“Tas iznīcinās latviešu literatūru”. “Tas būs spēriens ar kāju jau tā mirstošajai kultūras pasākumu nozarei”. Tā uz Finanšu ministrijas virzīto priekšlikumu jau no 2021. gada janvāra likvidēt autoratlīdzību režīmu reaģēja kultūras jomas pārstāvji. Lēmuma pieņemšana pagaidām atlikta, un Finanšu ministrijai uzdots atrast kompromisu ar kultūras nozari. Viens no potenciālajiem risinājumiem – sekot Igaunijas piemēram un ieviest saimnieciskās darbības norēķinu kontus. Tomēr agrākais, kad to varētu īstenot, būtu 2022. gadā.
Autora ziņas
Parakstu vākšana pret to, kā tika pieņemts lēmums par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā, izrādījusies neauglīga. Šobrīd paralēli vairākās darba grupās tiek diskutēts par akustiskās koncertzāles jautājumu, savukārt šīs ēkas nomnieki saņēmuši paziņojumu, ka nākamā gada pavasarī ar tiem vairs nepagarinās nomas līgumu.
No 12. maija Latvijā vienkopus gan ārtelpās, gan iekštelpās ļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, drīkst notikt arī nelieli kultūras pasākumi. Kultūras nozares pārstāvji norāda – mazajiem pasākumiem ir emocionāla, nevis finansiāla vērtība. Kā šie atvieglojumi ietekmē un vai ko maina kultūras jomā, skaidro LTV raidījums “Kultūršoks”.
Šonedēļ mīkstināti ārkārtējās situācijas ierobežojumi un muzeji sāk atvērt durvis apmeklētājiem. Viens no muzeju darbiniekus un apmeklētājus sargājošiem mehānismiem būtu rīks, kas ļautu apmeklējumam reģistrēties attālināti uz noteiktu laiku. Taču šāda rīka vēl nav.
Dailes teātris atlaiž četrus štata aktierus un vienlaikus plāno trupu papildināt ar Valmieras Drāmas teātra vadošajiem spēlmaņiem. Izskan arī viedokļi, ka jaunā Dailes teātra vadība krīzes laiku izmanto, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus. Teātra direktors Juris Žagars uzsver, ka krīze tikai paātrinājusi jau iepriekš plānotas korekcijas un vienlaikus atzīst – ja situācija ieilgs un netiks atrisināts jautājums, kā valsts kapitālsabiedrības darbiniekus var palaist dīkstāvē uz dīkstāves pabalstiem, tad vienā brīdī būs jādomā arī par radikālākiem risinājumiem.
Ja nebūs valsts atbalsta, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu atlaidīs 70% darbinieku. Šādu viedokli pauž Latvijas Pasākumu producentu asociācija. Pašnodarbināto un mikrouzņēmuma režīmā darbs ir pilnībā apturēts. Raidījums “Kultūršoks” turpina skaidrot ārkārtējās situācijas radītās sekas kultūras jomā, šoreiz – par nevalstiskajām kultūras organizācijām un brīvmāksliniekiem. Valdība izstrādājusi kritērijus visu nozaru uzņēmumu atbalstam, taču par atbalstu pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem vēl tiks lemts. Tikmēr paši mākslinieki pārliecināti – 14. aprīlī ierastā dzīve neatsāksies.
No 13. marta līdz 14. aprīlim pilnībā apturēta vairāk nekā 1600 publisko pasākumu norise. Apmeklētājiem slēgti teātri, izstāžu zāles, muzeji, un atsevišķas institūcijas izsludinājušas darbinieku dīkstāvi. LTV raidījums “Kultūršoks” skaidro, kādas ir ārkārtējās situācijas sekas un to novēršanas plāns valsts lielākajās kultūras iestādēs.
Jau pēc diviem gadiem Latvijā sāks kursēt jaunie pasažieru elektrovilcieni. Tiem tapis arī savs, Latvijā veidots dizains, kurā dominēs satiksmes dzeltenais un divu toņu pelēkais. Kādu vēstījumu jauno vilcienu dizains paudīs saviem pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem? Eksperti kritizē ne tikai rezultātu, bet arī procesa sasteigtību un dizaina nozares profesionāļu trūkumu konkursa komisijā.
Vairāku gadu laikā Valsts nekustamajiem īpašumiem nav izdevies atrast nomnieku kādreizējai Valsts drošības komitejas mītnei – Stūra mājai. Tagad – ar pienākumu pirmajā un pagrabstāvā saglabāt Okupācijas muzeja ekspozīciju – ēku izliks pārdošanai. Līdz šim lielāko interesi izrādījuši viesnīcu biznesa pārstāvji. Kā nākotnes īpašniekam apvienot ēkas vēsturiskās atmiņas uzturēšanas funkciju ar privātajām interesēm, kā izmantot telpas un ieņēmumus no ēkas pārdošanas – ekspertu viedokļi atšķiras.
Gandrīz trīs gadu desmitus pēc izveidošanas Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, beidzis pastāvēt viens no senākajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā – teātris “Skatuve”. Teātrim jāatbrīvo pašvaldībai piederošās telpas, un tālāk pašvaldība tās plāno izsolīt. Savukārt būvvalde jau pirms vairākiem gadiem rosināja telpas neizmantot sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Tikmēr raidījumam “Kultūršoks” zināms, ka teātris telpās vismaz septiņus gadus atradies bez līguma. Citiem interesentiem telpas pārņemt nav izdevies, un teātra nozares pārstāvji uzsver – “Skatuves” beigas ir lielāku kultūras finansējuma modeļa problēmu simptoms.
Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” – šis reformas sološais vārdu savirknējums daudzām augstākās izglītības iestādēm raisījis virkni neatbildētu jautājumu un neskaidrību. Mākslu un kultūras augstskolu vadības vērš uzmanību uz diviem problēmjautājumiem – turpmāko izglītības iestāžu autonomiju un plānotās izmaiņas tipoloģijā. Tikmēr eksperti norāda, ka reforma nebūs iespējama bez lielāka nozares finansējuma. Finansējuma pieaugums nozarei netiek solīts, jeb – pārfrāzējot izglītības ministres jau reiz teikto – ministrijai nav “Pandoras lādes”, no kurienes paņemt naudu.
Sākot ar 2. martu, Dailes teātri vadīs Juris Žagars, kurš uzvarēja konkursā uz direktora amatu un savas ieceres piedāvāja īstenot tandēmā ar režisoru Viesturu Kairišu. Jaunās vadības pirmais un steidzamākais uzdevums – teātra jubilejas sezona. Tikmēr Juris Žagars uzsver – jaunajai vadībai nevajag, lai viņus automātiski pieņemtu, uzticība un uzskatāmi rezultāti nāks ar laiku.
Gaisā izšauta nauda, pārbiedēti dzīvnieki un piesārņota vide – ar šādu pamatojumu portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai liegtu pašvaldībām tērēt līdzekļus svētku uguņošanai. No gadumijas salūta jau atteikušās vairākās pašvaldības Igaunijā, un par to domā arī dažas vietvaras Latvijā. Tikmēr eksperti norāda – pilsētas rīkoto salūtu atcelšana var radīt citus riskus gan dabai, gan cilvēku drošībai, un atrast alternatīvas uguņošanai nav viegli.
Jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš amatā stājās 5. novembrī, un jau 10 dienas vēlāk izskanēja ziņas par atlaistiem darbiniekiem. Šobrīd darbu zaudējuši arī trīs solisti, vairāki citi darbinieki aizgājuši paši. Tikmēr mākslinieki un arodbiedrība izsaka bažas par LNOB valdes stratēģiju vairāk sadarboties ar ārvalstu māksliniekiem. Avoti atklāj, ka viesmāksliniekus dalībai LNOB jauniestudējumos jau sākusi uzrunāt Egila Siliņa sievas aģentūra.
Lēmums, kas pavēris ceļu televīzijas kanāla LNT slēgšanai, pieņemts 2018.gada nogalē toreiz Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītās valdības sēdes slēgtajā daļā. Uz šī lēmuma pamata Uzņēmumu reģistrs (UR) vēlāk svītrojis LNT no nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta. Valdība šādu atļauju devusi, neizvērtējot informatīvās telpas drošības jautājumu, atklājis LTV raidījums "Kultūršoks".
Tuvākajos četros gados trīs dzelzceļa līnijās iecerēts modernizēt 22 stacijas un pieturas punktus. Daļu no esošajām stacijas ēkām pārbūvēs vai nojauks. Raidījums “Kultūršoks” skaidro, vai arī šajā projektā vecās ēkas nomainīs konteineri un kā neatkārtot Vaivaru stacijas arhitektonisko neveiksmi. Eksperti norāda – projektēšanas uzdevumi jau izstrādāti nekvalitatīvi, turklāt pirms iepirkuma izsludināšanas nav atrisināti vairāki jautājumi. Tai skaitā – kuras stacijas turpinās apkalpot pasažierus.
Aktīvākie Vaivaru iedzīvotāji vēlas panākt, lai vietējā atpazīstamības zīme – vēsturiskā Vaivaru stacija – no meža malas tiktu pārcelta atpakaļ uz perona – vietu, kur šobrīd atrodas konteineru arhitektūra, kuras parādīšanās 2016. gada izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu. Tomēr gan “Latvijas dzelzceļa”, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji atklāj, ka tuvākajos gados Vaivaru stacijā nav plānots neko mainīt. Tikmēr vēsturiskā stacijas ēka stāv tukša un gadu gaitā nav izdevies atrast tai nomnieku.
Gada beigās eksistenci bija nolēmis beigt žurnāls “Mūzikas Saule”, oktobrī līdzekļus pastāvēšanai vāca “Rīgas Laiks”, bet vēl aizvien neziņā par nākotni ir portāls Kroders.lv. Šobrīd top Kultūras ministrijai adresēta kultūras mediju vēstule, lai rastu risinājumu sen milzušai problēmai un lai kultūras periodika neiznīktu pavisam. Līdzīgi krīzes brīži notiek katru gadu, taču, kā norāda Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne – šobrīd novērojama daudz nopietnāka krīze, “kas liktu izmainīt pašu pieeju, kā tiek finansēti kultūras mediji.”
Valsts nepilda savas saistības pret Latvijas pamattautu – tā uzskata lībieši. Viņu redzējumā šis brīdis ir kā pēdējais vilciens, lai saglabātu un aizsargātu kultūrvēsturisko mantojumu un valodu nākamajām paaudzēm, un šobrīd visi centieni balstās tikai uz entuziastu pleciem. Tāpēc pavisam nesen šis jautājums aktualizēts arī pie Valsts prezidenta. Ja nesekos politiska izšķiršanās, lībieši pat rosina grozīt Latvijas Republikas Satversmi.
Pēc tam, kad oktobra sākumā trupas spiediena rezultātā no amata atkāpās Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, teātra direktors Andris Vītols solīja divu nedēļu laikā piedāvāt jaunu teātra mākslinieciskās vadības modeli. Taču tas neizdevās, un pagājušajā nedēļā par atkāpšanos paziņoja arī Vītols. Nākamnedēļ plānots izziņot konkursu uz teātra direktora amatu. Līdz šim tikai Dailes teātra aktieris Juris Žagaris paudis, ka izvērtēs iespējas piedalīties konkursā.
Pirms diviem gadiem šķita, ka beidzot parādījusies gaisma tuneļa galā ikoniskā restorāna "Sēnīte" atdzimšanā. Šā gada sākumā pat noskaidrots arhitektūras ideju konkursa uzvarētājs šīs teritorijas attīstīšanā. Taču vasarā ieceri aizēnoja strīds par autostāvvietu ierīkošanu iepretim restorāna centrālai ieejai. Vai pa šo laiku ir rasts kāds risinājums, vai un kad mēs piedzīvosim šī arhitektūras šedevra atdzimšanu?
Pusmiljons eiro radošo personu atbalsta programmas līdzekļu šogad tika iztērēti jau līdz augustam. Nākamgad šo finansējumu neplāno palielināt, bet trūkstošos līdzekļus iegūs, samazinot atbalstu trūcīgiem senioriem. Šobrīd radošās personas, pienākot pensijas vecumam, bieži nonāk zem nabadzības sliekšņa. Izmaiņas atbalsta programmas nolikumā nozīmē, ka trūkumā nonākušie pensijas vecuma mūziķi, aktieri, mākslinieki nākamgad varēs pretendēt uz atbalstu vien divu minimālo mēnešalgu apjomā līdzšinējo sešu vietā.
Pēkšņi publiski izlauzies Dailes teātra aktieru dumpis pret māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru, šķiet, norimis. Tas gan vēl nenozīmē, ka mākslinieciskās vadības krīze teātrī pārvarēta. Teju 100 gadus ilgajā Dailes teātra vēsturē līdzīgas situācijas pieredzētas vairākkārt, sākot ar pašu Eduardu Smiļģi 1964. gadā. Kaut šķiet, ka vēsture atkārtojas, teātra zinātniece Ieva Struka secina - tas liecina nevis par lāstu, bet Dailes teātra iekšējo nemieru, kas vajadzīgs, lai radītu jaunus mākslinieciskos sasniegumus.
Ilgstoši meklējot risinājumu Vāgnera zāles rekonstrukcijai un uzturēšanai, valdība pērn nolēma ēku atjaunot par valsts budžeta līdzekļiem un pielāgot to “Latvijas koncertu” vajadzībām. Tagad Saeimā nonācis likumprojekts, kas paredz to nodot Vāgnera biedrības īpašumā.
Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem plānots izmantot citām vajadzībām, tikmēr Kultūras ministrija un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) neizslēdz jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklē citu finansēšanas modeli.
Īstu kultūršoku raisījuši pagājušajā nedēļā pēc izrādes un izrādes laikā uzņemtie zviedru laikmetīgā cirka mākslinieku kailfoto, viedokļu paudējus sašķeļot divās pretējās nometnēs. Vieni uzskata – kailums cirka arēnā ir šīs skatuves zaimošana un taujā, vai tā ir Rīgas cirka jaunā ēra, savukārt citi domā – beidzot arī mūs sasniegusi māksla, ko pasaulē pazīst jau gadiem.
Astoņus gadsimtus seno Straupes pili pirms pusotra gada Veselības ministrija uzticēja vietējai – Pārgaujas novada pašvaldībai. Kā viens no iemesliem, kāpēc no pils bija jāaiziet Straupes narkoloģiskajai slimnīcai, tolaik tika minēts nolūks pili padarīt pieejamu plašākai sabiedrībai. Joprojām nesakārtotu īpašumtiesību dēļ tas nav noticis.