietu uzturēšanai Saeima piešķirs gandrīz 600 tūkstošus eiro gadā.
- Rīga līdzfinansējumu apmēru vēl nenosauc, pašvaldības prioritāte – palielināt algas piemiņas vietu kopējiem.
- No nākamā gada palielināsies aizsardzības zona ap Brīvības pieminekli, turpinās kaulēšanās, kura pārziņā būs tās aprūpe.
- Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds sola, ka gada laikā savāks vajadzīgo naudu, lai kvalitatīvi izgaismotu Brīvības pieminekļa aizsardzības zonu, kas stiepsies līdz pat Elizabetes ielai.
- Brīvības pieminekļa uzturētāji uzskata, ka svarīga ir arī pieminekļa popularizēšana tautā.
Brīvības piemineklis un Brāļu kapi gadiem skaitījās bezsaimnieka manta
1935. gada 18. novembrī atklātais Brīvības piemineklis ir celts uz Rīgas zemes, bet par tautas ziedojumiem radītā Kārļa Zāles un Ernesta Štālberga meistardarba īpašumtiesības Saeima noteica tikai 2020. gada vasarā. Toreiz tika pieņemts 10 gadus apspriestais Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums, ar kuru tika izbeigts abu latviešu tautas svētvietu bezsaimnieka statuss, un tās oficiāli kļuva par valsts īpašumu.
Pēc neatkarības atgūšanas, bez likumiska pienākuma, par Brīvības pieminekli rūpējās Rīgas pašvaldība un tās pakļautībā esošā Rīgas pieminekļu aģentūra, kura gadiem sūdzējusies par naudas trūkumu.
Brīvības pieminekļa apkalpošanai tā algo divas darbinieces, kuru nesavtība un darbs tiek ļoti atzinīgi vērtēts.
"Tie darbinieki, kas veica šo objektu uzturēšanu, no sevis mēģināja panākt visu to labāko. Gan Brāļu kapi, gan Brīvības piemineklis ir bijis aprūpēts," atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes priekšsēdētājs Valdis Zatlers uzskata, ka Brīvības pieminekļa apkopējas ir pelnījušas valsts apbalvojumu: "Viņas to dara idejas un nacionālo jūtu vārdā, nevis tāpēc ka viņām maksā, algu un, protams, tāpēc viņām varēja maksāt mazas algas, bet es domāju, ka no nākamā gada viss mainīsies uz labo pusi."
No nākamā gada par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem ir jārūpējas valstij
Saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumu, kurš stājies spēkā 2020. gada 6. jūlijā, Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim bija jānosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs, kuram četru mēnešu laikā valdībai jāiesniedz Apsaimniekošanas programma. Savukārt Ministru kabinetam šī programma jāapstiprina līdz 2021. gada 31. jūlijam. Neviens no šiem punktiem nav izpildīts. "To mājasdarbu nav izpildījusi valdība," norāda Valdis Zatlers, "joprojām šīs tiesības nav deleģētas Rīgas pieminekļu aģentūrai, kā to nolēma Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padome.
No tā, protams, izriet, ka nav precīzas apsaimniekošanas programmas. Mēs darbojamies pēc džentlmeņu vienošanās."
Kultūras ministrs Nauris Puntulis par citu apsaimniekotāju nedomā. Kavēšanās saistīta ar naudu. Saskaņā ar likumu no 2022. gada janvāra abu piemiņas vietu uzturēšana, apsaimniekošana un labiekārtošana jāfinansē no valsts budžeta. "Jautājumā par apsaimniekošanu nav nekā sarežģīta. Tās vienkārši ir finanses, kur kāds – kā jau vienmēr finanšu jautājumos – grib maksāt mazāk, kāds grib saņemt vairāk. Bet mēs to atrisināsim, par to es esmu pilnīgi pārliecināts. Ne velti nākamā gada Kultūras ministrijas budžetā šī pozīcija Brīvības pieminekļa apsaimniekošanai ir ietverta. Tā ir apstiprināta, tātad būs," sola Nauris Puntulis.
Cīņa par abu piemiņas vietu budžetu vēl turpinās
Līdz šim ik gadu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbiem ir piešķīrusi 36 000 eiro. Pārējās izmaksas, kas saistītas ar Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšanu ir segusi Rīgas Dome. 24. septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Kultūras ministrijas prioritāro pasākumu sarakstu, paredzot Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšanai un labiekārtošanai nākamgad piešķirt nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem eiro. Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs Guntars Nāgels atzīst, ka ar šo summu nav gana: "Bet es ceru un ticu, ka tā tiks palielināta uz tādu līmeni, kas atļaus mums darīt savu darbu pilnvērtīgāk." Lai gan gala lēmuma vēl nav, Juris Dambis norāda, ka finansējums būs nesalīdzināmi lielāks nekā iepriekšējos gados: "Tā tāme mainījās, bija pirmie aprēķini, tad nākamie un nākamie un paši pēdējie aprēķini varbūt ir tādi, kas rāda, ka nebūs pilnībā viss apmierināts."
LTV raidījumam "Kultūršoks" kļuvis zināms, ka, virzot Saeimā budžetu izskatīšanai 2. lasījumā, Saeimas komisija papildinājusi atbalsta summu abām piemiņas vietām par 97 tūkstošiem eiro.
Tādējādi kopumā nākamā gada finansējums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai, dažādiem labiekārtošanas un restaurācijas darbiem pietuvinās 600 tūkstošiem eiro.
"Šis noteikti būs bāzes budžetā, šis noteikti nav jautājums, kur katru gadu vajadzētu pieprasīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Šis nav neparedzēts gadījums, tāpēc tā būs budžeta bāzes pozīcija," uzsver Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš "jūtoties neveikli", kad notiek kaulēšanās par Brīvības pieminekļa apsaimniekošanas izmaksām.
Rīgas domes līdzfinansējums šobrīd neskaidrs
Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumā ir piebilde, ka arī pašvaldībām ir tiesības piedalīties pieminekļa apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā. Taču pienākuma nav. Pagaidām Rīgas domes devums nav zināms, jo tā vēlas līdz šim Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem novirzīto naudu izmantot citu pilsētas pieminekļu uzturēšanai.
Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece uzsver, ka tālāki lēmumi atkarīgi no Saeimas pieņemtā gala finansējuma apmēra: "Ja mēs saņemam resursus restaurācijai un pietiekošus resursus vai tuvu tam apsaimniekošanai, mēs varam meklēt veidu, kā paceļam atalgojumu šiem ļoti smagi strādājošajiem cilvēkiem objektā."
Algas ir prioritāte arī Gunāram Nāgelam: "Tās patiešām ir nožēlojamas. Saprotu, ka tā ir problēma visā Rīgas pašvaldībā. Tomēr, salīdzinot ar citām pašvaldības SIA, par līdzīgu darbu, piemēram, dārzniekiem ir daudz lielākas algas nekā mūsu Brāļu kapu apkopējiem."
Rīgas pieminekļu aģentūra apšauba savas spējas uzturēt Brīvības pieminekļa paplašināto teritoriju
Rīgas pieminekļu aģentūra, arī mainoties naudas devējam, ir gatava turpmāk aprūpēt Brīvības pieminekļi un Brāļu kapus, bet ar dažām piebildēm. Jaunums no nākamā gada būs tas, ka Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā iekļauta lielāka teritorija ap pieminekli un aleja līdz pat Elizabetes ielai. Gunārs Nāgels norāda, ka Pieminekļu aģentūrai neesot resursu, lai apkoptu tik lielu teritoriju: "Apsaimniekotājs ir atbildīgs par visu šo aizsardzības zonu, bet valsts finansējums attiecas tikai uz pašu pieminekli. Ja jākopj koki alejā, jāmaina gaismas, tā, manuprāt, būtu Rīgas pilsētas atbildība jebkurā gadījumā. Ja mūs apstiprina kā apsaimniekotājus, mēs būsim par to atbildīgi, bet es neredzu, ka Pieminekļu aģentūra pati kaut ko darītu tādā ziņā. Es pieņemu, ka mums būtu vienošanās ar citām Rīgas pilsētas struktūrvienībām, kas turpinātu savu darbu". Rita Našeniece neslēpj, ka Brīvības pieminekļa uzturēšana jaunajos teritorijas mērogos būs liels izaicinājums: "Mums būs jāskatās, kādu finansējumu mums piešķirs valsts un kā mēs Rīgas domes iespēju robežās to pārplānojam. Ir diezgan skaidrs, ka to nevar izdarīt viena pati Pieminekļu aģentūra. Tā var pārraudzīt šādu lielāku teritoriju, bet viņiem nav kapacitātes to veikt."
Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīst, ka labprāt redzētu mazliet vairāk patriotisma no Rīgas domes puses:
"Man šķiet, ka jautājumā par mazliet vairāk patriotisma, būtu loģiski saskatāms arī mazliet vairāk finansējuma un piedalīšanās."
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsver – ja potenciālajam apsaimniekotājam nepietiek līdzekļu, rūpes par palielināto Brīvības pieminekļa aizsardzības zonu jāuzņemas citām Rīgas domes saistītajām iestādēm vai pašvaldības uzņēmumiem.
"Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais uzdevums būtu panākt labu dizaina risinājumu visai šai teritorijai un pēc tam būtu jāiesaistās pilsētai. Dome ir atbildīga par visu pilsētu kopumā. Tai jāatrod līdzekļi un šai vietai ir jāatšķiras no visām pārējām ar kvalitāti, ar uzmanību pret tik nozīmīgiem simboliem," uzskata Juris Dambis.
Turpinās vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa izgaismošanai plašākā zonā
Līdzīgi kā Brīvības pieminekli ceļot, pēdējos 3 gadus ir vākti ziedojumi, lai neatkarības simbolu celtu gaismā. Jau nākamnedēļ, uz valsts svētkiem, un pēc tiem – ik vakaru – ar speciāliem lukturiem tiks izgaismots Brīvības piemineklis un arī pats Brīvības tēls.
Arhitekts Austris Mailītis, kurš kopā ar gaismu māksliniekiem izstrādājis pieminekļa izgaismošanas arhitektoniskās skices uzsver, ka tāds pat izsvērts apgaismojums būtu nepieciešams pieminekļa apkārtnei: "Šī ir bijusi pirmā Rīgas daļa, kur apgaismojums uzstādīts un šobrīd mums ir svarīgi iniciēt, veicināt un runāt par to, lai viss Rīgas vēsturiskais centrs, ne tikai Brīvības pieminekļa apkaime un tālāk Brīvības bulvāris, tiek kvalitatīvi izgaismots. Gan ietves, gan ceļi, gan parki ar vienotu izgaismojuma risinājumu, kā to dara Eiropas metropoles, kas sevi ciena. Ar tādu apgaismojumu, kas ir kvalitatīvs gan no gaismas viedokļa, gan gaismas mastu viedokļa."
Valdis Zatlers, kurš ir arī Brīvības pieminekļa izgaismošanas idejas iniciators, sola, ka strādās, lai paplašinātā pieminekļa zona starotu jau nākamajā 18. novembrī: "Šis projekts parādīja – ja sabiedrisks fonds uzņemas plānošanu, projektēšanu un noved to ideju līdz tādai kondīcijai, kad tā tikai jārealizē, tad pienāk klāt Rīgas pilsēta. Un, ja cilvēki dara, tad arī pašvaldība darīs un arī valsts darīs. Bet ir jāsaprot no paša sākuma, ka cilvēkiem ir jādara vairāk nekā tajā brīdī pašvaldība vai valsts spēj."
Pašiem jāmācās cienīt savi simboli
Jaunajā likumā ir ietverti dažādi jauni noteikumi, ko turpmāk drīkstēs un ko nedrīkstēs darīt Brīvības pieminekļa tuvumā un jaunajā aizsardzības zonā, lai vairotu cieņu pret piemiņas vietu. Pieminekļa uzturētāji atzīst, ka jāveic arī papildu darbs, lai popularizētu un vairotu zināšanas par piemiņas vietu.
Pieminekļu aģentūras vadītājs Gunārs Nāgels atzīst, ka pretējā gadījumā daļa sabiedrības pieminekli sāk uztvert pārāk virspusēji: "Lai nav tā, ka cilvēki saka – Brīvības piemineklis ir jauka, smuka vieta un Mildiņa ir tur augšā. Bet mēs jau zinām, ka tā nav nekāda Mildiņa, tā ir Brīvība! Un priekšā figūra ar zobenu ir Latvija.
Es domāju, ka tas ir arī kultūras jautājums, tas nav tikai akmens klucis Rīgas centrā.
Tas ir Brīvības piemineklis, kas ir kaut kas."
Valdim Zatleram Brīvības piemineklis šķiet ģeniālākais piemineklis pasaulē: "Tā ideja ir jau no pašiem pamatiem. Apakšā ir pamatu pamats – tauta, dziesmu svētki, 1905. gads, Bermonta cīņa. Tad nāk prāta darbinieki un ikdienas darba darītāji – tur ir zemnieks, zvejnieks un strādnieks. Savukārt tai seko varoņu daļa, kur Lāčplēsis, ķēžu rāvēji, māte Latvija ar zobenu rokās. Un tad ir garīgais spēks, kas noved pie brīvības sajūtas. Brīvība ir sajūta, to nevar ne nopirkt, ne uzdāvināt, to nevar pieprasīt vai ierakstīt kādā konstitūcijā. Tā vienkārši ir sajūta, kas nepieciešama mums visiem."
